Samurajam nav mērķa, ir tikai ceļš. Jauno «laucinieku» Čistovu filozofija, saimniekojot Koklēs
«Vienmēr esam gribējuši dzīvot mājā ar dārzu. Savulaik mājas meklējumos izbraukājām gandrīz visu Latviju, iegriezāmies pat Igaunijā. Un, kad pēc piecpadsmit gadu ilgiem meklējumiem beidzot atradām Kokles, uzreiz sākām sapņot, kā vāksim pašaudzētu ražu nākamajā rudenī…» – tā savu saimniekošanas sākumu pirms trim gadiem atceras Nataļja un Antons Čistovi.
Foto: No Čistovu ģimenes personiskā arhīva
Dārza dosjē
- Saimnieki: Nataļja un Antons Čistovi.
- Vieta: Zemgale, māja Kokles.
- Platība: 2,5 hektāri.
- Princips: dārzs kā vietas vēstures turpinājums ar Zemgalei raksturīgiem augiem. Nākotnes plānos ir arī pieaicināt ainavu arhitektu, lai viss izdotos skaisti.
- Pieredze dārzkopībā: trīs gadi.
- Konts Instagram: @es_kokles.
Sapņu ziedi
Stāsta Nataļja: «Pirmo reizi kā pilntiesīgi saimnieki Koklēs ieradāmies 2022. gada valsts svētkos. Kamēr vīrs apsekoja māju, es devos izpētīt dārzu. Redzamie fakti bija tādi, ka no iepriekšējiem saimniekiem esam mantojuši ābeļdārzu, jāņogu un upeņu krūmus, pāris aveņu rindas, siltumnīcu 3 × 6 metru platībā, dažas zemeņu un trīs puķu dobes. Tā kā bija pats ziemas priekšvakars, viss kails un tukšs, mēs, gluži kā mazi bērni svētkus, gaidījām pavasari, lai pa īstam satiktos ar dārzu un tā noslēpumiem, kas slēpās zem zemes un kritušajām lapām.
Manī burtiski atmodās kinestētiskās atmiņas no laika, ko bērnībā pavadīju vecmāmiņas dārzā. Es pēkšņi atkal zināju, kā piesiet tomātus un gurķus, kā apgriezt zemenēm stīgas.
Mums ar vīru ļoti patīk puķes – tās ir Dieva klātbūtne uz zemes, kā atbalss no paradīzes. Un pavasarī mēs patiešām nokļuvām puķu paradīzē!
