⚠️ Tikai 2 dienas – SANTA+ par 1 €! ⚠️ 
Rīga +11°C 
KLAUSIES
Vispirms gribu uzsvērt, ka demence nav tikai Alcheimera slimība, kā daudzi domā. Tas ir tā sauktais lietussarga termins, zem kura var slēpties dažādas slimības un sindromi, lai gan, tiesa, Alcheimera slimība ir biežākā. Demence nozīmē, ka kognitīvie traucējumi ierobežo cilvēka ikdienas aktivitātes un viņš netiek galā ar saviem uzdevumiem. Ar vieglu demenci cilvēks vēl spēj sevi aprūpēt, taču, slimībai progresējot, vairs nevar pat patstāvīgi paēst un nomazgāties.
Arī jauniem
Demences galvenais riska faktors ir vecums, bet sava loma ir arī iedzimtībai un dzīvesveidam. Nervu šūnas iet bojā, mijiedarbojoties dažādiem faktoriem, un demences attīstībā svarīga ir gan šūnu dzīvotspēja, gan vielmaiņa un smadzeņu asinsvadu veselība, gan paša cilvēka iesaiste. Pierādīts, ka kognitīvi traucējumi biežāk rodas ļaudīm gados ar dzirdes traucējumiem, tāpēc neirologs var nosūtīt uz audiogrammu. Tiek ņemtas vērā arī blakus diagnozes, cukura līmenis un asinsspiediens.
Demencei ir arī agrīnas formas, kuru attīstībā mēdz būt iesaistīti gēni.
Piemēram, frontotemporāla demence var sākties jau ap 50 gadu vecumu, bieži ar runas uztveres traucējumiem un grūtībām atsaukt atmiņā vārdus. Arī Alcheimera slimība reizēm izpaužas jau ap 40 gadu vecumu. Tāpat demence var attīstīties pie parkinsonisma vai kad pārciesti vairāki insulti.
Ko izmeklēt?
Lai izrakstītu zāles demences pacientiem, ģimenes ārstam jābūt ieinteresētam šajā jomā un jāprot atšķirt demences tipu. Ja pacients pirmreizēji sūdzas par atmiņas traucējumiem, simptomus objektivizēt palīdz MMSE (minimentālā stāvokļa izmeklēšana) vai MoCA (Monreālas kognitīvo funkciju novērtējums) tests. Kognitīvās spējas var mazināt arī depresija, trauksme un dažādas infekcijas, tāpēc nepieciešami izmeklējumi:
