Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Pavasara sveiciens ziemas spelgonī
Tie, kam dārza darbi un saimniekošana ir pie sirds, Markovu ģimenes audzētās tulpes, visticamāk, būs ja ne iegādājušies, tad vismaz redzējuši noteikti. Veikalu ķēdes Depo plauktos redzamās tulpes, kā arī podiņos stādītās hiacintes un narcises nav vis kādas Holandes lielsaimniecības veikums, bet tepat Siguldas puses Ķikšos audzētais skaistums!
Pamatā Markovu ģimene nodarbojas ar stādu audzēšanu, taču gada pirmie mēneši tiek veltīti pavasara ziedu, jo īpaši tulpju, audzēšanai. Janvāra beigās kastes ar tulpju sīpoliem pēc triju mēnešu ziemas miega nes uz siltumnīcu. Tur aptuveni trīs četras nedēļas ziedi stiepjas pretī saulei un siltumam, līdz pumpuri sāk iekrāsoties un pamazām gatavojas sprāgt. Tad ir īstais brīdis, lai tulpi ar visu sīpolu rautu ārā no zemes un rūpīgi gatavotu ceļam pie pircējiem.
Ciemojoties Ķikšu siltumnīcā šim tulpju ceļam var izsekot kā uz delnas. Spožā saule un krāsnis siltumnīcu piesildījušas tik ļoti, ka gribas novilkt ne tikai cepuri un šalli, bet arī mēteli. Patīkamais siltums apvienojumā ar gaisā virmojošo mitrās zemes smaržu uzreiz liek justies kā pavasarī, kad tulpes sāk ziedēt arī zem klajas debess. Tāda skaistuma radīšana, protams, prasa milzu darbu.
Intensīvajā tulpju sezonā, kas sākas līdz ar Valentīndienas atnākšanu un pierimstas ap 8. martu, darba duna siltumnīcā sākas pulksten sešos no rīta.
Matīsam vēl agrāk – lai gan ikdienā viņš ir Ķikšu pārdošanas menedžeris, karstajā tulpju laikā pašam ne tikai jāpalīdz izvadāt preci, bet arī no rīta darbā jānogādā darbinieki, kam nav sava transporta.
Pēctecība būs!
Nav brīnums, ka Ķikšos pie tulpēm rosās vesela cilvēku armija – sezonā kopumā tiek izaudzēti 800 000 ziedu. Viņi ir vieni no lielākajiem tulpju audzētājiem Latvijā, ar kuriem konkurēt var tikai Jēkabpils pusē esošie Sedumi.
Kad šeit vēl nebija lielās, modernās siltumnīcas un Markovu ģimene ar sīpolu audzēšanu nodarbojās paši, blakus esošie lauki bija pilni ar tiem.
Turpat līdzās bija arī neliela plēves siltumnīca, kurā varēja izdzīt salīdzinoši nelielu tulpju skaitu, līdz 40 000. Tagad kādreizējos tulpju laukos aug krūmi, jo stādu audzēšana ir Ķikšu pamatnodarbošanās – vidēji 70% no saražotā tiek vesti uz Krieviju.
Tulpes Markovi pagaidām tirgo Latvijā un nedaudz Lietuvā, bet ir doma izplesties ārzemēs arī ar tām. «Plānojam eksportēt uz Krieviju un Baltkrieviju. Tā tomēr ir niša, ko aizņemt, – atrodamies blakus lielam kaimiņam Krievijai, kur tirgus ir nesamērojami plašāks. Arī Igaunija, Somija ir blakus, viņiem apstākļi tomēr skarbāki un audzēt ir grūtāk, apkurināšana sanāk dārgāka. Tas ir mūsu plāns,» par nākotni stāsta Matīss.
Vaicāts, vai Ķikšu paplašināšanās notikusi, pateicoties jaunās paaudzes rosībai, Matīss uzsver, ka tas bijis visu kopīgs lēmums. Savu roku, lai darbi saimniecībā ietu uz priekšu, pieliek visi. Tēvs vairāk nodarbojas ar dokumentāciju un velta laiku stādaudzētavai, bet Matīss ir pārdošanas menedžeris Latvijā. Mamma seko līdzi darba organizācijai, taču pašlaik, kamēr vedekla studē, viņa vairāk ir aizņemta ar mazbērniem – pieskata abus Matīsa mazos puikas.
No visiem Markovu ģimenes dēliem 26 gadus vecais Matīss šobrīd ir vienīgais, kas darbojas Ķikšos. Vecākais brālis, kuram apritēs 30 gadi, darbojas citā jomā, bet jaunākais, 12 gadu vecais, pagaidām vēl mācās skolā. No bērnības būdams līdzās visos saimniecības procesos, Matīss ātri vien atskārta, ka šī joma ļoti interesē, tāpēc iestājās arī Latvijas Lauksaimniecības universitātē: «Izglītība ir nepieciešama, jo tomēr jāzina ļoti daudz nianšu – mainās mēslošanas paņēmieni un šķirnes, rodas jaunas slimības, un jāmeklē veidi, kā ar tām cīnīties.»
Turklāt augstskolā redzams, ka lauksaimniecība ir viena no retajām jomām, kur mūsdienās joprojām notiek pēctecība - daudzi no Matīsa studiju biedriem, tāpat kā viņš, augstskolā iestājušies ar skaidru domu turpināt vecāku iesākto. «Ir gan dzirdēts, ka Eiropā likvidē audzētavas, jo tām nav turpinātāju, bērni izvēlas citu ceļu,» nosaka Matīss. Viņa rosība un apņēmība gan rada pārliecību, ka Ķikšus šāds liktenis nepiemeklēs.
Pieci ieteikumi tulpju audzēšanā
- Steidzināšanas knifs.
Ja tulpes nepieciešams pastiept garumā, vajadzīgs siltums. Savukārt ziedu plaukšanu veicinās gaisma. Tātad, ja vēlas garas tulpes ar neizplaukušiem ziediem, tām jābūt siltā temperatūrā, taču tumsā. - Pareizie sīpoli.
Pasūtot sīpolus, Markovu ģimene izraugās tādus, kas apkārtmērā sasnieguši 12–14 centimetru, – tad ir lielāka pārliecība, ka tiem pietiks barības vielu un veidosies glīti, brangi ziedi. Ir pieejami arī mazāki sīpoli, bet tādus parasti pērk, ja paši tos audzē tālāk. - Vairogs pret grauzējiem.
Tulpju sīpoli diemžēl ir īsts gardums grauzējiem. Ja audzē pašu priekam vai mazos apjomos, no tiem var mēģināt izvairīties ar šādu triku – katru sīpolu iestādīt plastmasas podiņā un tikai tad dēstīt zemē. To var izmantot, stādot tulpes gan siltumnīcā, gan laukā. - Īstais griešanas brīdis.
Lai tulpes grieztā veidā ilgāk saglabātos svaigas, vēlams tās vākt no rīta, nevis dienas vidū, kad spožā pavasara saule gaisu pārāk uzkarsējusi. Ja sīpolu neizmanto tālākai audzēšanai, pirms zieda griešanas to vispirms pāršķeļ uz pusēm. Tas ļauj iegūt garāku ziedkātu, saglabājot arī daļu, kas slēpjas sīpola iekšpusē. - Kātu taisnošana tulpēm.
Ir tendence liekt galvas gaismas virzienā – tas ziediem atņem staltumu. Izliekušās tulpes var mēģināt iztaisnot, grieztos ziedus maksimāli blīvi liekot vāzē ar siltu ūdeni – līdz pat plus 25 grādiem.
