Tava astroloģes prognoze ir ŠEIT 
Rīga +11°C 
Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure atzīst – jā, Latvijā sievietes vidēji saņem mazākas pensijas nekā vīrieši, taču Eiropas salīdzinājumā šī atšķirība pie mums ir salīdzinoši neliela. «Eurostat dati rāda, ka 2024. gadā sieviešu vidējā pensija Latvijā bija par 15% mazāka nekā vīriešiem, kamēr Eiropas Savienībā vidēji – par 24,5% mazāka. Dažās valstīs šī atšķirība ir vēl ievērojamāka. Tātad tā nebūt nav tikai Latvijas problēma, un daudzās Eiropas valstīs sieviešu un vīriešu pensiju plaisa ir krietni lielāka.»
Atšķirīgi amati un profesijas
«Mazāka pensija nerodas pensionēšanās dienā – tā lielākoties ir visas darba dzīves rezultāts. Latvijas pensiju aprēķināšanas kārtība sievietēm nav nelabvēlīgāka. Ja sievietei un vīrietim ir vienāds uzkrātais pensijas kapitāls un viņi pensionējas vienā vecumā, arī aprēķinātā valsts pensija būs vienāda.
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc kundzes saņem mazāku pensiju, ir tas, ka sievietes un vīrieši bieži strādā atšķirīgās profesijās un ieņem dažādus amatus.
Sievietes vairāk strādā izglītībā, veselības un sociālajā aprūpē, kur atalgojums nereti ir zemāks, savukārt vīrieši biežāk ir pārstāvēti labāk atalgotajās informācijas tehnoloģiju (IT) un citās tehniskajās profesijās. Atšķiras arī sieviešu un vīriešu pārstāvība augstāk atalgotajos vadošajos amatos, līdz ar to atalgojuma atšķirības pastāv arī vienas profesijas ietvaros.
To apliecina Centrālās statistikas pārvaldes dati – 2025. gadā sieviešu vidējā stundas darba samaksa Latvijā bija par 16,8% zemāka nekā vīriešiem. Tas nenozīmē, ka sievietei par tādu pašu darbu vienmēr maksā mazāk. Taču pensiju sistēmā sekas ir vienkāršas: ja darba dzīves laikā pelnām mazāk, parasti arī pensijai uzkrājam mazāk,» skaidro Latvijas Bankas eksperte.
Vēl viens būtisks iemesls ir bērnu un ģimenes aprūpe, kas joprojām biežāk gulstas uz sieviešu pleciem.
Viņas biežāk izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, uz laiku pārtrauc darbu vai strādā nepilnu darba laiku. Tas var ietekmēt ne tikai ienākumus konkrētajā brīdī, bet arī turpmākās karjeras iespējas un līdz ar to nākotnes pensiju.
Turklāt, kā atzīmē Evija Dundure, bērna kopšanas laikā pensijas uzkrājums neveidojas tāpat kā strādājot: «Lai gan valsts noteiktos gadījumos veic sociālās apdrošināšanas iemaksas par vecāku, tās ne vienmēr nodrošina tikpat lielu pensijas kapitāla pieaugumu kā iemaksas no darba algas. Īpaši būtiski, ka no valsts veiktajām iemaksām nekas netiek novirzīts pensiju 2. līmenī. Tas nozīmē, ka laikā, kad māmiņa nestrādā un kopj bērnu, viņas 2. līmeņa uzkrājums netiek papildināts ar jaunām iemaksām. Līdz ar to netiek izmantota arī iespēja šo naudu ieguldīt un audzēt daudzu gadu garumā. Iepriekš uzkrāto naudu gan turpina ieguldīt.»
Brīvprātīgas iemaksas stāžā
Daļu no agrāk radušajām problēmām valsts tagad cenšas novērst, pieņemot grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas dos iespēju atsevišķām iedzīvotāju grupām brīvprātīgi papildināt apdrošināšanas stāžu par periodu no 1991. līdz 1995. gadam. Tie attieksies arī uz sievietēm, kuras tolaik audzināja bērnus līdz astoņu gadu vecumam un kurām šis laiks nav ieskaitīts apdrošināšanas stāžā. Latvijas Bankas eksperte šos grozījumus vērtē pozitīvi, atzīstot, ka daļai sieviešu tas var būt nozīmīgs uzlabojums.
«Tomēr vienlaikus jāapzinās, ka grozījumi risina konkrētu vēsturisku problēmu un paši par sevi būtiski nesamazinās kopējo sieviešu un vīriešu pensiju atšķirību,» uzsver Evija Dundure.
Atgādināsim, ka nupat Saeimas pieņemtie grozījumi attieksies uz māti, kura no 1991. līdz 1995. gadam audzināja bērnu līdz astoņu gadu vecumam un kura nebija darba attiecībās, kā arī uz augstskolu studentiem un profesionālo skolu audzēkņiem, cilvēkiem, kas kopa cilvēku ar pirmās grupas invaliditāti vai bērnu ar invaliditāti līdz 16 gadu vecumam.
Tāpat jaunais regulējums attieksies uz Latvijas pilsoņu laulātajiem, kuri uzturējās ārvalstīs, un diplomātu, vēstniecību darbinieku vai militārpersonu dzīvesbiedriem, kuriem nācās pamest darbu Latvijā, lai dotos līdzi laulātajam valsts dienestā uz ārzemēm, kur viņu laulātais pildīja diplomātisko un konsulāro dienestu, kā arī uz profesionālā dienesta karavīru laulātajiem Latvijā, kuri uzturējās Latvijā un nevarēja strādāt, jo laulātais dienēja tādā vietā, kur nebija nodarbinātības iespēju (šādu statusu un faktus apliecinās Aizsardzības ministrijas izsniegti dokumenti).
1% no esošās minimālās algas
Ja cilvēks vēlēsies veikt iemaksas apdrošināšanas stāžā, par katru attiecīgā perioda mēnesi būs jāiemaksā 1% no iemaksu veikšanas gadā spēkā esošās minimālās mēneša darba algas. Šāda kārtība izvēlēta, lai administratīvi vienkāršotu procesu un ņemtu vērā naudas vērtības izmaiņas (inflāciju) kopš 90. gadiem.
Daudziem rodas jautājums, kāpēc jāmaksā procents no tagadējās algas, ja bērnu audzināja 90. gados?
Labklājības ministrijā skaidro, ka toreizējās Latvijas rubļu vai agrīno latu summas piemērot nevar, jo inflācija un naudas vērtība kopš tā laika ir pilnībā mainījusies. Tāpēc pieņemta formula – par katru mēnesi, ko cilvēks vēlēsies ieskaitīt stāžā, būs jāmaksā 1% no tās minimālās algas, kāda Latvijā būs spēkā iemaksas veikšanas brīdī. Tā kā pieteikšanās sāksies 2027. gada 1. oktobrī, tiks ņemta vērā 2027. gadā noteiktā minimālā alga. Piemēram, ja tobrīd minimālā alga valstī būs 800 eiro, tad par vienu stāža mēnesi būs jāmaksā 8 eiro, bet par pilnu gadu tie būs 96 eiro. Maksājumu varēs veikt par jebkuru mēnešu skaitu minētajā piecu gadu periodā (naudu varēs iemaksāt gan par vienu mēnesi, gan visiem 60 mēnešiem).
Valsts šo 1% likmi noteikusi kā simbolisku un administratīvi vienkāršu pretimnākšanu, jo standarta sociālās iemaksas ir daudz lielākas. Automātiski bez maksas šos gadus neieskaita tāpēc, lai tas būtu godīgi pret tiem cilvēkiem, kuri tajos pašos gados strādāja un nodokļus maksāja paši.
Kam būs tiesības to darīt?
Gan uz sievietēm, kas no 1991. līdz 1995. gada 31. decembrim, kopa bērnu, gan uz pārējām iedzīvotāju grupām attiecinās vienus un tos pašus pamata nosacījumus. Proti, attiecīgajā periodā cilvēkam nebija darba attiecību, par viņu netika veiktas sociālās iemaksas, un šis laiks nesakrīt ar kādu citu jau reģistrētu stāža periodu. Tas nozīmē, ka bērns varēja būt dzimis arī pirms 1991. gada, bet šajos gados vēl nebija sasniedzis astoņu gadu vecumu, sieviete nebija darba attiecībās un par viņu netika veiktas nekādas citas sociālās iemaksas.
Svarīgi, lai bērna kopšanas laiks nesakrīt ar kādu citu stāža periodu, piemēram, ja mamma tajā laikā vienlaikus strādāja vai mācījās, divreiz vienu un to pašu mēnesi stāžā ieskaitīt nevarēs.
Tāpat būtiski, ka jaunais regulējums attieksies tikai uz Latvijā uzkrātajiem periodiem un to varēs pierādīt dokumentāli (ar bērna dzimšanas apliecību, Aizsardzības ministrijas izsniegtiem dokumentiem u. tml.). Tāpat kā māmiņām, arī pārējām iedzīvotāju grupām būs jāmaksā 1% no minimālās algas, kāda Latvijā būs spēkā iemaksas veikšanas brīdī.
Kā tas ietekmēs pensiju?
Tiem, kuri jau tagad ir pensijā un veiks šīs iemaksas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pārrēķinās pensijas stāžu. Pensijas apmērs palielināsies un turpmāk būs lielāks (atpakaļejošu pārrēķinu par jau saņemtajiem gadiem neveiks). Tas var ietekmēt arī indeksācijas apmērus, jo lielākam stāžam parasti piemēro izdevīgākus indeksus.
Savukārt tiem, kuri vēl tikai pensionēsies, šie periodi tiks pieskaitīti klāt kopējam stāžam, aprēķinot un piešķirot pensiju nākotnē.
Tas var palīdzēt sasniegt nepieciešamo stāžu priekšlaicīgai pensionēšanai vai vienkārši nodrošināt lielāku ikmēneša pensiju nākotnē.
Kas jādara pašlaik?
Likums stāsies spēkā 2027. gada 1. jūlijā, un līdz tam laikam Ministru kabinetam ir jāizstrādā precīzi tehniskie kritēriji un pieteikšanās kārtība.
Iemaksu veikšana un iesniegumu pieņemšana VSAA sāksies tikai 2027. gada 1. oktobrī, tāpēc pašlaik cilvēkam nekas nav jādara.
Arī gala termiņš, līdz kuram šīs iemaksas būtu jāveic, likumā nav noteikts – to varēs izdarīt jebkurā brīdī bez laika ierobežojuma.
Savukārt Evija Dundure, atgriežoties pie sarunas par to, kāpēc sievietes saņem mazāku pensiju nekā vīrieši, mudina ikvienu sievieti apzināties, ka ģimenē pieņemtie lēmumi par bērnu kopšanu, darba pārtraukumiem un ienākumu sadalījumu ietekmē ne tikai šodienas dzīvi, bet arī katra ģimenes locekļa nākotnes pensiju. Ja viens no vecākiem uz laiku atsakās no darba vai strādā mazāk, lai rūpētos par bērniem, ir vērts padomāt, kā šo ieguldījumu ģimenes labā līdzsvarot arī finansiāli.
«Ģimenēs, kurās rocība to ļauj, viens no risinājumiem ir veidot papildu uzkrājumu pensiju 3. līmenī, īpaši tam ģimenes loceklim, kuram ir zemāka alga vai bijuši ilgāki darba pārtraukumi. Uzkrājumu var veidot pakāpeniski, veicot regulāras iemaksas, un tas ilgākā laikā var kļūt par nozīmīgu papildinājumu valsts pensijai. Svarīgākais ir atcerēties, ka rūpes par ģimeni nedrīkstētu nozīmēt mazāku finansiālo drošību vecumdienās. Jo agrāk par to sākam domāt un kopīgi rīkoties, jo vairāk iespēju šo atšķirību mazināt,» rezumē Evija Dundure.
