Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Toms Lūsis. Viņš akcentē, ka Saeimā diskutētās izmaiņas Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā ir domātas kā regulējums, nevis aizliegums. Tomēr likumprojektā iekļautais aromātu aizliegums elektroniskajām cigaretēm, viņaprāt, apdraudētu visu šo nozari.
Lūsis uzskata, ka šiem pastiprināti regulētajiem produktiem paredzami nebūtu pieprasījuma un to pašreizējie lietotāji vai nu turpinās iegūt produktus, bet jau melnajā tirgū, vai arī iegādāsies tos citās valstīs, vai arī atgriezīsies pie daudz kaitīgākajām tradicionālajām cigaretēm.
Iniciatīvas pieteikumā apgalvots, ka pretēji populāram uzskatam e-cigarešu nozare nav ieinteresēta, ka tās produktus patērē nepilngadīgie. Arguments, ka produkti ar savu izskatu un garšām tiek mērķēti uz bērniem, Lūša ieskatā, neiztur kritiku, jo var atrast daudz citu produktu, kas paredzēti pieaugušajiem, bet ir krāsaini un ar dažādiem aromātiem vai garšām.
Lūsis uzskata, ka mediju telpā nekritiski tiek tiražētas puspatiesības, nepatiesības un melīgi apgalvojumi par e-cigaretēm. Piemēram, ka tabakas aizvietotājprodukti šobrīd netiekot regulēti, lai gan to tirdzniecība jau šobrīd tiek regulēta gan lokāli, gan Eiropas Savienības līmenī. Tāpat medijos regulāri tiek apgalvots, ka tabakas aizstājējprodukti ir tikpat vai pat vēl kaitīgāki par cigaretēm, neskatoties uz jaunāko pētījumu secinājumiem par to mazāku kaitīgumu.
Saeima tiek aicināta neaizliegt aromātus e-cigaretēm, bet tā vietā ieviest mērķtiecīgus risinājumus cīņai ar nelegālajiem produktiem un izglītot sabiedrību, primāri – nepilngadīgos par veselību un veselīgām dzīves izvēlēm.
LETA jau vēstīja, ka pirms mēneša šajā platformā savākti 10 000 parakstu par aromatizēto e-cigarešu aprites aizliegšanu.
Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Oļegs Belousovs. Viņš aicina novērst «maldinošo un kaitīgo ilūziju», ka inovatīvie smēķēšanas un nikotīna uzņemšanas veidi ir kaut kas jauks, patīkams un nevainīgs.
Idejas autora ieskatā minēto dara aromatizētās e-cigaretes dažādos to veidos, turklāt ar tām nikotīna ietekmē un paredzamā atkarībā nonāk arī mazgadīgie. Dažādie aromāti ir vilinoši, un tieši uz visu jauno salīdzinoši atvērtos bērnus provocē atrast piekļuvi e-cigaretēm un tās pamēģināt.
Viņš piedāvā grozīt Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumu, aizliedzot aromatizēto elektronisko smēķēšanas ierīču un to uzpildes tehnoloģiju apriti. Līdzīgi regulējumi ir jau vairākās valstīs, ieskaitot šo tehnoloģiju apriti internetā.
Belousovs pārliecināts, ka šādu pārmaiņu rezultātā varēs pasargāt bērnus un jauniešus no «mānīgi, maldinoši» rosinātas un veselībai bīstamas atkarības izplatības.
Kā ziņots, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un ārstu profesionālās asociācijas aicina veikt nepieciešamos precizējumus un virzīt pieņemšanai grozījumus «Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā».
Atklātā vēstulē, ko organizācijas sagatavojušas deputātiem, teikts, ka minētie grozījumi ietver likumdošanas sakārtošanu tabakas karsēšanas ierīču un tabakas aizstājējproduktu, tai skaitā nikotīna spilventiņu jomā, kā arī paredz ierobežojumus aromatizētājiem gan elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, gan tabakas aizstājējproduktiem.
Vēstulē uzsvērts, ka mūsdienās aptuveni 90% nikotīna atkarīgo kļūst atkarīgi, vēl būdami nepilngadīgi. E-cigaretes un nikotīna spilventiņi ir «ieejas vārti» uz cigarešu smēķēšanu un pāragru nāvi, savukārt aromatizētāji ir galvenais instruments arvien plašākai bērnu un jauniešu piesaistei šiem nikotīnu saturošajiem produktiem.
Ārstu profesionālas organizācijas uzskata, ka arguments par lielākiem budžeta ieņēmumiem, tirgojot atkarību un potenciāli arī priekšlaicīgu nāvi izraisošus produktus, kā arī iebildumi pret ierobežojumu noteikšanu, kas, pirmkārt, vērsti uz bērnu un jauniešu pasargāšanu no atkarības, ir augstākā mērā neētiski un neatbilst valsts interesēm, jo ilgtermiņā radīs daudz lielākus zaudējumus Latvijas sabiedrības veselībai un ekonomikai.
