Rīga +24°C 
Pāra īpašā diena aizritēja vieglā, sirsnīgā un nepiespiestā atmosfērā. Par muzikālo noskaņu rūpējās vairāki mākslinieki, tostarp Laimis Rācenājs, savukārt pati līgava bija izvēlējusies eleganci bez liekas greznības – vienkāršu, gaumīgu kāzu kleitu, bet viņas pušķis un matu vainadziņš bija veidoti no gaisīgajām plīvurpuķēm.
Šīs kāzas kļuvušas par skaistu turpinājumu stāstam, kas patiesībā sākās pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem. Abi viens otru pazina jau sen – satikās kopīgu draugu lokā, pasākumos un pat strādāja kopā, taču, kā reiz atzina paši, ilgu laiku viens otru tā īsti nemaz neredzēja.
«Zinām viens otru jau ļoti sen, bet ieraudzījām tikai nesen,»
pirms diviem gadiem žurnālam Ieva stāstīja Lolita. Savukārt Viktors toreiz brīnījās: «Tagad skatos fotogrāfijas un nesaprotu, kā varēju viņu neredzēt.» Liktenīgais pavērsiens notika pavisam ikdienišķā darba tikšanās reizē. Viktors bija aicinājis Lolitu pārrunāt kabarē izrādes nianses, taču saruna ievirzījās pavisam citā virzienā. «Mēs satikāmies, viņš man apsēdās pretī, un kaut kā tie mūsu skatieni satikās. Kaut kas notika tajā brīdī. Tad sekoja otrais randiņš, trešais, ceturtais… Bija viegluma sajūta,» atminējās Lolita.
Arī Viktors neslēpa, ka darba jautājumi ļoti ātri palikuši otrajā plānā. «Man šī darba tikšanās beidzās kādā divdesmit piektajā sekundē… Pēc trīsdesmit gadiem es beidzot ieraudzīju Lolitu!» Abi uzsvēra, ka viņu attiecības sākušās laikā, kad abi jau bija brīvi. «Kamēr tava sirds ir aizņemta, ir normāli neredzēt,» toreiz sacīja Lolita.
Īpaši skaists viņu stāstā allaž bijis tas, ka tajā nav vietas aizvainojumam. Viktora bijusī sieva Sanita arī vakar bija klāt kāzu svinībās, un tas nevienu nepārsteidza. Jau pirms diviem gadiem Lolita atzina: «Man nav nekādu pretenziju pret Sanitu, jo jūtu, ka viņa vēl mums labu.» Savukārt Viktors par bijušo sievu teica: «Mēs ar Sanitu vienmēr esam respektējuši viens otru un labi satikuši ar cilvēkiem mums līdzās.»
Toreiz intervijā žurnālam Ieva Lolita, raugoties Viktorā, sacīja vārdus, kas šodien skan vēl simboliskāk.
«Man liekas, ka esmu satikusi savu īsto cilvēku. Es ceru, ka mēs kopā novecosim.
Es jūtos drošībā, ļoti lielā mīlestībā. Esmu ļoti laimīga. Pasakos tam mirklim, kad tu mani ieraudzīji.»
Toreiz, jautāts par iespējamu laulību, Viktors atzina, ka viņam laulības fakts pats par sevi neko daudz nenozīmējot, taču piebilda: «Man nav problēmu par to parunāt un varbūt pat izdarīt… Ja vien mums abiem tādēļ būs labāk.» Savukārt Lolita neslēpa: «Man nav precēšanās pieredzes, varbūt tāpēc kādreiz dzīvē to vajag izdarīt. Sievietei tas ir svarīgi.»
Pagājuši divi gadi, un izrādās – šis varbūt ir pārvērties par skaistu jā. Vakar abi viens otram to apliecināja ne tikai vārdos, bet arī, mijot laulības gredzenus, vēlreiz pierādot, ka īstā satikšanās reizēm notiek tikai tad, kad pienācis tai īstais laiks.
