Kā minēts kultūrtelpā Ola Foundation publiskotajā izstādes pieteikumā, Dace Lielā savā glezniecībā konsekventi pievēršas ainavai un dabas attēlojumam. Mākslinieces darbus raksturo niansēta detalizētība, smalka, dabas vērojumos balstīta toņkārta. Lai gan tajos jūtama nepastarpināta dabas klātbūtne, tie netop kā precīzi konkrētu vietu attēlojumi. Ainava šajos darbos nav piesaistīta noteiktai ģeogrāfijai vai laikam.
Daces Lielās izstādes atklāšana:
Iedvesmojas apkārtējā vidē
Mākslinieces iedvesmas avots ir apkārtējā vidē, redzētais un piedzīvotais, kas gleznās pārtop no konkrētā brīža un vietas atbrīvotos, atmiņā saglabātos dabas tēlos. Daces Lielās jaunākajos darbos ūdens - upe, dīķis, ezers vai cita ūdens virsma - kļūst par galveno caurviju motīvu. «Gleznoju ūdens agregātstāvokli un garastāvokli – tā es varētu teikt par savām gleznām.
Pavasarī gleznoju rudeni, rudenī – vasaru, ziemā – pavasari, un visu laiku ir brīnišķīgi.
Gaisma, materialitāte un mūžīgās pārmaiņas dabā ir tas, ko mēģinu aptvert vizuāli,» par savu mākslu pauž gleznotāja.
Nominēta Purvīša balvai
Dace Lielā ir dzimusi 1957. gadā un absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, kā arī Induļa Zariņa Monumentālās glezniecības un profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcu. Viņas darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā, Jane Voorhees Zimmerli mākslas muzejā Ņūdžersijā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.
2019. gadā Dace Lielā par darbu sēriju Palu ūdeņi izstādē Gleznas tika nominēta Purvīša balvai. Nominācijas pamatojumā tika izcelta mākslinieces spēja fragmentāru dabas estētiku pārvērst vienotā vēstījumā un aktualizēt dabas kā būtiskas vērtības apzināšanos.




































































































































































