Dzīvespriecīgais piedzīvojumju meklētājs Kārlis Bardelis daudzus iedvesmoja piepildīt savus sapņus, lai cik traki un neiespējami tie kādam šķistu.
Viņam šajā pasaulē bija atvēlēti tikai 40 gadi,
taču tie bija patiesi koši, un tādus Kārlis tos padarīja pats.
Kārļa aizvien ļoti pietrūkst viņa mīļotajai sievai, draugiem un mammai. Visiem, kas līdz pēdējam ticēja, ka notiks brīnums.
Pasaules apceļotāja mamma Sandra dažus mēnešus pēc Kārļa aiziešanas žurnālam IEVAS STĀSTI atklāja – cerējusi, ka Kārlis pārvarēs arī šo sāpju okeānu un spēs atveseļoties. Tik bieži taču viņam sargaņģelis bija stāvējis klāt un ļāvis no visām briesmām iziet cauri sausā…
Taču pēc ainsizplūduma smadzenēs tika atklāts īpaši agresīvs smadzeņu audzējs. Kārlis cīnījās un darīja visu, lai atkal pieceltos kājās. Taču pienāca diena, kad ārsti cerības vairs nedeva. Bija iespēja veikt operāciju, taču pastāvēja risks – Kārlis uz mūžu būs paralizēts.
«Biju pārliecināta, ka Kārlim tāda dzīve, ja viņš kļūst paralizēts, vairs nav dzīve,»
atzinās pasaules apceļotāja mamma.
Viņš vēl paguva piedzīvot tik daudz skaista – doties mazos ceļojumos, pabūt laivu braucienā un apprecēties ar savu mīļoto meiteni Eliju. Taču viņam atvēlētais laiks iztecēja. Pienāca diena, kad Kārlis vairs nespēja piecelties no gultas. «Kārlis vairs tikai gulēja. Iededzināju svecīti, teicu Elijai, ka atstāšu to pa nakti degam, citādi viņu labi neredzu.
Apzinājos, ka šīs ir mūsu atvadas.
Vairākkārt teicu: «Kārli, tu esi nodzīvojis ļoti piepildītu mūžu, tu esi tik daudz izdarījis, ej tur, kur tev jāiet, mums būs viss labi. Un tu satiksi tēti,», stāstīja Sandra. Kārļa tētis nomira pirms četriem gadiem – laikā, kad Kārlis airēja pa Indijas okeānu. «Atlaidu viņu, un pirmdien, 17. novembrī no rīta, kad arī Elija bija līdzās, viņš mierīgi, tikai divas reizes nopūšoties, aizgāja… Ticu, ka cilvēks var izvēlēties brīdi, kurā mirklī tas notiek. Kārlis izvēlējās mirkli, kad mēs abas bijām viņam blakus, katra pie savas rokas, nemitīgi atgādinot, cik ļoti viņu mīlam. Nomirt mīļoto cilvēku rokās – tā ir dāvana, un acīmredzot viņš bija to pelnījis,» sacīja Sandra.








































































































































































