Rīga +9°C 
Precīzs takocubo sindroma rašanās mehānisms joprojām nav līdz galam noskaidrots. Viena no galvenajām teorijām tiek saistīta ar ļoti izteiktu simpātiskās nervu sistēmas aktivāciju un stresa hormonu jeb kateholamīnu – galvenokārt adrenalīna un noradrenalīna – ietekmi uz sirds muskuli. Vienkāršiem vārdiem sakot, sirds muskulis uz laiku tiek it kā apdullināts un vairs nespēj normāli sarauties.
Takocubo sindromu bieži izraisa spēcīgs psihoemocionāls stress – tuvinieka zaudējums, šķiršanās, konflikts ģimenē vai cits satricinājums.
Interesanti, ka ļoti spēcīga stresa reakcija mēdz rasties ne tikai pēc bēdīga notikuma, bet arī pēc ļoti liela prieka vai emocionāla pacēluma, jo arī tad izdalās daudz stresa hormonu.
Takocubo sindromu var izraisīt arī smaga fiziska slodze organismam – liela trauma, nopietna operācija, insults, smaga infekcija, astmas lēkme vai cita akūta saslimšana. Dažkārt acīmredzamu provocējošu faktoru vispār neizdodas atrast.
Simptomi visbiežāk sākas pēkšņi, taču ne vienmēr tie parādās tieši stresa situācijas brīdī – tie var rasties arī vēlāk.
Kā takocubo sindromu atšķirt no infarkta? Vai to iespējams izārstēt, un vai tas var atkārtoties? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem lasi rakstā:
