Kāpēc krūmi vajadzīgi mūsu laukiem un dārziem?

Konsultē Andrejs Svilāns, dendrologs, Anda Ruskule, vides eksperte, Agnis Bušs, Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis, Māris Narvils, LLKC vecākais speciālists dārzkopībā.

Ar krūmiem mums ir sarežģītas attiecības. Pajautājot vienam vidējam cilvēkam, ko viņš domā par krūmiem, visticamāk, dzirdēsim neglaimojošus vārdus – nesmuki un nekopti brikšņi. Krūmu puduri ir ekvivalenti nesaimnieciskai zemes izmantošanai.

Sākumā no krūmiem atbrīvojām dižos kokus un meliorācijas grāvjus. Tad lauku sētās ienāca krūmgrieži, pļaujmašīnas, mauriņtraktori, un krūmi pazuda zem kopta zāliena un akurāto tūju rindām. Tā jau gadiem krūmu izskaušana tiek vienādota ar kārtības ieviešanu. Par Latviju skaitļu nav, bet atsevišķās Eiropas daļās krūmu aizsargstādījumi jeb dzīvžogi kopš 1960. gadiem sarukuši par 75%.

Citi lasa

Kristīne Egle

Uzturs

«Kā nodzīt riepu?» Konsultē uztura speciāliste

Gita Vīksne

Skandāls

«Attapos uz grīdas asins jūrā.» Horens atklāj jaunas detaļas par baiso uzbrukumu Dobelē

Slavenības

Jau sauc par Kārumiņu? Aivis Ceriņš devies ceļojumā ar daiļu ietekmeli

Neliels glābiņš ir permakultūras kustības izplatīšanās – tā krūmus, īpaši ar apēdamiem labumiem, atkal padarījusi cienījamus. Arī eksperti krūmu iztīrīšanu dēvē par ļoti tuvredzīgu saimniekošanu. Kas tad tajos brikšņos tik labs? Patiesībā ieguvumu saraksts ir iespaidīgs: no ogām un riekstiem līdz pat efektīvai vēja aizsardzībai un mikroklimata uzlabošanai.

Ēdamais tev un zvēriem

Sāksim ar pašiem saprotamākajiem pakalpojumiem: krūmi, piemēram, korintes, irbenāji, pīlādži, smiltsērkšķi, lazdas, dod pārtiku. Ne tikai mums, bet arī putniem, kukaiņiem un citām radībām, jo apēdami ir ne vien rieksti un ogas, bet arī pumpuri, sēklas, lapas, saknes un atvases. Ja mūsu klimatā, kur mango un avokado koki neaug un pašu kokos ir maz ēdamā, grib izveidot tik modīgo pārtikas mežu (food forest – angļu val.), tieši krūmi veidos tā auglīgāko daļu.

Daudzi krūmi ir arī nektāraugi. Tiem, kam pie mājas aug sniegogu krūmi, noteikti ir pamanījuši lielo rosību to ziedēšanas laikā. Mazītiņos ziedus ļoti iemīļojušas arī mājas bites – tā stāsta bitenieki. Kārkli, kad tie ziedos, ir viens no pirmajiem pavasara nektāraugiem, kas zum no kustonīšu pārpilnības. 

Tādi krūmi kā smiltsērkšķi, zelta lietus, robīnijas un karaganas piesaista slāpekli, tātad ēdamais tiek arī augsnei.

Tāpat no krūmiem var ievākt ne vienu vien tautas medicīnas līdzekli – pumpurus, lapas, ogas, arī dzinumus. Krūmi sniedz izejmateriālu rokdarbiem, piemēram, klūgas pinumiem un augus floristikai. Krūmi nodrošina arī kurināmo, piemēram, šķeldu, bet gadu desmitus auguši lazdu dzinumi ir lieliska malka. Krūmi piedāvā atbalsta materiālus – stutes, zariņus, stibas – dārza kultūrām.

Nenovērtētais mikroklimata sargs

Krūmi ir lieliski palīgi patīkama mikroklimata veidošanā – tie pasargā no vēja, trokšņiem, karstuma, veido vajadzīgo noēnojumu, piemēram, pie ūdenstilpēm. Krūmi nodrošina arī privātumu, kas tuvu kaimiņu gadījumā nav mazsvarīgi. Aiztur putekļus. Tos var izmantot arī piesārņotas zemes attīrīšanai.

Ar krūmu aizsargstādījumu palīdzību dārzā var pasargāt un uzlabot jutīgo augu ziemcietību. Piemēram, izveidojot krūmu pusloku, kas vērsts pret dienvidiem, var iegūt platību, kur sastādīt tādus siltummīļus kā persikus vai aprikozes.

Krūmi ir vislabākā vēja barjera. Ja arī tavu lauku māju no aukstajiem vējiem norobežo koku rinda, bez krūmiem to piekājē īsti pasargāts nebūsi. Vēja ietekmi mazinās pat tikai metru augsti augi, ja vien tie ir pietiekami blīvi. Ir aprēķināts, ka krūmu aizsargstādījumi atklātā laukā var par vairākiem desmitiem procentu samazināt vēja ātrumu teritorijā, kas līdz pat desmit reizēm pārsniedz to augstumu.

Lai aizsargātos no vējiem jāveido vairāku rindu krūmu (arī koku) stādījumi. Minimālais trīs, bet optimālais ir piecas rindas. Vienrindu stādījumos gan – gluži pretēji – var veidoties virpuļi. Katrā pusē sāk ar zemākajiem augiem, bet pa vidu ir augstākie, jo vējš ir jānovirza uz augšu. Ļoti labi, ja vidū ir kādi mūžzaļi augi, piemēram, noteiktu šķirņu egles, kas neizaug pārāk garas. Tad aizvējš būs visu gadu.

Zaudētā mājvieta

Krūmi ir ļoti svarīgi Latvijas ainavai, īpaši, Zemgalē, kur starp vienkultūru plašumiem tie veido zaļas dabas daudzveidības oāzes vai, kā raksta žurnāls National Geographic, paradīzes. Pētnieki Eiropā konstatējuši, ka krūmu aizsargstādījumos ir pat vairāk augu sugu nekā tam piegulošajās daļēji dabiskajās meža zemēs un zālājos. Savukārt perfektais zāliens vai uzarts lauks, kaut cilvēka acij tīkami kārtīgs, vispār ir tāda kā mirusī zona.

Krūmi ir mājvieta daudziem kustonīšiem, tajā skaitā labajiem kukaiņiem, kas apkalpo mūsu dārzus. Piemēram, savvaļas apputeksnētājiem. Varētu šķist, ka tikai mājas bites nodarbinātas šajā jomā, taču apputeksnētāju kopienā ir vēl daudz citu čaklo kukaiņu – savvaļas bites, ziedmušas, tauriņi, vaboles, lapsenes.

Lazdas kalpos gan kā paslēptuve, gan ziemas krājumu bāze vāverēm. Tāpat ir putni, kuru dzīve bez krūmiem nav iespējama. Vai zināji, ka lakstīgala mēdz būt uzticīga vienam un tam pašam krūmam? Tā var ik gadu atgriezties tajā – gluži kā baltais stārķis savā ligzdā. Pavasara krūmu iztīrīšana var nozīmēt arī to, ka skaisto dziesmu vairs nedzirdēsi.

Bet lakstīgala jau ir tikai zināmākais krūmu lidonis. Ir vēl virkne putnu, kas pielāgojušies dzīvei krūmos, tāpēc krūmu izzušana rada pamatīgas raizes tur ligzdojošajiem putniem. Kopjot vecos dārzus un parkus, nereti tiek izcirsti visi krūmi, bet koki atzaroti līdz trīs četru metru augstumam.

Cilvēkam varbūt tas šķiet skaisti, bet daudzām putnu sugām tā ir pilnībā iznīcināta dzīves un barošanās vide.

Viņiem ligzdas vīšanai vajag krūmus, un no krūmiem attīrītais skaistais ozols vai liepa viņiem neder. Ja tavā sētā nebūs krūmu, nebūs arī, piemēram, gaišā un brūnspārnu ķauķa, zaļžubītes, kaņepīša, brūnās čakstes, dadzīša. Starp citu, katru gadu krūmu putni ligzdas taisa no jauna, un ir tādi, kas specializējušies noteiktu materiālu izmantošanai ligzdas vīšanai.

Tāpat putni izmanto krūmus kā slēpni medībām, piemēram, lielā čakste ir plēsīga, savukārt mazajiem putniņiem blīvie krūmi būs labākā paslēptuve no medniekiem.

Putni jau sniedz ne tikai estētisku baudījumu – mazuļu barošanas laikā krūmos ligzdojošie pārsvarā medī dažādus kukaiņus, jo tajos ir putnēniem tik vajadzīgā olbaltumvielu deva. Tātad putni būs izcili palīgi dažādu dārza kaitēkļu apkarošanā tieši tajā laikā, kad taviem stādījumiem tas ir ļoti nepieciešams.

Krāsu un izmēru daudzveidība

Konkrētu krūmu sugu un šķirņu izvēli noteiks tas, kādai funkcijai stādījumi paredzēti, kādā vietā un apjomā tie augs. Ar stādījumiem var piešķirt dārzam noteiktu nokrāsu (grimoņi ar zaļganiem vai dažādu toņu sarkanīgiem dzinumiem, fizokarpi ar zaļām, dzeltenām vai melnsarkanām lapām) vai vismaz uz laiku iegūt spēcīgu smaržu (ceriņi, ievas, filadelfi jeb neīstie jasmīni, Mosanas abēlijas, Džada irbenes, maijrozītes).

Ja vēlamies norobežoties no kaimiņu vai garāmgājēju skatiena, derēs blīvi augoši vai cirpšanai piemēroti krūmi – Vanhuta spirejas, alpīnās vērenes, ligustri, vilkābeles. Ar dzelkšņainu krūmu (kazenes, mežrozes, vilkābeles) joslu var dārzu sargāt no meža zvēriem.

Krūmi var būt augsti (pat 5–6 metri un augstāki, daudzi no tiem var izaugt kā nelieli koki), piemēram, lazdas, ievas, pīlādži, melnais plūškoks, Kaukāza plūmes. Vidēji augsti (3–4 metri) – aronijas, irbenes, vilkābeles, ceriņi, korintes. Zemi (nepārsniedz 2 metru augstumu) – grimoņi, upenes, jāņogas, ērkšķogas, parka rozes, avenes, sniegogas, pavasarī ziedošās spirejas.

Jāatceras, ka ne viss, kas spīd stādu katalogos, ir zelts dārzā. Tā, piemēram, atjaunojamos īpašumos nereti piesaulītē saglabājušies veci ogu krūmi. Tos saudzē, jo var gadīties, ka tās ir senas un jau izzūdošas šķirnes, kas bieži vien izrādās izturīgākas par jaunākajām, modernajām un Latvijas klimatā nepārbaudītajām.

Piesardzīgam jābūt ar tādiem krūmiem kā pīlādžlapu sorbārija, goblapu spireja, baltā un Bijāra spireja, krokainā roze, vārpainā korinte – tie ātri pārņem teritoriju, tāpēc ir rūpīgi kontrolējami.

Lai izveidotu pilnvērtīgu un funkcionālu krūmu aizsargstādījumu, vajadzēs četrus līdz astoņus gadus. Vēl pāris desmitgades būs jāgaida līdz pilnbrieda sasniegšanai. Tāpēc ir vērts lauku teritoriju iekarot palēnām, jo nereti tieši ap vecām ēkām vēsturiski ir izveidojušies krūmu puduri. Tikai vairākas sezonas tev ļaus pa īstam novērtēt, kuri brikšņi ir lieki, bet kuriem krūmiem jāpaliek.

Lai krūmi būtu kuplāki un godam kalpotu, tos var atjaunot un kopt. Izgriežot vecos zarus, kārkliem ataug labākas rīkstes, lazdas kļūst kuplākas un ienākas vairāk riekstu, ceriņi bagātīgāk zied. Daudzus krūmus, piemēram, pīlādzi, var veidot arī kā kociņus, ja jātaupa vieta.