Sestdien, 25. jūlijā, Normunda ceļš veda uz Priekuli, lai apciemotu mammu, par kuru viņš bija uzņēmies rūpes. Vakarā viņš devās uz Priekules Ikara svētkiem, kuru noslēgumā notika zaļumballe. Tie, kas Normundu pazina, nespēj saprast, kā šis inteliģentais, miermīlīgais, sirsnīgais un savā būtībā savrupais cilvēks tonakt varēja kļūt par nežēlīga kautiņa upuri… Turklāt – šajā šausmīgajā noziegumā, kas tonakt izdzēsa Normunda Vamža dzīvību, iesaistīts gados jauns Valsts policijas darbinieks. Par notikušo ierosināta krimināllieta, un šis traģiskais notikums tiek plaši apspriests sabiedrībā.
Normunds Vamzis nākamgad būtu svinējis 60. jubileju.
Taču sestdien Rucavas kapsētā ļaudis pulcējās, lai no pedagoga un modes mākslinieka atvadītos uz mūžu. Viņa tuvie aizvien nespēj aptvert notikušo, lai runātu par Normunda dzīvi pagātnes formā. Bēru organizēšanu uzņēmās viņa brālis metālmākslinieks Aivars Vamzis, kurš īsā sarunā ar Privāto Dzīvi atzina – notikušo pa īstam vēl nav aptvēris, lai spētu par to izteikties: «Viss vēl ir pārāk svaigs…»
Pievienojies
lasītāju klubam
Jau vairāk kā 6 500 lasītāju lasa bez ierobežojumiem.
abonents? Ienākt portālā

































































































































































