Rīga +24°C 
Zināmā mērā fizioloģija šādi arī darbojas, taču, tā kā nikotīns ir ūdenī šķīstošs, tas ļoti ātri sadalās un no organisma tiek izvadīts. Tāpēc vajag nākamo cigareti un vēl nākamo. Smēķēšanai ir arī palaidējfaktori, piemēram, smaga emocionāla pārdzīvojuma, stresa, krīzes situācijas.
Cilvēki, kurus nomoka hroniski trauksmes un depresīvi traucējumi, kuriem kauns vērsties pēc palīdzības, kā glābiņu varētu meklēt cigaretes tieši to vieglās pieejamības dēļ.
Sabiedrība pret smēķētājiem ir pielaidīgāka nekā pret alkohola vai narkotiku lietotājiem.
No psihoanalīzes viedokļa smēķēšana var norādīt zīšanas refleksa imitēšanu, nomierinošu procesu paralēli nikotīna psihotropajiem efektiem uz centrālo nervu sistēmu.
Vispār nesmēķēju, tikai reizēm
Ir cilvēki, kas smēķēšanu var nogriezt kā ar nazi. Nedēļas divas pamocīties, un viss – vienkārši vairs nepīpē. Ja smēķēšanu atmet pakāpeniski, samazinot cigarešu skaitu, šiem cilvēkiem ir relatīvi lielāks risks, ka viņi atsāks smēķēt.
Ar pakāpenisku smēķēšanas atcelšanu cilvēks pats sevi māna, ka – lūk, es varu kontrolēt, es varu smēķēšanu ierobežot, es varu izvēlēties, kad un kā lietoju cigaretes, līdz ar to īsti atcelšana nenotiek. Smēķēšana kļūst retāka, konkrētai situācijai pielāgota, visādos veidos attaisnota, lai domātu, ka neesmu atkarīgais – vienkārši uzsmēķēju konkrētā situācijā, konkrētā brīdī, ar konkrētiem cilvēkiem.
Viņi uzskata, ka viņiem ar smēķēšanu nav problēmu.
Kad pajautā – vai tu smēķē, cilvēks atbildē: «Nē. Tikai reizēm.» Tātad ir impulss lietot tikai ilgākā laika intervālā. Problēma ir, jo tieksme tiek uzturēta.
Bet pieaug svars!
Tāda ir cilvēka fizioloģija. Pēc cigaretes izsmēķēšanas paaugstinās glikozes līmenis asinīs vai tāds tas tiek uzturēts visu laiku. Glikoze tiek saražota no glikogēna rezervēm, un cilvēkam rodas mākslīga sāta sajūta, negribas ēst.
Savukārt, tiklīdz viņš pārtrauc smēķēšanu, glikoze tik daudz no iekšējām rezervēm vairs netiek atjaunota un gribas vairāk ēst. T
aču jāsaprot, ka šī pastāvīgā glikozes koncentrēšanās asinīs arī nav nekas labs – tā var radīt arī glikozes vielmaiņas traucējumus, insulīna rezistenci, un tie jau ir vārti uz 2. tipa cukura diabētu.
Kas palīdzēs nesmēķēt?
Ja smēķē garlaicības dēļ, pamaini dienas režīmu, lai nav laika uzsmēķēt vai lai netiec pie tiem, ar kuriem kompānijas pēc to dari. Ja smēķēšana tomēr nomierina un rada labsajūtu, pirmais padomdevējs būs kāds ģimenes loceklis vai paziņa, kuram smēķēšana bijusi problēma, un viņš var kaut ko ieteikt, kā tikt pāri. Ja tāda nav, tad nākamais varētu būt ģimenes ārsts.
Aptieka ir pilna ar bezrecepšu līdzekļiem. Vajag tos pamēģināt!
Ja stingri ievēro lietošanas režīmu un intervālus, kas aprakstīti instrukcijā, efekts noteikti būs. Taču, ja tā nav, acīmredzot trūkst motivācijas: «Ai, nu labi, gan jau rīt. Drusku uzpīpēšu un tad jau…»
Ja nevar saņemties, lietojot šos nikotīna aizstājējus, tad ļoti līdzīgs efekts būs arī no jaudīgākiem medikamentiem, kurus ārsts var nozīmēt atkarības mazināšanai. Savukārt tiem speciālistiem, kas strādā ar atkarības problēmām, vispirms būs jāsaprot, ko cilvēks, kurš meklē palīdzību, īsti grib panākt.
Ir arī pacienti, kuri, izmēģinājuši visas nikotīna aizstājterapijas un citas zāles, vēlas nevis tikt galā ar savu atkarību, bet parādīt citiem, cik šī viņa pro blēma ir smaga, jo – lūk, nekas man nepalīdz! «Paskat, ja pat ārsti ar to nevar tikt galā, kur nu vēl es! Lieciet mani beidzot mierā un ļaujiet smēķēt!»
Cilvēks ir gatavs tērēt kaudzi naudas, lai pierādītu, ka problēma ir neatrisināma.
Kaut gan patiesībā viņam negribas tai ķerties klāt. Tātad – panākumi būs tad, ja cilvēks patiešām to vēlēsies.
Ko nozīmē nikotīna aizstājterapija?
Cilvēks lieto nikotīnu mazā devā, ko organisms saņem bez citām kaitīgajām vielām, kas ir cigarešu sastāvā. Tas var samazināt negatīvos abstinences simptomus, piemēram, sliktu garastāvokli un pastiprinātu ēstgribu, kas var rasties, pārtraucot smēķēšanu.
- Plāksteri nodrošina vienmērīgu nikotīna uzsūkšanos – vai nu jānēsā 24 stundas, vai jānoņem uz nakti. Nikotīns no plākstera uzsūcas lēnāk par uzņemto ar cigaretēm, tāpēc nepieciešams laiks, lai tas nonāktu organismā. Plāksteri satur 25 mg vai 15 mg, vai 10 mg nikotīna, un ārstēšanās laikā cilvēks, mainot plāksterus, pakāpeniski izvēlas tos, kuros nikotīna deva ir arvien mazāka.
- Košļājamās gumijas spilventiņā ir 2 mg vai 4 mg nikotīna, tātad 1/6–1/3 daļa no cigaretes sastāva. Lai labāk uzsūktos, jālieto vismaz 15 minūtes pēc ēšanas vai dzeršanas, apmēram 30 minūtes un noteiktā veidā, mainot gumijas atrašanās vietu mutē. Ārstēšanās princips tas pats – pakāpeniski samazina devas un gumijas košļāšanas biežumu.
- Inhalatori pēc izskata ir līdzīgi cigaretēm, arī lietošana līdzīga: izdalīto nikotīnu ieelpo apmēram 20 minūtes, bet nikotīna daudzums inhalatoros ir mazāks nekā cigaretēs.
- Tabletes – to lietošanas ilgums atkarīgs no tā, cik lielu devu nikotīna, cik cigarešu cilvēks iepriekš izsmēķējis ikdienā, un attiecīgi varētu būt, ka jālieto pat 24 tabletes dienā.
- Farmakoloģiska terapija – medikamenti, kas novērš vai pavājina nemieru, trauksmi, jālieto vismaz divus mēnešus. Tiesa, tas ir dārgi. Vēl ir antidepresantu grupa, kas dažos gadījumos var atvieglot smēķēšanas atmešanu.
