• «Šī nav slepena izlūkdienestu analīze.» Sārts mierina kara draudu satraukto sabiedrību

    Politika
    Estere Jansone
    15. janvāris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: LETA
    Atbildot uz medijos izskanējušo ziņu par noplūdušo Vācijas aizsardzības ministrijas slepeno dokumentu, kurā aprakstīts Krievijas uzbrukuma scenārijs NATO, savu komentāru sniedzis NATO stratēģiskās izcilības centra direktors Jānis Sārts.

    Vācijas Aizsardzības ministrijas dokumentā, kuru aprakstījis vācu tabloīds «Bild», izklāstīts iespējamais scenārijs konfliktam starp Krieviju un NATO, kas kulmināciju sasniegtu 2025.gadā. Izstrādātais scenārijs paredzēts plašākajām NATO mācībām kopš Aukstā kara beigām, kuras šogad paredzēts rīkot Baltijas reģionā. Jānis Sārts uz izskanējušajām ziņām nav palicis vienaldzīgs un sociālā tīkla «X» profila ziņās metas mierināt satraukto sabiedrību.

    Viņš skaidro, ka

    vācu mediju rīcībā ir nonācis mācību scenārijs, kas ir tikai iedomāta situācija,

    lai pārbaudītu militārās spējas abās karojošajās pusēs. Sārts piebilst, ka senāk šādās stratēģiskajās mācībās izstrādāja fiktīvu scenārijus ar neesošām valstīm un ģeogrāfijām. Mūsdienās tiek izmantota cita pieeja – situācijas piemēro esošām valstīm un ģeogrāfijām.  «Šī nav slepena izlūkdienestu analīze, kas prognozē situācijas attīstību!» ziņo Sārts.

    Jau vēstīts, ka portāla «Bild» rokās ir nonācis slepens dokuments, kurā aprakstīts Krievijas plānotais uzbrukums NATO un situācijas saasinājums. Saskaņā ar dokumentā izklāstīto scenāriju 2024.gada februārī Krievija īsteno vēl vienu mobilizāciju, kurā tiktu iesaukti 200 000 vīru. Pēc tam pavasarī sākas jauns uzbrukums Ukrainas frontē.

    Ukraiņiem nesaņemot pietiekamu Rietumu palīdzību, saskaņā ar scenāriju krievi līdz jūnijam sakauj Ukrainas armiju.

    Pēc tam jūlijā krievi uzsāk uzbrukumu Rietumiem, izmatojot kiberuzbrukumus un citas hibrīdkara metodes, kas pamatā tiek pielietotas pret Baltijas valstīm.

    Reaģējot uz Baltijas valstīs izraisītajām etniskajām sadursmēm, Krievija septembrī savā teritorijā un Baltkrievijā organizē liela mēroga manevrus, kuros piedalās 50 000 karavīru. Saskaņā ar izklāstīto scenāriju tālāka eskalācija notiek oktobrī, Krievijai Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabalā izvietojot papildu karaspēka kontingentu un vidēja darbības rādiusa raķetes.

    Decembrī Suvalku koridorā tiek izprovocēts «robežkonflikts» un «nekārtības ar daudziem upuriem». Dokumentā izklāstītais scenārijs paredz, ka brīdī, kad ASV pēc novembrī notikušajām prezidenta vēlēšanām, iespējams, palikušas bez faktiska līdera, Krievija izmanto, lai organizētu iebrukumu NATO teritorijā, pielietojot to pašu scenāriju, kādu tā izmantoja 2014. gadā pret Ukrainu.

    Dokumentā izklāstītajā scenārijā teikts, ka 2025.gada janvārī pēc Baltijas valstu un Polijas pieprasījuma tiek sasaukta NATO padomes sēde, kurā tās paziņo par pieaugušo apdraudējumu no Krievijas puses.

    2025.gada maijā NATO izlemj par atturēšanas pasākumiem un «X dienā» uz alianses austrumu flangu sūta 300 000 vīru lielu kontingentu, lai novērstu iespējamo krievu uzbrukumu Suvalku koridoram no Kēnigsbergas (Karaļaučiem) un Baltkrievijas. Izklāstītais scenārijs beidzas mēnesi pēc «X dienas», taču dokumentā nav teikts, vai saskaņā ar scenāriju NATO izdodas Krieviju atturēt no uzbrukuma.

     

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē