Artis Kampars politikā ienāca 2002. gadā, kad tika ievēlēts 8. Saeimā no partijas Jaunais laiks. Vēlāk kļuva par ekonomikas ministru un bija Vienotības ģenerālsekretārs. Pirms trim gadiem Kampars no šī amata aizgāja, lai pievērstos biznesam. «Esmu savu uzņēmumu vadītājs. Virzu uz priekšu divus lielus projektus – nekustamo īpašumu un autonomās enerģijas jomā,» stāsta Kampars. Pēc politiskās vides viņš neskumst. «Esmu ieguvis brīvības izjūtu. Tagad pilnīgi viss atkarīgs tikai no manis. Izvirzu mērķi, sasniedzu un redzu rezultātu. Tas sniedz gandarījumu.» Politiskajiem procesiem gan joprojām seko līdzi.
«Ir teiciens, ka nav bijušo čekistu. Tāpat ar politiķiem.
Man patika un padevās izprast, kā politika tiek veidota no iekšpuses. Tāpēc reizi divās nedēļās rakstu sleju laikrakstā Diena, uzņēmumi mani aicina par konsultantu. Esmu lietas kursā par notiekošo,» viņš saka. Atgriezties politikā Kampars negrasās. «Šī lappuse manā dzīvē ir aizvērta. Jo vairāk raugos, kas tur notiek, jo mazāka ir interese atgriezties. Simtprocentīgi – nē!»
Tagad Kamparam ir arī laiks sev. Ziemā dodas uz kalniem ar sniega dēli, vasaru pavada pie jūras, ceļo, bet rudenī dodas sēņot. «Esmu aktīvs un mūžīgā kustībā. Ņemu no dzīves visu, ko tā dod. Pasaule ir tik krāšņa, ka jāizmanto katrs brīdis, lai iemācītos un piedzīvotu ko jaunu.»







































































































































































