Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Viņš ir pasaulē jaukākais cilvēks, mūsu labākais draugs – tie kas viņu pazīst, zina, ko saku. Bet varbūt tieši tas viņu diemžēl iegāza,» tā šopavasar sākās kāds Facebook ieraksts par puisi, kurš nonācis Jamaikas cietumā. Pēdējā brīdī pirms izlidošanas uz Lielbritāniju zināms cilvēks viņam palūdzis atvest rumu, ko lidostas duty free zonas darbinieks pasniedza aizzīmogotā kastē. Puisis gribējis apskatīt kastes saturu, bet ruma sūtītājs to nav ļāvis. Kad mantas pārbaudīja policisti, kastē atrada 10 taisnstūrveida pakas ar baltu vielu, visticamāk, kokaīnu. Puisis nonāca cietumā un, piedzīvojis sūros apstākļus, lūdza draugus šo informāciju publiskot, lai to pamana Latvijas atbildīgās iestādes – lai Latvija palīdz.
Protams, var jautāt, vai narkotiku vedējs tiešām neko nezināja, vai tikai tēlo, bet realitāte ir skarba jebkurā situācijā – valsts iespējas palīdzēt ir ļoti ierobežotas.
Viņai draudēja nāvessods
Tā dēvēto paciņu vešanā var būt divi stāsti – par cilvēkiem, kas ved narkotikas un saņem par to naudu, un par cilvēkiem, kurus patiešām piemuļķo, mīļi palūdzot kaut ko aizvest.
Tiesa, gan vieni, gan otri pēc tam apgalvo, ka par narkotikām neko nav zinājuši, tā cerot saņemt maigāku sodu, bet… apstākļi cietumā ir vienādi visiem.
Narkotiku kontrabandai mūsdienās cilvēkus savervē arī sociālajos tīklos – uzrunā svešinieks vai paziņa, lūdzot par atlīdzību kaut ko kaut kur aizvest. Savervētie ne vienmēr zina, ka būs jāved narkotikas, jo interesi par paciņas saturu aizēno šķietami viegli nopelnāmā nauda. Vervētāji zina, ko būs vieglāk pierunāt, un bieži vien izvēlas sociāli neaizsargātu grupu cilvēkus, kam trūkst kritiskās domāšanas. «Smagi noskatīties, ja tie ir jauni cilvēki – no bērnunamiem, arī ar garīga rakstura problēmām, tāpat cilvēki, kuri ar paciņas aizvešanu cer atrisināt savas finansiālās problēmas. Diemžēl notiek pretējais, dzīve tiek salauzta ne tikai aizturētajam, bet visai viņa ģimenei – sievai, bērniem, vecākiem,» saka Agnese Saliņa, Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore.
Pirms dažiem gadiem Malaizijā aizturēja Latvijas sievieti, kurai bērnības draudzene bija palūgusi aizvest kurpju kasti, bet izrādījās, ka tajā iepakotas narkotikas. «Tas bija ļoti, ļoti sarežģīts gadījums. Dienvidaustrumāzijā sodi par narkotiku pārvadāšanu mēdz būt ļoti bargi – sievietei draudēja nāvessods. Tikai pateicoties apstākļu sakritībai, pēc pieciem ieslodzījuma gadiem izdevās viņu izglābt no apcietinājuma,» atceras Agnese Saliņa.
Precīzas statistikas nav
Konsulārā departamenta informācija liecina – kovidlaikā trešajās valstīs (valstīs ārpus Eiropas Savienības) par narkotiku kontrabandu aizturēto Latvijas valstspiederīgo bija mazāk, bet nu skaitļi satraucoši strauji aug. Turklāt ir pamats domāt, ka aizturēto ir vēl vairāk, nekā zina departamentā, jo nevienam nav precīzas statistikas par to, cik cilvēku patiesībā nonāk svešzemju cietumos.
Starptautiskais dokuments – Vīnes konvencija par konsulārajiem sakariem – nosaka vienotus principus, piemēram, ja Latvijas valstspiederīgais lūdz paziņot par viņa aizturēšanu ārvalstī, tad šai valstij tas būtu jāizdara. Bet… nav garantijas, ka tā tiešām notiks. Vienoto principu ievērošanu var sagaidīt tikai no tiesiskām valstīm, bet saziņa, piemēram, ar Āfrikas valstīm, ir ļoti smaga – arī uz oficiālām Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta vēstulēm un lūgumiem netiek saņemtas atbildes. Tāpat jāņem vērā, ka pārstāvniecību tīkls ārvalstīs Latvijai ir mazs, piemēram, Dienvidamerikā Latvijai nav nevienas vēstniecības, bet visā lielajā Āfrikas kontinentā – tikai viena. Dienvidaustrumāzijā vēstniecību arī ir visai maz, tāpēc sazināšanās ar konkrēto valsti var prasīt ilgu laiku. Lai situāciju risinātu, tiek iesaistīti Latvijas goda konsuli ārvalstīs, izmantota citu ES dalībvalstu pārstāvniecību palīdzība.
Ziņas par trešajā valstī aizturētajiem Konsulārais departaments visbiežāk saņem tikai tad, kad pēc palīdzības vēršas nebrīvē nonākušā tuvinieki. Pavisam nesen departaments uzzināja par Latvijas valstspiederīgajiem, kas tika aizturēti vēl 2019. gadā, – palīdzību meklēt viņi sāka tikai tad, kad process jau trīs gadus nekustējās ne no vietas. Un, iespējams, ir arī gadījumi, kad cilvēki nemaz nemeklē palīdzību, jo apzinās, ka ir pārkāpuši likumu, vai ir kauns, ka tik muļķīgi piekrāpti, tāpēc nemaz negrib, lai par to kāds uzzina. Bet var būt arī tā, ka ārzemju cietumā nonākušam cilvēkam nemaz nav iespēju meklēt palīdzību.
Labāk nevest neko
«Cilvēkam, kuru kāds uzrunā kaut ko aizvest par naudu, bez šaubīšanās varu teikt: neviena pasaules nauda nav tā vērta, jo sekas ir ārkārtīgi smagas. Ir dzirdēts, ka narkotiku kontrabandistu vervētāji saka: «Pat ja tevi noķers – kas tad tur, nekā traka, pasēdēsi pāris gadu cietumā, un viss.» Tie ir meli! Mēs redzam, kas notiek ar aizturētajiem cilvēkiem,» saka Agnese Saliņa. «Ja cilvēku aiztur ES valstī, varam paļauties uz tiesiskumu, cilvēktiesību ievērošanu un procesa prognozējamību. Savukārt tiem, kurus aiztur, piemēram, Āfrikas valstīs vai Dienvidamerikā, situācija ir citāda.» Tiesu sistēmas tur ir ļoti pārslogotas, un spriedumu var nākties gaidīt piecus gadus. Ieslodzījuma apstākļi – ļoti smagi. Aizturēto var ievietot kamerā, kurā ir simt ieslodzīto, cilvēki guļ uz grīdas. Loģiski, apstākļos, kur trūkst elementāras higiēnas, izplatās dažādas slimības, trūkst gan pārtikas, gan veselības aprūpes. Arī sazināties ar tuviniekiem ir ļoti grūti.
«Es iesaku nevest neko, ko kāds palūdz aizvest,» uzsver Agnese Saliņa.
«Cietumā pirmais sēdēs tas, kurš paciņu ved, nevis tas, kurš to iedeva, jo par savas bagāžas saturu ikviens ir atbildīgs pats. Un nevienu neinteresēs arguments – es taču neko nezināju.»
Ja tomēr uzņemies kaut ko vest, tad tikai no cilvēka, kuram uzticies nevis par simts, bet visiem 150 %, turklāt noteikti jāpārbauda, kas tieši ir paciņā. «Ja saka – tikai never vaļā, es tā smuki aizlīmēju, tur jau nekā tāda nav – noteikti nevajag ņemt. Vispirms apskaties un tikai tad piekrīti,» iesaka Agnese Saliņa. Ļoti jāuzmanās, arī vedot kāda cita cilvēka maksas bagāžu vai aizņemoties koferi. Var izrādīties, ka somai ir dubultais dibens un zem drēbēm – narkotikas.
Feisbuks nepalīdzēs
Aizturēto tuvinieki Konsulārajam departamentam mēdz pārmest – jūs taču neko nedarāt, neko nepalīdzat! Patiesībā iespējas kaut ko darīt ir ļoti ierobežotas.
Tas, ko konsulārā amatpersona var noskaidrot, – pārliecināties, ka aizturētajam ir juridiskā aizstāvība un daudzmaz normāli apstākļi. Tomēr jāņem vērā – ja cietuma apstākļi būs smagi visiem ieslodzītajiem, neviena spēkos nebūs panākt, lai Latvijas valstspiederīgajam tiek nodrošināti labāki apstākļi nekā pārējiem, – ja visi ieslodzītie guļ uz grīdas, nevarēs panākt, lai latvietis guļ gultā. «Varam prasīt tikai to, lai mūsu valstspiederīgais netiek diskriminēts,» saka Agnese Saliņa. Arī Latvijas juristi maz ko varēs līdzēt, jo katrai valstij ir specifiska tiesu sistēma, tāpēc tajā orientēties spēs tikai vietējie. Diemžēl tālajās eksotiskajās valstīs trūkst gan kvalificētu advokātu, gan tulku.
Par trešajā valstī aizturētā izdošanu Latvijai var runāt tikai tad, kad jau stājies spēkā notiesājošs spriedums, bet līdz tam dažkārt jāgaida pat pieci gadi. Turklāt Latvijai jāpiekrīt šo cilvēku pārņemt, bet konkrētajai valstij jāpiekrīt izdot, un arī pašam cilvēkam jābūt ar mieru izciest sodu Latvijā. Ar lielāko daļu trešo valstu Latvijai līgumu par notiesāto izdošanu nav, tāpēc katrs gadījums jārisina atsevišķi. Reizēm juridisko formalitāšu risināšana prasa tik daudz laika, ka sods jau izciests.
Un arī nekādi sociālo tīklu ieraksti nepalīdzēs. Tie noteikti neietekmēs citas valsts tiesībsargājošo iestāžu darbu, un arī Latvijas valsts iespējas palīdzēt ir ļoti ierobežotas. Konsulārais dienests nevar padarīt noziegumu par nebijušu un nevar mīkstināt sodu – tas nav Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs spēkos. Tāpēc – neved, lūdzu, paciņu!
Ko darīt, ja svešā zemē aiztur policija?
1. Nepārkāp likumu! Brīdī, kad tevi aiztur, viss jau ir nokavēts.
2. Paziņo! Prasi, lai par tavas aizturēšanas faktu paziņo tuvākajai Latvijas pārstāvniecībai ārvalstīs vai nodod ziņu tuviniekiem. Diemžēl nevar garantēt, ka tas notiks.
3. Stāsti patiesību! Ja ar kādu izdodas sazināties, godīgi izstāsti, kas notika: kur un par ko tevi aizturēja. Tad arī Konsulārajam departamentam būs lielākas iespējas tevi atrast un uzzināt, kāds ir lietas statuss, vai ir juridiskā aizstāvība utt.
Pārbaudi savu bagāžu pirms ceļojuma!
Nekad nepiekrīti aizvest vai atvest no kāda cita saņemtus priekšmetus vai sūtījumus, kuru saturs nav zināms.
Pirms dodies ceļā, pārliecinies, ka:
- neviens nav pārpakojis vai atvēris tavu bagāžu;
- bagāžā nav priekšmetu vai iepakojumu, kuru saturs nav zināms;
- tajā nav asu vai bīstamu priekšmetu vai vielu, kuru vešanu aizliedz pārvadātājs;
- medikamentu, pārtikas produktu un skaidras naudas daudzums atbilst ceļojuma tranzītvalsts un galamērķī atļautajam apjomam.
Aizturēto statistika
Lūk, cik daudz Latvijas cilvēku aizturēti par narkotiku kontrabandu trešajās valstīs!
2019. gads. 12 aizturētie
Dienvidamerika: Brazīlija – 5, Ekvadora – 1, Franču Gviāna – 1
Āfrika: Burundi – 1, Tanzānija – 2
Āzija: Japāna – 2
2020. gads. 15 aizturētie
Dienvidamerika: Brazīlija – 3, Ekvadora – 3, Peru – 2
Karību valstis: Kuba – 1
Āfrika: Maurīcijas – 2
Āzija: Honkonga – 1, Japāna – 2, Ķīna – 1
2021. gads. 8 aizturētie
Dienvidamerika: Brazīlija – 3, Jaunkaledonija – 1, Kolumbija – 1
Karību valstis: Haiti – 1, Panama – 2
2022. gads. 9 aizturētie
Dienvidamerika: Brazīlija – 4, Franču Gviāna – 1, Kolumbija – 1
Karību valstis: Panama – 1
Āfrika: Zimbabve – 1
Āzija: Japāna –1
2023. gads. 9 aizturētie
Dienvidamerika: Brazīlija – 5
Karību valstis: Jamaika –1
Āzija: Japāna –1, Maldīvu salas – 1
Āfrika: Maurīcijas – 1
