Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Nav jāpīpē! Nekad mūžā neesmu pīpējis. Kādreiz arī gana daudz sportoju. Biju aktīva dzīvesveida piekritējs. Tagad gan ne, dzīvoju tikai pa māju. Tā jau es jūtos labi, tikai kājas neklausa. Vairs nav tās stabilitātes, bet tādēļ es degunu neesmu nolaidis. Brīžiem gan man šis tas arī aizmirstas,» žurnālam «Privātā Dzīve» atzīstas režisors Rolands Kalniņš. 100. jubileju viņš atzīmējis mājās ar pasēdēšanu radu lokā.
«Tikko jau bija man veltīts sarīkojums kinoteātrī «Splendid Palace». Bez manis gan, jo šobrīd no mājas ārā vairs neeju.»
Godinot režisoru jubilejā, 4. maijā kinoteātrī pirmizrādi piedzīvoja dokumentālā filma par viņu «Vecāks par simts gadiem». To veidojis autoru kolektīvs – scenārija autore Daira Āboliņa, režisore Agita Cāne-Ķīle, operators Andrejs Rudzāts un producents Matīss Kaža, iedvesmojoties no režisora Herca Franka filmas «Vecāks par desmit minūtēm».
Simtgadnieks saka – jaunāko latviešu filmu baudīšana uz lielā ekrāna viņam iet secen.
«Man ir tuvā redze, un latviešu filmas uz lielā ekrāna vairs neskatos. Es tajās īsti nespēju saredzēt cilvēku sejas,» paskaidro režisors.
Vaicāts, kā rit viņa ikdiena, Rolands Kalniņš atklāj: «Klausos radio, paskatos televīziju, bet tikai to, kas mani interesē.» Režisors sekojot līdzi arī notikumiem Ukrainā. «Esmu ukraiņu aizstāvis. Visu cieņu viņiem par to, ka spēj pretoties tik lielai valstij, kāda ir Krievija. Ukraiņi parāda raksturu, lielo gribu aizstāvēt savu valsti. Gods viņiem par to!»
Rolands ir pierādījums teicienam – Dievs sargā to, kas pats sevi sargā. «Kovida man nav bijis! Es biju potēts. Tiklīdz sākās potēšana, tūlīt arī gāju. Man nebija nekādu aizspriedumu pret to. Domāju – jādara tas, ko mūsu medicīna iesaka, un nevajag filozofēt, kas ar mani notiks, ja būšu sapotēts,» pārliecināts ir viņš.
Citas interesantas un pozitīvas ziņas ziņas lasiet žurnāla «Privātā Dzīve» jaunākajā numurā!
