«Negribu dzīvot savā publiskajā tēlā, gribu būt es pati.» Asnates Rancānes klusā laime un dzīves īstās vērtības

Kopš pagājušā gada tev bijis neticami pilns kalendārs: šovs Pārdziedi mani, Eirovīzija, Supernova, ģimeņu folkfestivāls Taka, festivāls Baltica, Četri uz koferiem Āfrikas valstī Ruandā, 3 × 3 saiets Austrālijā, šovs Koru kari… Un tagad Tautumeitām iznāks jauns albums, jau sestais. Kāds tas būs?

Tas būs Jāņu albums. Sen jau tādu gribējām, pirms 11 gadiem mūsu pirmā aranžētā tautasdziesma bija Jāņu dziesma, un jau trešo gadu notiks Rītausmas koncertrituāls, kur dziedam Jāņu dziesmas. Pirmajā gadā mēs to darījām drebēdamas, kā kaut ko nereālu, pašas nesapratām – kas bija tas, ko piedzīvojām. Sapnis? Albumā būs šī saulgriežu nakts maģija – daļa no ļoti senā un latviskā ar a capella dziesmām no visiem Latvijas novadiem un daļa no mūsdienīga, ritmiska transa. Kā rituālā.

Šopavasar TV šovā Koru kari tu vadīji Saulkrastu Pērļu kori, jūs ienācāt spoži, bet… šovs ir šovs. Kā tikt galā ar emocijām, kad pusceļā pēkšņi jāizkāpj?

Man liela skola bija Eirovīzija. Pirmā šova pieredze man bija X faktorā, pēc tam šajā vidē atgriezos ar Pārdziedi mani. Tādos šovos notiek ļoti strauja izaugsme, jo tiešraidē ļoti jākoncentrējas, visam jābūt izstrādātam, emocijas jānotur rāmī. Kad šovs beidzas, kāds laiks vēl paiet uz adrenalīna viļņa. Bet tad nāk lielais kritums…

Kad sajutu, cik ļoti kādam varu palīdzēt kaut vai ar stāstu, ka man ir līdzīgi, sapratu – ir tik labi, ka esmu izstāstījusi par savu diagnozi!