• Brīzes dēls uzņem filmu, atklājot savu attiecību pieredzi

    Kino un TV
    Evija Kalnbērza
    15. augusts, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: No privātā arhīva
    Mūziķa Aivara Brīzes dēls šovasar strādā pie savas pirmās filmas Banāns upē, kurai pats ir gan režisors, gan scenārija autors. Viņš atklāj – scenārijā iekļāvis notikumus no savas dzīves.

    Stāstīs par patēva un audžubērnu attiecībām

    Aizsaulē aizgājušā mūziķa Aivara Brīzes dēls Kristaps savulaik ir mācījies Tallinas Universitātes Baltijas filmu un mediju skolā, kur ieguvis bakalaura grādu audiovizuālajā mākslā, bet Kultūras akadēmijā viņš studēja pie Pētera Krilova un ieguva maģistra grādu kinorežijā. «Protams, bija arī dažādi kursi, pieredzes apmaiņu braucieni,» saka Kristaps. Savulaik viņš piedalījās arī savas sievas Ievas Ozoliņas filmu Mans tēvs baņķieris un Dotais lielums – mana māte veidošanā, bet nu – jau pavisam drīz uz ekrāniem nonāks viņa pirmā filma.

    «Tās galvenais varonis ir jauns vīrietis, kurš uzzina, ka viņa draudzene gaida abu kopējo bērnu. Sieviete nevēlas bērnu paturēt, jo galvenajam varonim ir sliktas attiecības ar viņas dēlu no iepriekšējām attiecībām. Lai pierādītu, ka viņam ir tēva potenciāls, vīrietis nolemj ar draudzenes dēlu doties braucienā ar laivu pa upi,» notikumus, kādi risinās viņa debijas filmā, atklāj Kristaps Brīze.

    «Viņa kļūda ir tā, ka vīrietis paņem līdzi savu neaprēķināmo draugu. Būtībā tā ir piedzīvojumu filma, kas iztirzā audžutēva funkcijas. Ņemot vērā, ka man pašam ir audžubērni, balstu šo ideju savā pieredzē. Savā ziņā šī filma ir manas vairāku gadu ilgās pieredzes apkopojums,» teic viņš.

    Savu sievu režisori Ievu Ozoliņu Kristaps satika laikā, kad studēja režiju, bet apprecējās abi pirms diviem gadiem. Kad sākās viņu attiecības, Ievai bija deviņus, vienpadsmit un četrpadsmit gadus veci bērni.

    «Sarežģītākais attiecību sākumā bija apzināties, kāda ir mana loma šajā ģimenē. Man bija jāsaprot, ka nedrīkstu censties neko uzspiest, bija jāzina robežas. Nedrīkst dalīt: es, mans, tavs,» atceras Brīze.

    Tagad Ievas atvases ir jau pieaugušas, un Ievai un Kristapam ir arī kopēja meita Dagmāra, kurai drīz būs deviņi gadi.

    «Ievas bērni ir ļoti gudri, studē augstskolā. Otto ir tēlnieks, Tils – arhitekts, bet Elza studē Skotijā tūrisma menedžmentu,» palepojas Kristaps. «Man ir svarīgi, ka mums ir savstarpēja cieņa. Kad viņi bija tīņi, palīdzēju, kā spēju. Biju draudzīgs, saprotošs, ieteicu, lai viņi komunicē ar savu īsto tēvu,» saka viņš.

    Kristaps priecājas, ka viņa jaunākajai atvasei Dagmārai, tāpat kā viņam un meitiņas slavenajam vectēvam Aivaram Brīzem, ir tuva mūzika. Dagmāra mūzikas skolā apgūst klavieres. «Meita zina, kas bija viņas vectēvs, un pāris reižu vēl viņu bija satikusi. Dagmāra klausās arī viņa dziesmas.»

    Filmēšanā palīdz augstāki spēki

    Galveno varoni Linardu filmā atveido aktieris Kaspars Dumburs. «Manuprāt, viņš ir ārkārtīgi talantīgs aktieris. Ir strādājis ar izciliem teātra režisoriem Alvi Hermani un Kirilu Serebreņņikovu, kā arī vairākkārt filmējies. Otrs vadošais aktieris filmā ir Toms Auniņš, kuram ir plašs aktieriskais diapazons,» komentē režisors.

    Kristaps stāsta, ka filmas tapšanas laikā bijis kāds kuriozs. «Vienā no filmas ainām pēc scenārija kadrā bija jāienāk sunim. Ieradās visa komanda ar kameru, tehniku, viss ieslēgts, sākas filmēšana, bet suņa nav. Vienkārši aizmirsām paņemt līdzi! Visi gaida, un pēkšņi, kad jau sākās filmēšana, atskrien viens suns, neraugoties uz to, ka tā ir nomaļa vieta pie Irbenes lokatora. Tas nosēžas tieši tajā vietā, kur nepieciešams. Pēc tam suņa saimnieks viņu atrada, pasauca un – prom bija. Šķiet, kas augstāks stāvēja klāt šim projektam."

    «Tā bija arī brīdī, kad braucām pa kāpām, un mums saplīsa mašīna. Mazirbes mācītājs mums aizdeva savu auto, un arī tā bija tāda palīdzība no augšas,» spriež viņš.

    Filmas vajadzībām Valsts kultūrkapitāla fonds piešķīra 100 tūkstoš eiro. «Šobrīd praktiski viss jau ir nofilmēts, jāpiefilmē vienīgi Rīgas epizodes. Plānots, ka filma gatava būs gadumijā. Septiņpadsmit dienu elle ir beigusies. Filmējām Sabilē, pie Dundagas, Irbē – vairākās Ziemeļkurzemes vietās. Tagad atpūšos un skatos, kā zāle aug mūsu ar sievu kopējā īpašumā Lūžņā,» smaidot atzīstas režisors.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē