«Idejai par soliņu pievienojušies visi Jurim tuvie – grupa Pērkons, meita vijolniece Justīne Kulakova-Sipņevska, māsa Maija Kulakova un sieva Laura Kulakova,» žurnālam Privātā Dzīve atklāj Jura draudzene un skatuves partnere Ieva Akuratere.
Komponistam ļoti patikuši tieši vilcieni. «Jaunībā viņš uz Rīgu labprātāk brauca vilcienā, nevis autobusā. Vēlāk gan pārsēdās uz personīgo auto. Grupas leģendārais 1985. gada koncerts Ogrē arī saistīts ar vilcienu – to pēc tam izdemolēja jaunieši, kas alka brīvas Latvijas. Juris arīdzan radījis skaņdarbu Sarkanais vilciens par godu deportētajiem,» saka Ieva. Tāpat Kulakovs radījis mūziku LTV filmai Bet vilciens brauc ar Eduarda Veidenbauma vārdiem.
Jura dienā Līvānos izskanējušā grupas Pērkons koncerts Kaza kāpa debesīs ienākumi, proti, 11 400 eiro tiks tērēti, veidojot šo piemiņas soliņu komponista dzimtajos Līvānos.
Akuratere stāsta, ka viņai ir arī kāda gaužām praktiska ideja, proti, soliņš varētu būt apsildāms.
«Zinu, ka Norvēģijā tādi ir, lai cilvēkiem ziemā, gaidot vilcienu, nesaltu. Ar šo ierosinājumu devos pie jaunā un jaukā Līvānu mēra Dāvida Rubena. Viņš, mani uzklausot, mīļi smaidīja, jo nav zināms, vai šādu ieceri varēs realizēt. Nepieciešamas komunikācijas,» saka Ieva, kura cer, ka Līvānu stacija varētu pārtapt par Kulakovam veltītu kultūras telpu.
Jau maija beigās Līvānu novada dome izsludinās konkursu, lai iegūtu pārdomātus, ainaviskus, pilsētvidei atbilstošus un mākslinieciski augstvērtīgus piemiņas vietas metus un izvēlētos konkursa uzvarētāju tālākajai ieceres īstenošanai. Kulakova soliņu iecerēts veidot gan kā mākslinieciski augstvērtīgu, gan arī praktisku un ērtu vides objektu.
Lai gan komponista patstāvīgā dzīvesvieta kopš jaunības gadiem bija Rīga, Līvāni viņam vienmēr palika sirdī. «Viņš ir Līvānu goda pilsonis. Līvānos viņu ļoti ciena un mīl. Līvānieši lepojas ar savu ģeniālo komponistu,» teic Ieva.


























































































































