Reinis Uzulnieks: «Saņemu solīdu bezdarbnieka pabalstu, jo ministriem algas ir diezgan lielas»

Jums pašam sevis šobrīd ir žēl?

Nožēloju to, ko izdarīju, – dzīve sagriezās kājām gaisā. Bet stipram cilvēkam, stipram vīrietim jāmāk piecelties no mēsliem. Arī no tādiem, kādos esmu nonācis es. Un dzīvot citādi.

Izstāstīsiet, kas īsti notika 12. septembrī?

Medijos izskanēja ziņas, ka esmu dzēris jau trīs četras dienas iepriekš un pat ka katru otrdienu uz valdības sēdēm gājis ar smaciņu. Tā visa ir nepatiesa informācija. Nekad neesmu bijis valdības sēdēs ar smaciņu un nebiju dzēris arī iepriekšējās dienās! Ceturtdien, 10. septembrī, biju reģionālā vizītē, piektdien – Latvijas Televīzijas debatēs Zemgales sarakstu līderiem. Sestdienas, 12. septembra, rītā biju Jelgavā Latvijas Sporta federāciju padomes pasākumā. Pēc tam devos uz biedrības Laiks jauniešiem organizētajām debatēm Bauskas novada Īslīcē. Un tur es, teiksim tā, norāvos. Iegāju Īslīces benzīntankā, nopirku 0,2 litru pudeli Bonaparta un pirms debatēm to izdzēru. Alkohols ir traģēdija, bet iedzer, un ir sajūta, ka kļūst vieglāk, visu tā kā palaiž vaļā. Tajā brīdī man tā bija.

Kaut ko dīvainu jūsu uzvedībā debatēs varēja manīt…

Es teiktu, ka nē – no divsimt gramiem nekas arī nevarētu būt. Pēc tam internetā klejoja no debatēm izgriezti kadri, visi rādīja ar pirkstu – te kaut kā savādi apsēžos, tur vēl kaut kas. Citi dalībnieki pēc tam teica: jā, mums jau tā likās. Tā tikai tāda muldēšana, neviens neko nevarēja manīt – nebija ne smakas, ne dīvainas uzvedības. Zinot, cik riebīgi mēdz būt konkurenti priekšvēlēšanu laikā – ja kaut ko būtu pamanījuši, būtu pateikuši. 

Pēc tam devos uz pasākumu Bauskā, kur bija arī politisko partiju aģitācijas teltis. Nopirku vēl alkoholu. To, ka dzēru, neviens neredzēja – aizgāju uz mašīnu, iekāpu, iedzēru un nācu atpakaļ. Pavisam todien izdzēru 0,8 litrus stiprā alkohola. Kad esi kunga prātā, ar galvu vairs nedraudzējies.

Kāpēc jūs norāvāties tieši todien?

Miljons iemeslu, bet neviens nav attaisnojums. Pagājušogad taisaulē aizgāja mans tēvs, šogad mammai atklāja onkoloģiju, arī sievastēvam ir onkoloģija. Tas viss bija nosēdies galvā. Papildus tam – priekšvēlēšanu laiks. Daudzi komentē: tad nevajag iet politikā, ja nevari izturēt priekšvēlēšanu laiku! Es varu izturēt. Bet bija tā, kā bija, – ikdienā esi ministrs, bet sestdienās un svētdienās pats brauc uz pasākumiem, uzstādi telti, pērc krītiņus. Mājās tiec pusnaktī, septiņos sākas nākamā darba diena, un ģimene paliek piektajā plānā. ZZS Zemgales sarakstā daudz ko darījām divatā ar manu padomnieku Oskaru Kastēnu. Parasti viņš brauca man līdzi, bet tieši todien bija paņēmis brīvdienu.

Man nav atbildes, kāpēc todien nopirku, atvēru pirmo pudeli un braucu.

Bija miljons iespēju – palikt viesnīcā, izsaukt taksi, piezvanīt sievai. Pēc tam nedēļu soli pa solim pārdomāju notikušo. Kāpēc tomēr sēdos pie stūres? Nezinu, tiešām nezinu. 

Narkologi saka, ka šādas promiles nevarot sasniegt vienā dienā. Jūs apgalvojat pretējo?