Rīga +13°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Man tā kā karakalpam – esmu savus gadus nolauzis un tagad eju mājās,» PDz saka Jānis Skanis, kurš ir bijis Latvijas Nacionālā teātra aktieris kopš 1975. gada. Pirms divām nedēļām tapa zināms, ka viņš ir viens no tiem, kuriem štata vietas teātrī vairs nebūs.
«Noskaņojums ir visai dīvains. Ar visu šo vīrusu pasaule ir sagriezusies kājām gaisā. Fakts, ka man piedāvā strādāt ārštatā, ir tāds kā punkts visam. Šie ir jauni apstākļi, un es vēl nezinu, kā būs, kā tie mani ietekmēs…
Pašlaik ir tāds neziņas brīdis. Ja nebūtu pensijas, būtu stipri jādomā par jauna darba meklēšanu.
Redzēs, kāda situācija teātrī vispār būs – būšu vēl vajadzīgs vai ne, man meklēt kaut ko citu vai arī iztikt tikai ar pensiju,» mulsumu neslēpj Skanis. Janvārī viņš svinēs 70. jubileju, un 45 dzīves gadi atdoti vienai skatuvei.
«Tā gan nav, ka teātra vadība tikai no savas puses izbeigusi darba attiecības ar mani. Man piedāvāja pāriet ārštatā, pamatojot to ar krīzes situāciju, un es uz to parakstījos. Patlaban spēlēšu izrādēs Ezeriņš, Katls un būšu saimes ļaudīs Skroderdienās Silmačos, kura gan šosezon nenotiks,» saka aktieris.
Tieši ar šo izrādi, tiesa gan – Joskes lomā –, savulaik arī sākās viņa karjera teātrī. Komēdiju varoņi viņam allaž padevušies īpaši labi. 90. gados Skanis uz ilgiem gadiem kļuva par Circeni Drisku – teātra Žurkas Kornēlijas sabiedroto. Šis tēls burtiski pielipa viņam.
«Šis ir pārejas posms. Jāskatās, kā dzīvē viss vēl iegrozīsies. Tagad man ir gluži kā sievietei – bērns jāiznēsā, vēl jānogaida, jo nezin kas piedzims – gudrs vai muļķis.
Pieļauju, ka kaut kā reaģēšu vēlāk – man būs priecīgi vai bēdīgi.
Šobrīd jūtos labi,» teic aktieris. Skanis piebilst – ārpus teātra viņam tagad darba pilnas rokas, pārsvarā viņš rosās savā zemes gabalā Čiekurkalnā. «Esmu tā nodzinies ar mājas darbiem, ka visu nemaz nespēju paveikt. Koks nogāzās, un tas bija jāsazāģē un jāskalda, tad tomātus iestādīju. Ņemšanās ir liela.»
