Rīga +15°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Sandra Sondore PDz atzīst, ka Maroka ir vilinoša valsts tiem, kas aizraujas ar jāšanas sportu, jo izjādes ar zirgiem un kamieļiem ir pieejamas dažādās vietās. «Pētot internetā vietas, kur var doties izjādē, izlēmu, ka savu ceļojumu noslēgšu ar došanos uz pilsētu Essauiru, kas skaitās jātnieku un zirgu mīļotāju paradīze Atlantijas okeāna krastā,» stāsta Sandra, kuras hobijs jau astoņus gadus ir jāšanas sports. «Lai arī neesmu profesionāla sportiste, man pašai ir arī savs zirgs. Tāpēc tikai loģiski, ka Marokā gribēju doties izjādē,» klāsta Sandra.
Ar šo izjādi izklaides zirgu stallī «Cheval Essaouira» saistās arī lielākais viņas piedzīvojums Marokā. «Kad nokļuvu vietā, kur biju pieteikusies izjādei, izrādījās, ka visi pieredzējušie zirgi jau ir paņemti. Sākumā man iedeva trīs gadus vecu kumeļu, pilnīgu jaunuli. Citur tik jaunus rikšotājus tikai sāk mācīt, bet izjādēm parasti dod vecākus zirgus. Pat man ar jāšanas iemaņām to dzīvnieku bija grūti savaldīt – biju uz tā vien desmit minūtes. Kāpu nost un teicu: «Paldies, tālāk iešu kājām!»
Man piešķīra citu zirgu, tas bija vēl trakulīgāks, vispār nevarēja savaldīt.
Tad tiku pie trešā kumeļa. Pirms tam mācībās tieši viņu biju ievērojusi, domājot – kaut nu man netrāpītos. Tas bija Tangu. Izjādes laikā viņā pat iemīlējos, jo darbībā zirgs izrādījās gudrs, spēcīgs, adekvāts un līdzsvarots – bija viegli jāt,» tā Sandra.
Pēc izjādes Sandra ar vēl kādu citu staļļa «Cheval Essaouira» zirgu uzņēma jaukas bildes tuksneša smiltīs. «Biju zīda tērpā, ar basām kājām un bez jāšanas zābakiem. Vienā brīdī sanāca tā, ka zirgs, kāpjoties atpakaļ, uzmina man uz kājas. Pēc tam, kad zirgs sāka celties pakaļkājās, es sabijos un teicu, ka nu jau pietiek ar to fotosesiju. Bildes sanāca labas. Pati gan biju visa smiltīs, bet toties laimīga,» atmiņās gremdējas Sandra.
