Rīga +12°C 
«Mērķtiecība šoreiz izrādījās mans klupšana akmens,» secina TV3 sarunu šova Zilonis studijā vadītājs un Radio Star FM ētera balss Oskars Lepers, kuram 21 kilometru garais Rimi Rīgas maratona skrējiens aizvadītajās brīvdienās noslēdzās mediķu auto.
«Savas pirmās skriešanas kurpes nopirku pandēmijas laikā. Kopš tā brīža gana daudz kilometri ir noskrieti.
Aizvadītajā gadā noskrieti arī divi pusmaratoni piemājas mežā, taču šajā gadā nolēmu skriešanai pieiet nopietnāk,» Instagram vēsta Oskars. Šogad viņš gatavojās savam pirmajam oficiālajam pusmaratonam. «Ar mērķi noskriet to zem divām stundām,» norāda Oskars. Viņa līdz šim labākais rezultāts bijis 2 stundas un 21 minūte.
«Rūpīgi sekoju līdzi treniņu plānam, veicu arī slodzes testu, lai būtu drošs par manas sirds varēšanu,» atceras Oskars.
«Sacensību dienā bija manāms uztraukums – galu galā man pirmo reizi dzīve bija sportiskais mērķis.
Pirmie desmit kilometri noskrieti izcili. Temps pēc plāna. Seju rotā plats smaids. Pulss neierasti augsts, bet norakstu to uz sacensību dienas stresu. Piestāju katrā ūdens punktā. Padsmiti kilometri – jūtu, ka paliek grūtāk. Bet kurš tad ir teicis, ka būs viegli. Turu tempu.
Ar katru soli paliek grūtāk, bet pats sevi motivēju, ka ar katru soli esmu tuvāk mērķim.
Līdz pienāk tas liktenīgais 19 kilometrs. Kas notiek tālāk? Nezinu! Pamostos gādīgu līdzcilvēku aprūpēts, tiek izsaukti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi un savu pirmā oficiālā pusmaratona finiša līniju šķērsoju ātrās palīdzības mašīnā. Kāpēc es sabruku? To mēs vēl cenšamies noskaidrot,» pavēsta Lepers.
«Tagad, atskatoties – man vienkārši bija jāapstājas. Bet tas šoreiz izrādījās pats grūtākais, jo biju nospraudis mērķi un, ja jau reiz mērķis nosprausts, tas ir jāsasniedz. Šī man ir ļoti laba mācība – mērķi ir jānosprauž, bet nedrīkst zaudēt prātu! Vēlreiz
paldies visiem līdzcilvēkiem, kuri apstājās un palīdzēja. Es ne mirkli nebiju viens.
Paldies mediķiem. Paldies, visiem kuri šajās dienās man ir sūtījuši labas veselības vēlējumus. To man pietiks līdz simtpadsmit gadu vecumam. Vai es vēl kādreiz skriešu? Es jau tagad nevaru sagaidīt, kad rīta agrumā kopā ar dzeguzes dziesmām cauri miglas vāliem varēšu doties vieglā riksīti,» tā Lepers.
