⚠️ Tikai 2 dienas – SANTA+ par 1 €! ⚠️ 
Rīga +8°C 
Saldinātie dzērieni, čipsi, kraukšķīgie našķi, lielveikala gatavās kūkas, cepumi, saldējums ar daudzām piedevām, margarīns un dažādi gatavie smēriņi, ātri pagatavojamo zupu un putru pulveri, desas, cīsiņi, sardeles, vistas nageti, zivju pirkstiņi, dažnedažādas brokastu pārslas ar cukuru un piedevām, gatavās mērces, kečupi, majonēzes ar garšas pastiprinātājiem…
Visi šie produkti arī ir ultrapārstrādātā jeb īpaši pārstrādātā pārtika. Tie ražošanā izgājuši vairākus sarežģītus tehnoloģiskus procesus, kādus mēs mājās savā virtuvē parasti neveicam, un tiem pievienotas piedevas, kādu mūsu virtuves garšvielu plauktiņos parasti nav, – dažādi garšas pastiprinātāji, krāsvielas, aromatizētāji, emulgatori, stabilizatori… Produkts, kas sākumā bijis vienkāršs, tiek ļoti sarežģīti pārstrādāts. Izcils paraugs ir želejkonfekte – tai pamatā ir cukurs, kam pievienota vesela fantāzijas buķete: krāsas, aromatizētāji, želējošās vielas un kas tik vēl ne!
Trejača princips
Cilvēkam patīk kraukšķīgā struktūra un stiprā garša, ko dod garšas pastiprinātāji. Piemēram, kāpēc daudziem ļoti garšo konfektes Migle? To sastāvā kā pirmais minēts cukurs, bet otrais – kartupeļu čipsi. Tātad tur nāk klāt visi čipsu garšas pastiprinātāji! Un saldinātie dzērieni? Papildinot ūdeni ar aromatizētājiem, krāsām un cukuru, mēs iegūstam ultrapārstrādātu ūdeni.
Nereti cilvēki ārstam saka – jā, es dzeru daudz ūdens! Izrādās – tas ir ūdens ar garšu.
Smuki uzzīmēts veselīgs citrons vai dzērvenes, bet atliek paskatīties, cik cukura tajā uz 100 gramiem, un pārrēķināt tos uz litru. Tāpat visi fast food – sīpolu gredzeni, kalmāru gredzeni, nageti, frī, kur bez garšas pastiprinātājiem un citām E vielām vēl nozīme ir arī pagatavošanas veidam, kas pamatā ir vārīšana tauku vannā, kurā pēc desmit gatavošanas reizēm tauku kvalitāte ir ļoti apšaubāma.
Tāpat arī, veikalā pērkot, piemēram, parastu kruasānu, mēs neredzam tā sastāvu. Bet, ja to paskatās, nereti tur ir vairākas rindiņas – emulgatori, stabilizatori, krāsvielas, aromātvielas… Tas nodrošina arī to, ka šiem produktiem derīguma termiņš ir daudz ilgāks. Ja gribam, lai veikalā jebkurā diennakts stundā, pat vēlu vakarā, būtu tortes un kūciņas, mums jārēķinās, ka šie produkti tiek gatavoti ar lielu derīguma termiņu. Un tam nepieciešamas savas pārtikas piedevas.
Un kā ar gatavo ēdienu lielveikalā? Mēs mājās cepam kartupeļus, un kartupeļus cep lielveikala pavāri, mēs savā virtuvē gatavojam kotletes, un tās gatavo arī viņi – kāda ir starpība?
Dietologi iesaka skatīties sastāvu – ja kulinārijas nodaļas salātiem pievienotas piedevas, kas pastiprina garšu, nodrošina ilgāku derīguma termiņu un citas ērtības, tie ir pārstrādātie produkti.
Protams, ne katra desa un ne katras brokastu pārslas ir ultrapārstrādātas – ir jāskatās sastāvdaļas, un arī desa var būt gatavota vienkāršākā procesā, bet brokastu pārslas tapušas no parastām auzu pārslām ar žāvētiem augļiem un sēklām. Un ir, piemēram, arī vērtīgi sausās dehidrētās pārtikas maisījumi, kas domāti armijai vai tāliem pārgājieniem.
Uzturzinātnieki produktus mēdz iedalīt pēc trejača principa – zaļš, dzeltens un sarkans. Zaļie ir veselīgi un dabiski, gandrīz neapstrādāti produkti: svaigie augļi, dārzeņi, pilngraudu produkti, gaļa, zivis, olas, pākšaugi, rieksti, sēklas, piens, kefīrs, jogurts bez piedevām. Ūdens, tēja, nesaldināta kafija. Dzeltenā acs nozīmē, ka tie ir mēreni pārstrādāti produkti, – saldēti dārzeņi un augļi, maize, kuras sastāvā ir tikai daži komponenti, sieri, kam īss sastāvdaļu saraksts, maltā gaļa, kurai nav daudz citu piedevu.
Šie nav neveselīgi produkti!
Savukārt sarkanajā zonā patiesībā nav ikdienas ēdiens, bet našķi. Vienkārši to ilustrē piemērs ar kartupeli – visveselīgākais ir vārīts kartupelis, vidēji veselīgs ir labās taukvielās cepts, bet sarkanie karodziņi plīvo kartupeļu biezputras pulverim vai čipsiem. Protams, nekas slikts nenotiks, ja dažreiz apēdīsim frī, sevišķi restorānā labās taukvielās gatavotus. Bet čipsi kā ikdienas ēdienkarte gan ar laiku var jūtami ietekmēt veselību.
Ko īsti šāda pārtika nodara veselībai? Pētījumi rāda, ka ilgtermiņā ultrapārstrādāto produktu lietošana rada paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību, arī insulta risku, palielina vēža, diabēta un gremošanas sistēmas slimību risku, veicina aptaukošanos un ar to saistītas slimības, veicina depresiju, trauksmi un citas garīgās veselības problēmas. Tā ļoti kaitē mikrobiomam – tam mikroorganismu kopumam, kas dzīvo mūsu organismā un iespaido katra cilvēka veselību. Ir arī pētījumi, ka šie produkti var veidot atkarību.
Kas ir Rietumu diēta?
Ražotājam ir ērti, ja cilvēki pērk ultrapārstrādātos produktus. Parasti viss ir izrēķināts, lai tos būtu maksimāli izdevīgi ražot, un pats galvenais – tos var ilgi glabāt un ērti transportēt. Tāpēc tieši tiem tiek veltīts daudz mārketinga darbinieku izdomas. Uz brokastu pārslu pakām lieliem burtiem uzraksti par vitamīniem un šķiedrvielām un pavisam maziņiem – par lielo cukura daudzumu. Un mēs pērkam! Jo tas ir ērti un ātri, parasti arī lēti, bet piedevas šos produktus padara garšīgus. Turklāt, ja vien nav alerģiskas reakcijas, tūlīt uz līdzenas vietas jau tas veselībai problēmas nerada.
Nereti prātu jauc mārketinga triki un reklāmas saukļi: «Uztura speciālistu izvēle! Kalcijs stipriem kauliem! Ar vitamīniem un minerālvielām! 0% tauku! Bez holesterīna! Bez glutēna!»
Aizmirstot izcelt to, ka produkts satur arī daudz cukura, tauku vai citu ne sevišķi veselīgu piedevu.
Ir tāds jēdziens kā Rietumu diēta – tā ir ēdienkarte, kas lielos daudzumos satur ultrapārstrādātos produktus, tai raksturīga sarkanā gaļa, saldumi, saldinātie dzērieni, fast food ēdieni, daudz piesātināto taukskābju un transtauku, bet maz šķiedrvielu, arī pulēti rīsi, balta maize… Viens no tās pretstatiem ir Vidusjūras diēta, kur raksturīgi dārzeņi, augļi, pilngraudu produkti, pākšaugi, rieksti, zivis un laba olīveļļa.
Kā ir Latvijā? Diemžēl Rietumu diēta bieži vien uzvar.
Ir arī pētījums, ka mēs Latvijā lietojam trīsreiz par daudz cukura un divreiz par daudz sāls, savukārt šķiedrvielu par pusi mazāk, nekā vajadzētu. Ko iesākt? Pašiem jāpaanalizē savi uztura paradumi. Nereti šķiet, ka kopumā jau mēs ēdam veselīgi un reizēm taču drīkst, bet beigu beigās tas reizēm aizņem pusi nedēļas ēdienkartes.
Kā veikalā atpazīt superpārstrādātu produktu?
- Ja sastāvdaļu saraksts ir ļoti garš (vairāk nekā 5 sastāvdaļas).
- Ja ir tādas piedevas, kādas tu ikdienā virtuvē nelieto (piemēram, emulgatori, hidrogenētas eļļas, maltodekstrīns, garšas pastiprinātāji, saldinātāji, citas E-vielas.
- Ja nav viegli atpazīt sākotnējo produktu (dārzeņus, gaļu, pienu utt.).
- Ja produktā ir ļoti daudz pievienotā cukura (bieži slēpts zem nosaukumiem: glikozes sīrups, fruktozes sīrups, kukurūzas sīrups) vai ļoti daudz sāls.
- Ja ir izmantotas rafinētas eļļas vai hidrogenēti tauki.
- Ja produktiem ir ļoti intensīvas krāsas, kādu dabā tiem parasti nav.
- Ja produkts ir izteikti košs un krāsains, rotāts ar reklāmas saukļiem (superkraukšķīgs, 0% tauku utt.).
- Ja ir supersalda, supersāļa vai ļoti trekna garša – tādas garšas rada piedevas.
- Gatavās maltītes, pulveri, šķīstošie produkti gandrīz vienmēr ir ultrapārstrādāti.
Cik liela ir ultrapārstrādāto produktu daļa Latvijas veikalos?
Tieši tāds pētījums nav veikts, taču var teikt, ka Latvijā veikalu plauktos ļoti liela daļa ir ultrapārstrādāto produktu. Iespējams, ka pat tuvu 50 procentiem. Zināms, ka tos daudz patērē amerikāņi, taču pie mums šī daļa nav neko mazāka. Galvenais iemesls – mēs paši tos izvēlamies. Šie produkti ir garšīgāki, jo tiem pievienoti garšas pastiprinātāji un citas piedevas. Tie ir lētāki, jo tiem ir ilgāks derīguma termiņš.
Tajā skaitā ir arī produkti, kas rada maldinošu priekšstatu, ka ir veselīgi, piemēram, brokastu pārslas vai jogurti ar garšām.
Nereti arī vegāniskā un veģetārā pārtika – piemēram, ja palasa sastāvu tādiem produktiem kā mākslīgie ikri vai mākslīgās zivis, arī tie izrādās ultrapārstrādāti, un par veselīgiem tos noteikti nevarētu nosaukt. Pašlaik liela sabiedrības daļa nav pārtikusi un pērk un ēd to, ko var atļauties. Ja cilvēki šos produktus grib, tad tos ražo.
Kas raksturo ultrapārstrādāto pārtiku?
- Izmantoti daudzi rūpnieciskie procesi: rafinēšana, ekstrakcija, hidrogenēšana, modificēšana, žāvēšana, aromatizēšana un citi.
- Pievienotas dažādas vielas, kas mājsaimniecībā netiek lietotas: garšas pastiprinātāji, emulgatori, krāsvielas, saldinātāji, biezinātāji, konservanti, aromatizētāji.
- Sākotnējās izejvielas, piemēram, graudi, dārzeņi vai piens, ir pārveidotas līdz nepazīšanai.
- Būtībā – tie ir produkti, kas vairāk veidoti no pārtikas piedevām un pārstrādātiem sastāvdaļu ekstraktiem (kā ciete, olbaltumvielu pulveri, cukura sīrupi, augu eļļas), nevis no veseliem produktiem.
Špikeris: Ar ko aizstāt?
Saldumi. Piemēram, izveido bumbiņas no sablendētām žāvētām datelēm un mandelēm. Bet vispār saldumi jāēd svētkos, nevis ikdienā!
Cīsiņi un desas. Nopērc labu gaļu, pagatavo, piemēram, izsutini cepeti savā sulā, liec ledusskapī un griez šķēlēs.
Čipsi un krekeri. Aizstāj ar riekstiem un sēklām, vari tos uzgrauzdēt.
Brokastu pārslas. Aizstāj ar pilngraudu auzu pārslām, kam pieliec riekstus, sēklas, žāvētus augļus.
Frī. Vari kartupeļus sagriezt salmiņos un izcept cepeškrāsnī ar labu olīveļļu.
Saldinātie dzērieni. Aizstāj ar ūdeni, kur pati pieliec ogas, citronu, medu, piparmētru utt.
Ņem vērā!
- Nepērc, ja sāls saturs ir virs 1,5 vai pievienotais cukurs virs 5 gramiem uz 100 gramiem produkta!
- Maizei noteikti jāskatās šķiedrvielu daudzums – labs daudzums būtu no 8 gramiem uz 100 gramiem maizes.
- No piena produktiem pērc tos, kam nav pievienoti cukuri, krāsvielas un aromatizētāji!
