Rīga +13°C 
Daudziem muzeja apmeklētājiem viņš bija neatņemama ekspozīcijas daļa — kaķītis, kurš nesteidzīgi pastaigājās starp sliedēm un vagoniem, gulēja negaidītās vietās un ļāva sevi apbrīnot bērniem un pieaugušajiem. Mazākajiem apmeklētājiem Pērļuks kļuva par īpašu draugu muzeja nodarbībā Muzeja detektīvs un krāsojamā darba burtnīcā Pērļuka piedzīvojumi dzelzceļā. Muzeja kolēģi par viņu raksta īpaši sirsnīgi: «Kaķis, mīļš kolēģis, Dzelzceļa muzeja iedvesma un gariņš vairāk nekā 14 gadu garumā. Pērļuka ķepu nospiedumi paliks ne tikai mūsu atmiņās, bet arī muzeja stāstos.»
Pērļuks bija klātesošs ikdienas darbos — mierīgs, vērīgs un savā ziņā neaizvietojams. Tie, kuri muzeju apmeklēja regulāri, viņu pazina gluži kā vecu draugu. Sociālajos tīklos cilvēki dalās atmiņās un skumjās par leģendārā runča aiziešanu.
«Lai tev citos medību laukos arī vismaz kāda lokomotīvīte, kāds vagoniņš, kur pagulēt un ko pārbaudīt…
mums Tevis pietrūks, Pērļuk,» raksta kāda muzeja apmeklētāja.
Savukārt citi atzīst — Pērļuks bija kas daudz vairāk par muzeja kaķi. «Pērļuks bija īsts Dzelzceļa muzeja gariņš — personība.» Un tiešām — dažkārt viena maza būtne spēj piepildīt veselu ēku ar siltumu, mieru un dzīvību. Pērļuks paliks ne tikai muzeja vēsturē, bet arī visu to cilvēku sirdīs, kuri kaut reizi sastapa viņa mierpilno skatienu starp sliedēm un vilcieniem. Tagad viņa sliežu ceļš aizvedis citos medību laukos. Klusākos. Taču Dzelzceļa muzejā vēl ilgi šķitīs, ka kaut kur aiz stūra tūlīt atkal parādīsies pelēkā aste un nesteidzīgie soļi.
Pērļuks nodzīvoja 14 laimīgus gadus
