«Joprojām atceros, kā ar Inesi iepazināmies. Pieci.lv bija tikko sācies, un visiem, kuri gāja ēterā, runas nodarbības bija brīvprātīgi obligātas. Tā nu vienā no pirmajām bijām ieradušies pie pasniedzējas tikai mēs divi. Pēcāk jau vadījām kopā ēterus, taisījām raidījumus. Tad sākās posms, kurā no piecinieka pirmā sastāva sāka iet pa vienam prom, bet mums izveidojās ekskolēģu loks, kurš uzturēja savstarpējos kontaktus un reizi pa reizei satikāmies, lai parunātos, patusētos,» atminas Rūdolfs Budze jeb DJ Rudd.
«Atceros, ka pēc viena no šiem tusiņiem ap vieniem naktī zvanīju Inesei un teicu, ka viņai obligāti ir jātaisa podkāsts par kalniem! Ar jūtamu smaidu balsī atbildēja, ka patiesībā viņa par ko tādu klusībā jau bija domājusi. Tā nu gadu nosēdēju aiz kamerām podkāstam Retinātā gaisā, un klausījos alpīnistu stāstos,» stāsta Rūdolfs.
«Kā cilvēks, kuram ir paniskas bailes no augstuma, gandrīz pēc katra ieraksta teicu, ka jūs, alpīnisti, neesat īsti normāli. Kad pēdējo reizi tikāmies marta beigās, uz atvadām Inesei teicu to pašu, un
viņa sev raksturīgā manierē atbildēja: «Nomirt jau var jebkurā brīdī kaut vai uz ielas!»
Inese bija cilvēks ar sirdi īstajā vietā. Pēdējā ziņa, ko viņa man atsūtīja, bija kalnu fotogrāfijas. Tā vienmēr man paliks pēdējā ziņa no Ineses. Es pazaudēju draugu. Šausmīgi sāp.»


































































































































































