«Nekad iepriekš nebiju tik skaidri apjautusi, cik ļoti liela ir pasaule.» Pieci stāsti par Austrāliju

Pirms daudziem gadiem pasaules latviešu 3×3 Latvijas nometnēs iepazinos ar Uldi Siliņu, Austrālijas latvieti, vairāku grāmatu autoru, režisoru un aktieri. Viņš brauca uz Latviju ik gadu, 3×3 nometnēs iestudēja teātra izrādes, trieca jokus un stāstīja par Austrāliju. Ulda šai saulē vairs nav – viņš apglabāts Carnikavas kapos. Viņa atraitne Agrita Krieviņa-Siliņa rakstīja grāmatu par Uldi un paaicināja mani palīgos. Kad Agrita veda grāmatu uz Austrāliju, pajautāju, vai varu doties līdzi. Varu! Tā mēs abas aizlidojām uz otru pasaules malu – Agrita jau piekto, es – pirmo reizi.

Diez vai uz Austrāliju aizbraukšu vēlreiz, tāpēc cenšos redzēt iespējami daudz – gan ieteiktos tūristu galamērķus, gan izmeklētākas vietas, ko piedāvā latvieši, kuru mājās dzīvojam Sidnejā un Brisbenā.

1. stāsts. Pirmizrāde, apkūlības un kases aparāts

Ieraudzīt Austrāliju nozīmē arī pavadīt ceļā vairāk nekā 30 stundas, bet dienu un nakti samainīt vietām. Laika atšķirība Sidnejā un Latvijā ir deviņas stundas – kad tur ir pusnakts, pie mums ir trīs pēcpusdienā. Kādā priekšpusdienā, kad sparīgi soļoju pa taku gar okeānu, iedomājos – Latvijā ir trīs naktī. Visi guļ.