Mazāk ir vairāk – arī darba vietās un ražotnēs

Centrālā “Valsts nekustamo īpašumi” biroja lielā, salīdzinoši nesen uzbūvētā mājā pa ceļam uz Mežaparku ir valstij piederošs uzņēmums, un varētu domāt, ka tādēļ tas ir neelastīgs un iestagnējis. Tomēr tā tas nav. Piemēram, biroja ikdiena šeit ir moderni organizēta. Ko tas nozīmē? To, ka nevienam darbiniekam, arī augstākās vadības pārstāvjiem, nav piesaistes pie konkrētas darba vietas. Katrs var iet uz darbu un izvēlēties, kur šodien vēlas sēdēt un strādāt, vai nepieciešams organizēt savu darbu sapulču zālē, klusajā vai atpūtas zonā. Birojā ir ieviesti arī dažādi videi draudzīgi risinājumi.

Savukārt uzņēmumā “I2” ražošanas process ir vērsts uz to, lai pēc iespējas atstātu mazāku ietekmi uz vidi. Mūsdienās no tā lielā mērā ir atkarīga uzņēmuma konkurētspēja. Uzņēmuma zaļais kurss ir pilnībā saistīts ar to, ko tajā ražo. Logi, kas ir uzņēmuma galvenais eksporta produkts, savā kalpošanas laikā palīdz cilvēkiem lieki netērēt enerģiju.

Citi lasa

Laura Dumbere

Fotoreceptes

FOTORECEPTE: Aktiera Gundara Āboliņa slavenā ceptā vista. Izcila!

Marta Kalniņa

Slavenību kāzas

FOTO: Apprecējies laika ziņu vīrs Kristaps Tālbergs!

Gita Vīksne

Auto

Rezultatīvais Latvijas hokejists Bukarts stūrē 27 gadus vecu auto. Leģendāra mašīna!

Katra mazā rīcība summējas

Stāsta Krists Slokenbergs uzņēmuma “I2”: “Mani dzīvē vienmēr ir uzrunājušas zaļās idejas. Es nekad tās neesmu uztvēris pārspīlēti – ka, zaļi rīkojoties, es glābju pasaulei. Bet nevaru izlikties, ka patēriņa kultūrā dzīvot ir normāli, un tādēļ arī nevaru rīkoties pret vidi neapzināti. Jau maniem mazbērniem var nākties ciest no bezatbildības, nerunājot nemaz par 10 paaudzēm pēc mums. Saprotu, ka nākotnē var būt situācija, kad vairs nav iespējams elpot tīru gaisu kalnos un peldēties tīrā ūdenī ezerā, un ja šie resursi tiks piesārņoti, to atriezt atpakaļ vairs nevarēs. Tas ir iemesls, kādēļ uzskatu, ka par to domāt un atbilstoši rīkoties ir svarīgi tagad. Otrs ir attieksmes jautājums. Ja mums gribas glīti ģērbties, dzīvot tīrā, sakārtotā mājā, baudīt nopļautu mauriņu un stādīt puķes dobēs, tad, manuprāt, ir tikai dabīgi, ka šo sakārtotības jautājumu attiecina ne tikai uz savu pagalmu, bet arī uz plašākiem mērogiem – domājot par ūdeni un gaisu, tos pēc iespējas mazāk piesārņojot.

Un stāsts jau nav tik daudz par to, ka mēs ar to glābjam Zemi kā planētu. Tā rotēs ap Sauli neatkarīgi no tā, kas uz tās norisināsies. Pašiem jau te ir jādzīvo, un jautājums ir par to, vai mums, Zemes iedzīvotājiem, rūp, kādā vidē mēs paši dzīvojam. Un vai varam tādā vispār izdzīvot?

Ikdienā tas, ko mēs varam darīt, ir sākt ar sevi. Katrs ir nedaudz atbildīgs par to, lai vide būtu pasargātāka. Viens šķiro atkritumus. Otrs brauc ar velosipēdu. Protams, viena cilvēka individuālā rīcība neko daudz nemaina. Bet katra mazā rīcība summējas, un tas globālās nepatikšanas ja ne aptur, tad vismaz attālina.”

Mazinām atkritumus un taupām enerģiju

Aija Ikstena stāsta: “Domājam par paradumiem svētku vai nestandarta darba reizēs. Kad organizējam iekšējos pasākumus kolektīvam, cenšamies to darīt tā, lai pasākuma beigās būtu pēc iespējas mazāk atkritumu. Ja ir iespēja, tad ūdeni lejam karafēs, nevis pērkam plastmasas pudeles, izmantojam daudzreiz lietojamos traukus, nevis pērkam vienreizējos.”

“Virtuves zonā ir uzstādīti dzeramā ūdens aparāti, kas ir pieslēgti pie pilsētas ūdens apgādes sistēmas. Aparāti galvenokārt kalpo kā tējkannu aizvietotāji, kas kopā ar uzstādītajiem rozešu taimeriem var palīdzēt samazināt elektroenerģijas patēriņu. Arī telpās tiek taupīta elektroenerģija – apgaismojums gan gaiteņos, gan labierīcībās darbojas uz sensoriem, kuri reaģē uz kustību, un atbilstoši ieslēdzas vai izslēdzas. Darbiniekiem tiek regulāri atgādināts par elektroenerģijas taupīšanu un sekošanu līdzi tam, vai kāds gaismeklis nedeg lieki. Speciālisti seko līdzi un iestata ventilācijas un dzesēšanas sistēmu darbības režīmus un laika grafikus atbilstoši paredzamajam biroja noslogojumam,” tā par elektroenerģijas patēriņu VNĪ stāsta Jānis Kļaviņš.

“I2” ražotnē, savukārt, uz jumta ir 160 saules paneļi, kas gada griezumā nodrošina 80 procentus no ražošanai un transportam nepieciešamās enerģijas. “Lai gan to uzstādīšana prasa ieguldījumus, ilgākā laika posmā tie atmaksājas arī ekonomiskā ziņā – ja salīdzina, enerģija, kas tiek iegūta uz jumta, ir daudzreiz lētāka nekā tā, ko piedāvā tirgus, ja gadījumā to visu vajadzētu nopirkt,“ skaidro Krists Slokenbergs.

Pie kopējo dabas resursu taupīšanas var pieskaitīt arī transporta atstātās pēdas mazināšanu. Aija Ikstena: “Kā uzņēmums savu autoparku izvēlamies arī ar atbildību pret vidi. Lai arī transporta izvēle, lai dotos uz biroju, ir katra darbinieka lēmums atkarībā no situācijas, no savas puses esam nodrošinājuši atbalstošus apstākļus.

Mums ir velo novietne, kur atstāt savus velosipēdus, un ir pieejamas dušas. Aicinām izmantot arī sabiedrisko transportu. Papildus nodrošinām to, ka ne visas dienas ir nepieciešamība braukt uz biroju, divas dienas nedēļā darbinieki var strādāt arī attālināti.”

“I2” autoparks, savukārt, lielākoties sastāv no elektroautomobiļiem, kas uzlādējas turpat no uzņēmumā saražotās saules enerģijas.

Tehnoloģiju piedāvātie risinājumi

Aija Ikstena: “Grīdas uzkopšanu lielākiem, monotoniem telpu apgabaliem realizējam ar robotiem-putekļusūcējiem. Tas noteikti ietaupa resursus, kas citādi tiktu iztērēti vairāk, jo šobrīd katra kvadrātmetra uzkopšanai nav nepieciešams cilvēka darbs. Ēku apsekošanā, savukārt, izmantojam dronus. Lai apsekotu jumtus vai notekas, kā arī citus fiziski grūti aizsniedzamus objektus ēkas augšējā daļā un konstatētu to stāvokli, vairs neizmantojam dārgus industriālā alpīnisma pakalpojumus. Ietaupījums resursu ziņā ir līdz pat 25 procentiem no iepriekšējām izmaksām.”

Telpu temperatūra tiek regulēta atkarībā no diennakts stundas, vai tā ir darbadiena vai brīvdiena, kā arī saskaņā ar to, vai ir apkures vai dzesēšanas sezona, lieki netērējot siltumu. Jānis Kļaviņš: “Mums visur ir sensori, kuri mēra temperatūru telpās. Darbinieki ir informēti par to, kā pareizi un efektīvi atdzesēt vai apkurināt telpas, izmantojot telpās pieejamās klimata kontroles iespējas, tajā skaitā zina, kad ir ieteicams atvērt logu papildus vēdināšanai. Pirmdienas un piektdienas ir dienas, kad aicinām strādāt no mājām, bet nedēļas vidū lielākoties darbojamies uz vietas. Regulāri tiek veiktas darbinieku aptaujas par klimatu telpās, lai saprastu, kurās ēkas zonās klimats bija atbilstošs klientu vēlmēm un kurās bija jāpiestrādā, lai to pielāgotu. Daudzi, šo dzirdot saka – jā, jums ir jaunas telpas, tajās jau būvniecības gaitā tika paredzēti dažādi tehnoloģiskie risinājumi. Bet arī citām ēkām ir savs enerģijas ietaupījuma potenciāls, ko var realizēt, izmantojot jau esošās kontroles iespējas (iestatot apkures laika grafikus, ieslēdzot optimizācijas režīmus un aktīvi veicot energomonitoringu), vai veicot nelielus ieguldījumus, piemēram, apkures sistēmas kontroliera nomaiņu. Kad šis potenciāls ir izsmelts – tad gan katru nākamo MWh varēs ietaupīt tikai veicot kapitālieguldījumus ēkas konstrukciju un tās inženiersistēmu uzlabošanai.”

Par energoefektivitāti ražotnē ir parūpējies arī Krists Slokenbergs: “Esam veikuši daudz energoefektivitātes pasākumu, kas ir krietni nopietnāki nekā šobrīd ir noteikts normatīvos ražošanas telpām, līdz ar to enerģiju izmantojam salīdzinoši niecīgos apmēros. Mūsu ražotni, kas ir 1400 m2 apsildāmas telpas, apkurinām ar 25 KWh jaudu, kas ir līdzvērtīga privātmājas apkures katla jaudai, un pašu enerģijas avotu, savukārt iegūstam no ražošanas pārpalikumiem. Galvenais izejmateriāls, ar ko strādājam, ir koksne. Ražojot logus, mums rodas koksnes pārpalikumi. Tos pārstrādājam briketēs un ar tām apkurinām savas telpas.”

Pats ražošanas process arī tiek plānots un organizēts ar saprātīgu un atbildīgu attieksmi pret dabas resursiem: “Tas, pirmkārt, attiecas uz izejmateriāliem. Tos materiālus, ko mēs varam dabūt lokāli, iegādājamies tepat no vietējiem izejmateriālu piegādātājiem. Bet tādus izejmateriālus, kas ir videi nedraudzīgi, kuru ražošana videi ir tiešām kaitīga piemēram, alumīnijs, izmantojam tikai minimālajā nepieciešamajā daudzumā, pārpalikumus pēc tam atbilstoši utilizējot.”

Atkritumu optimizēšana

Kad VNĪ birojs tika iekārtots, tajā atkritumu tvertnes tika izvietotas tikai virtuves zonā, uzreiz paredzot arī atkritumu šķirošanu. 2023. gadā pāreja uz šķirojamajiem atkritumu konteineriem ir uzsākta arī VID telpās. Pirms izmešanas katrs izvērtē, kurā tvertnes iedaļā atkritumus liks – stikla, papīra vai sadzīves atkritumu. Pie atkritumu šķirošanas tvertnēm ir arī izvietoti izglītojoši plakāti. Pie ēkas lielie atkritumu konteineri ir marķēti tieši šāda paša veida atkritumiem, atliek tos tikai pareizajā konteinerā izmest.

Aija Ikstena stāsta: “Tagad arī VID darba telpās atkritumu tvertnes atrodas tikai virtuves zonā, to ir ap 20. Vienlaikus ir noņemtas vairāk kā 900 zemgalda atkritumu tvertnes! Izmantojam maisus, kas izskatās kā viena garš maiss, kuram lejas daļā krājas atkritumi. Kad pienācis laiks to iztukšot, tad tieši virs savāktajiem atkritumiem maiss tiek nogriezts un aiztaisīts ciet. Augšējā griezuma līnija kļūst par nākamās atkritumu porcijas apakšējo daļu, un maiss no augšas tiek papildus aizritināts iepriekšējā garumā. Līdz ar to tiek samazināts izlietoto atkritumu maisu skaits. Pāreja uz jauno kārtību ir devusi rezultātus. Pārorganizējot atkritumu apsaimniekošanu esam būtiski samazinājuši izmaksas, kas uz iepriekšējo urnu skaitu bija krietni lielas.”

Ražošanā, kur izejmateriālu piegādes nozīmē arī krietnu apjomu iepakojuma, arī liela nozīme ir atkritumu šķirošanai. Krists Slokenbergs:

“Protams, ka atvesto iepakojumu šķirojam atsevišķos konteineros. Tas ir arī izdevīgi – piemēram, konteinerus, kas ir domāti sadzīves atkritumiem, izved par salīdzinoši lielu samaksu. Bet tos, kuros var mest tikai polietilēnu un kartonu, izved bez maksas.”

Jāiegulda darbinieku uzvedības maiņā

Nekustamo īpašumu apsaimniekošana nereti nozīmē arī pārbūvi un remontdarbus. “Cenšamies atkārtoti izmantot materiālus īpašumos, kur tiek veikta rekonstrukcija. Katrā no projektiem meklējam ilgtspējīgus risinājumus un domājam par resursu saprātīgu izmantošanu. Piemēram, Rīgas pilī no demontētām koka sijām ir izgatavoti soli vestibilos; no vairs neizmantojamām jumta kapara loksnēm ir izgatavotas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja suvenīru veikala mēbeles. Kā arī no kopējo grīdas dēļu apjoma gandrīz 80% tiek atjaunoti nevis nomainīti, tādējādi ne tikai saglabājot vēsturisko mantojumu, bet arī taupot resursus,” stāsta Aija Ikstena.

Bez fiziskā aprīkojuma maiņas ir jāiegulda arī darbinieku uzvedības un ieradumu maiņā. Aija Ikstena: “Protams, daudziem rodas jautājums, kur tad man tagad būs jāliek atkritumi? Ja uzņēmumā vēlas ieviest pārmaiņas, tad ir jāsapulcē visi vienkopus uz kādu izglītojošu lekciju, piemēram. Tā dažādos semināros un lekcijās izglītojam savus darbiniekus un klientus par resursu taupīšanas un to efektīvas izmantošanas tēmām. Tad cilvēki, kas par to nav iepriekš zinājuši, aizdomājas un saprot, ka jaunā kārtība tiešām nozīmē – efektīvāk. Tas, ko viņi šeit apgūst, nereti liek padomāt par savām ikdienas darbībām arī mājās, un pamudina mainīt ieradumus arī tur. Mums kā uzņēmumam tas ir svarīgs aspekts.”

Arī Krists Slokenbergs ir pārliecināts par pozitīvā piemēra spēku. “Mūsu uzņēmuma darbinieki pārsvarā dzīvo ikdienišķu dzīvi un pārāk daudz par aprēķiniem nedomā. Uzņēmuma ietvaros viņi rīkojas tā, kā pie mums ir pieņemts. Bet nekas neatstāj tik lielu iespaidu kā labs piemērs. Ja viņi šeit redz, ka uzņēmums spēj eksistēt ar mazu enerģijas rēķinu, ka degvielas rēķins var būt niecīgs, un ka pa dienu saražotā saules enerģija palīdz uzlādēt auto, tad nākamreiz, kad viņiem pašam būs jāizvēlas auto vai jārenovē māja, respektīvi jāveic lietas, kas līdzinās tām, ko var novērot te, ieslēgsies pavisam cits skats un domāšana. Un es esmu pārliecināts, ja apkārt būs daudz uzņēmumu un cilvēku, kas domā līdzīgi, kas rādīs ar savu piemēru, kā vienlaikus saimniekot gan zaļi, gan ekonomiski, aizvien vairāk cilvēku tam pievienosies. Prakse rāda, ja 20 procenti cilvēku sāk rīkoties, tad liela daļa cilvēku šim piemēram seko. Es gribētu teikt, ka mēs šobrīd esam inovatīvs uzņēmums, bet ar laiku šāds saimniekošanas veids kļūs par normu. Un, ja 80 procenti no iedzīvotājiem rīkosies tālredzīgi, tad mēs kopumā par Latviju varēsim teikt, ka esam ilgtspējīga valsts.”

Uzņēmums domā par atstāto CO2 pēdu

Bez darba ar ikdienas paradumu maiņu, ir svarīgi arī visa uzņēmuma darbības ilgtspējas mērķi. Jānis Kļaviņš: “Viens no tiem ir energoefektivitāte un ēku klimata ietekme. Tas ir iestrādāts arī mūsu vidēja termiņa stratēģijā. Ar 2025. gadu vidējiem un lielajiem uzņēmumiem obligāti būs jāziņo par saviem ilgtspējas rādītājiem. Mēs to caur ilgtspējas pārskatu darām jau tagad. Ejam jau arī solīti uz priekšu, un tas, pie kā šobrīd strādājam, domājot par vidi, ir mūsu atstātā CO2 pēda. Metodoloģiju mērījumiem mēs jau esam nodefinējuši. Tālākais solis būs saprast, kā, ar kādām aktivitātēm šo pēdu mēs varam samazināt.”

“I2” svarīgāk par uzņēmuma ražošanas procesu sakārtošanu atbilstoši šim standartam, ir paša produkta ražošanas sertificēšana saskaņā ar videi nozīmīgām prasībām. Krists Slokenbergs: “Mūsu klienti pārsvarā ir Zviedrijā. Un Zviedrijā cilvēki māk ļoti labi rēķināt. Tas, iespējams, ir iemesls, kādēļ mums tur tik labi iet. Zviedri saprot, ka, izvēloties mūsu produkciju, viņi ietaupa ilgtermiņā, un vienlaikus arī nepiesārņo vidi. Zviedrijā ir ieviesta sistēma, ka ir jādeklarē, cik enerģijas ir ticis patērēts produktu saražojot, un cik lielu piesārņojumu ražošanas process ir radījis. Būvniecības nozarē šī deklarēšana ir obligāta. Tas ir nopietns process, kas tiek auditēts. Un mēs esam pirmais logu ražotājs Latvijā, kura produkcijai ir izieta šī produkta vides deklarācija (angļu val. – Environmental product declaration jeb EPD). Mēs pierādām ar šo sertifikātu, ka mūsu logi ir saražoti dabai draudzīgā veidā, radot relatīvi nelielu pēdu uz vidi. Zviedrijā būvniecības sfēra tiek reglamentēta aizvien vairāk, un ļaudīm, ceļot mājas vai sabiedriskas būves, ir jārēķina kopējā ēkas ietekme uz vidi. Būvniekiem izdevīgāk ir izvēlēties piegādātājus, kam ir šie sertifikāti, jo katra izmantotā materiāla ietekmes tiek summētas. Patiesība ir tāda, ka ar zaļo domāšanu, mēs paši sev nodrošinām arī ekonomisku labumu ilgtermiņā. Un tas ir viens no mūsu uzņēmuma ilgtspējas stūrakmeņiem tieši izmaksu efektivitātes ziņā. Es teiktu, ka zaļi domājošiem uzņēmējiem ir lielākas cerības būt dzīviem pēc 10 gadiem. Vides saudzēšanas un ekonomiskā izdevīguma aspekti iet roku rokā. Ja zaļā dzīvošana kļūst bezjēdzīgi dārga, tad matemātika nestrādā un ekonomiskā ieguvuma ilgtermiņā nav nevienam. Šo pašu principu var attiecināt arī uz privāto dzīvi. Kamēr esi jauns un spēcīgs cilvēks, sakārto savas mājas un vidi tā, lai tā patērē pēc iespējas mazāk enerģijas. Piemēram, ja apkure mājās tiek nodrošināta ar malku, iekārto, lai nepieciešamais malkas daudzums ir niecīgs. Tas nozīmē, ka tad, kad tev būs daudz gadu, gan malka būs jāsagādā mazāk, gan tā būs mazāk jānes. Un tas nav tikai par naudu, tas ir arī par to, ka vecumdienas būs kaut kādā ziņā vieglākas, labklājīgas. Sanāk, ka ar zaļo domāšanu dziļi pamatos mēs rūpējamies katrs pats par sevi – kā privātā, tā uzņēmuma līmenī.”

Iesaka “Valsts nekustamie īpašumi”:

• Uzņēmums izglīto ne tikai savus darbiniekus, bet savu pieredzi un redzējumu nodod tālākai īstenošanai arī citiem uzņēmumiem. VNĪ ir izstrādājuši dokumentu, kur ir ietvertas gan Latvijas likumdošanā noteiktās normas apsaimniekošanā, gan ņemti vērā Eiropas un Skandināvijas labākie piemēri, kas apkopoti apjomīgā dokumentā. Tajā ir izklāstīta labā prakse un vērtīgi ieteikumi, kas ir noderīgi un jāņem vērā ēku apsaimniekošanā. Pieejams VNĪ mājaslapā!
• Savukārt tiem uzņēmumiem, kas vēlas ieviest videi draudzīgāku biroja darba organizāciju, ir pieejamas biroju vadlīnijas, kurās var pasmelties idejas un ieteikumus, kā to labāk īstenot, pārejot no klasiska modeļa uz aktivitātēs balstītu darba organizāciju – kā to var izdarīt, kas jāņem vērā, tai skaitā, kā labāk plānot telpu izkārtojumu, kā padomāt par to uzkopšanu. Pieejams VNĪ mājaslapā!
• Ražošanas uzņēmumiem var būt noderīga informācija par produkta vides deklarācijas (EPD) būtību un prasībām. Pieejams bureauveritas.lv!

Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.