Rīga +17°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Psiholoģe Diāna Zande uzsver, ka lielāks risks profesionāli izdegt ir palīdzošās, aprūpējošās profesijās, kur daudz jāstrādā, ir maiņu darbs, nereti arī nepietiekams atalgojums un novērtējums. Mazu bērnu mammu ikdienai piemīt visi šie faktori. Izdegšanas iemesli var būt dažādi – sākot ar nereālistiskām gaidām no sevis un beidzot ar pavisam reālām sadzīviskām problēmām, kas kombinējas ar nemierīgu mazuli un mammas rakstura īpatnībām. Būtiski, ka cilvēks var būt izdedzis darbā, bet ne vecāka lomā, un otrādi.
Tiekšanās uz ideālās sievietes tēlu
Sievietei sabiedrība nosaka augstas prasības. Cenšoties būt gan perfekta mamma, gan lieliska saimniece, gan kopta sieviete, jaunā mamma izsīkst fiziski un emocionāli. «Vecāku izdegšana ir šī laikmeta nodeva. Vēl pirms gadsimta no sievietes neprasīja pildīt tik daudz lomu. Nebija arī, ar ko salīdzināties, – sociālie tīkli ar citu cilvēku perfekto dzīvi neeksistēja. Iet laiks, dzīves temps un prasības palielinās, bet cilvēka ķermenis un smadzenes tik ātri nespēj pielāgoties izaicinājumiem, kuriem tas faktiski nav paredzēts,» skaidro kognitīvi biheiviorālā terapeite Diāna Zande, bērnu audzināšanu salīdzinot ar 100 kilogramus smaga maisa nešanu daudzu gadu garumā. «Kādam tas padodas vieglāk, kādam – grūtāk. Ja šādu smagumu izdodas pacelt, ilgi to nest bez noguruma tāpat ir neiespējami.
Vispirms reaģē ķermenis, tad smadzenes. No nepareizas ēšanas bojājas kuņģis, no smēķēšanas – plaušas, bet no kognitīvas un emocionālas pārslodzes cieš smadzenes.
Kauna, vainas un bezjēdzības sajūta, ko piedzīvo jaunie vecāki, visbiežāk jaunā mamma, ir viena no izdegšanas pazīmēm. Tas nozīmē, ka ir fizisks izsīkums un tukša emocionālās degvielas tvertne.»
21. gadsimtā izdegšana jau ir atzīta problēma, bet tas nenotika uzreiz. Pirms tam sabiedrība un pētnieki šādu parādību īsti nebija pamanījuši, tā netika arī apzināta un pētīta. Tas gan nenozīmē, ka agrāk izdegšanas iezīmju vecākiem nebija, vienkārši tām nepievērsa uzmanību. Dažādās krīzēs šādas problēmas saasinās un kļūst pamanāmākas. Tieši kovida pandēmijas laikā par izdegšanu ne tikai profesionālajā jomā vien sāka runāt arvien plašāk. «Tēlaini sakot, bērnu audzināšana šajā laikā bija salīdzināma ir 100 kg smaga maisa nešanu pa ledu. Tad ir pēdējais piliens, lai situācija kļūtu kritiska. Cilvēka pretošanās spēja grūtībām samazinās, līdz iestājas izsīkums,» skaidro Diāna Zande.
Izdegšanas sindroma pazīmes
Izdegšanas process nekad nesākas vienā konkrētā brīdī vai pēc kāda noteikta notikuma, pārmaiņas attīstās pamazām un uzkrājas, līdz pienāk pēdējā piliena efekts.
Izdegšana ir ķermeņa pilnīga izsīkšana kā reakcija uz ilgstošu fizisku un emocionālu stresu un pārslodzi.
Ir noguruma un izsīkuma sajūta, var zust motivācija darboties ar mazuli. Parādās muskuļu sāpes, jo ir nepārejošs saspringums visā ķermenī, mainās miegs un ēšanas ieradumi. Vecāks jūtas noguris un ir viegli aizkaitināms. Gribas aiziet no bērna, izolēties no viņa – tajā pašā laikā vēlme aizbēgt rada vainas izjūtu pret mazo un vilšanos sevī. Nomāktība ir tieši bērnkopības jautājumos, bet, nomainot vidi, sajūtas uzlabojas un interese par dzīvi atjaunojas.
Lēš, ka Latvijā izdegšana ir apmēram 20% cilvēku. Bet ir valstis, kurās izdegšanas sindroms ir tikai 1% cilvēku.
Tās ir valstis, kurās arī jaunajām ģimenēm ir lielāks sociālais un sabiedrības atbalsts un pieņemšana.
«Kā atšķirt depresiju no izdegšanas? Minēšu piemēru ar kafiju. Kafija ir rūgta – kad tai pieliek cukuru, tā kļūst salda. Cilvēkam ar depresiju dzīve ir kā rūgta kafija – liec klāt cukuru, cik vēlies, viņš to vienkārši nejūt!» skaidro psiholoģe, uzsverot, ka pēcdzemdību depresijas un izdegšanas simptomi var būt diezgan līdzīgi, tomēr ir svarīgi tos nejaukt. «Depresija ir psihiska slimība, kas ir jāārstē, savukārt izdegšana ir stāvoklis, kuru var koriģēt, mainot attieksmi pret notikumiem un koriģējot dienas režīmu. Taču izdegšana, kas ir ievilkusies, var pāraugt depresijā, un dažkārt arī izdegšanas gadījumā ir jālieto medikamenti.» Kopumā izdegšana ir sastopama biežāk nekā klasiskā pēcdzemdību depresija. «Sabiedrība sāk akceptēt, ka vecāki nav tikai ierīce bērna audzināšanai, bet cilvēki, kas nav pasargāti no pārslodzes un izdegšanas.»
Depresijas pazīmes
- Sākas drīz pēc dzemdībām vai bērna pirmajā dzīves gadā.
- Sākas samērā strauji.
- Garastāvoklis ir nemainīgi slikts neatkarīgi no vides maiņas.
- Nomāktība nemazinās, ja kāds palīdz pieskatīt bērnu vai mamma dodas atvaļinājumā.
Izdegšanas pazīmes
- Parādās pēc bērna gada vecuma sasniegšanas vai pat vēlāk.
- Mammai ir sajūta, ka vēl jau mazliet var saņemties.
- Mammai var likties, ka vienu dienu viņa ir izdegusi, citu nav – sajūtas var mainīties, ja mainās apstākļi.
- Izdegšanas gadījumā nav domu par pašnāvību vai bērna ievainošanu.
- Var palielināties alkohola patēriņš – tas ir veids, kā mamma nomierinās un nomierina savas sliktās izjūtas pret bērnu.
- Izsīkuma sajūta var mazināties, ja mainās vide, piemēram, kāds palīdz pieskatīt bērnu vai mamma dodas atvaļinājumā.
Riska grupā – perfekcionistes un kontrolētājas
No sievietēm Rietumu kultūrā pieprasa gandrīz nesasniedzamo – augstāko izglītību, veiksmīgu karjeru, sportošanu, hobijus, kārtīgu māju un lieliskus draugus. Kad pāris kļūst par vecākiem un ģimenē ienāk mazulis, visi spēles noteikumi mainās. «Paveicas, ja bērnam ir mierīgs temperaments, stabils miegs un paredzama uzvedība; ja arī vecāki ir mierīgi un emocionāli stabili; ja jaunās ģimenes dzīves apstākļi ir labi un finanšu ir pietiekami, lai neradītu stresu. Ja jūtīgiem vecākiem ir rāms un stabils bērns, kas labi ēd un mierīgi guļ, viņi, iespējams, nemaz nenonāk līdz izdegšanas stadijai. Savukārt trauksmains bērns ar sliktu miegu un apetīti pieprasa vairāk enerģijas un iesaistīšanos – tad arī vecāku izsīkuma risks palielinās. Arī priekšlaikus dzimuši mazuļi, dvīņi, bērni ar mazu vecuma starpību pieprasa vairāk resursu.
Pietiek vienam no faktoriem mainīties, it īpaši, ja bērns pēc dabas ir jūtīgs un emocionāls, lai mammu izsistu no stabilitātes un miera sajūtas.
Protams, katram cilvēkam ir atšķirīga spēja izturēt dažādas dzīves grūtības, taču jūtīgiem vecākiem pielāgoties un izturēt jaunos apstākļus ir grūtāk. Izdegšanas risks ir lielāks arī tiem vecākiem, kas bija sagatavojušies, ka viss būs tikai rožaini, bet, nonākuši realitātē un sastopoties ar grūtībām, viņi uztver to kā katastrofu, un tas nes līdzi spēcīgu emocionālo kritumu. Tieši tādēļ sievietēm grūtniecības laikā būtu nevis jāstāsta, cik tas viss ir skaisti un brīnišķīgi, bet gan jātuvina viņas realitātei – tam, kāda būs dzīve ar mazu bērnu,» iesaka Diāna Zande.
No emocionālās stabilitātes viegli var izsist mammu, kas ir saskatījusies Instagram skaistos, bet nereālos veiksmes stāstus un cenšas būt tāds pats supervecāks. «Ar laiku vecāki sāk izsīkt, tiecoties pēc apstākļiem, kurus ārējā dzīvē novērtētu citi, bet kas patiesībā nav būtiski iekšējām sajūtām,» skaidro psiholoģe, uzsverot, ka riska grupā ir arī mammas perfekcionistes, kas prasa no sevis maksimāli daudz un neprot pieņemt ikdienas problēmas kā normalitāti. «Kad pēc bērna piedzimšanas zūd kontrole pār pilnīgi visiem dzīves aspektiem, neelastīgam cilvēkam ir grūti piemēroties apstākļu maiņai. Sievietei, kas uzskata, ka ar visu jātiek galā pašai, un visu spēj pati, arī ir lielāks izdegšanas risks.»
Kovida mājsēdes laikā izdegšanu piedzīvoja arī lielāku bērnu mammas, tomēr kopumā izdegšana vairāk skar mazu bērnu vecākus.
«Interesanti, ka sievietes karjeristes nereti spēj apvienot bērna audzināšanu ar darbu un neizdegt. Vai viņas spēj šajā laikā pilnvērtīgi būt ar bērnu, tas jau ir cits jautājums.»
Ko darīt?
No darba var aiziet, no partnera izšķirties, bet aiziet no bērna, ja esi izdegusi, nav iespējams. Ir sajūta, ka esi briesmīga, slikta un nekompetenta mamma, bet ko ar to iesākt? «Pirmkārt, atzīt, ka tā mēdz notikt, bet sevi nevainot. Otrkārt, plānot savu dzīvi tā, lai līdz izdegšanai nemaz nenonāktu. Jābūt labai un iecietīgai pašai pret sevi. Audzināt mazus bērnus tiešām ir grūti, taču bērni aug. Jā, šobrīd ir grūts dzīves brīdis, bet neviena problēma nav statiska,» uzsver Diāna Zande.
Ļoti būtisks ir pārējās ģimenes, radu un draugu reāls atbalsts. Tas var būt gan emocionāls, gan praktisks, piemēram, izejot pastaigāt ar zīdaini, kamēr mamma paguļ, nevis tīra māju vai vāra zupu.
«Mazo bērnu mammām ļoti svarīgi ir izgulēties, jo tieši miegā notiek fiziska un emocionāla atjaunošanās. Bērna gulēšanas ritms gan var nesakrist ar mammas miega vajadzībām. Ja mazais mostas ik pēc divām stundām, bet mammai svarīgi izgulēties septiņas stundas no vietas – viņa nebūs atpūtusies. Svarīgi ir arī laikus un veselīgi paēst. Vēl jāņem vērā, ka samazināt stresu palīdz fiziska slodze – pastaigas, sports vai dejas. Tā ir nepieciešamība, nevis greznība,» skaidro psiholoģe.
Kas vēl jāņem vērā?
Ir jāatrod laiks sev. Ja sevi neuzpilda, tikai dod un dod bērnam, beigās jau vairs nav, ko dot. Ko tukša mamma var iedot bērnam? «Pat ieiešana vannā, kamēr kāds izved mazo ārā pastaigāties, vai brīdis miera, pirms bērns pamostas no diendusas, šādā situācijā ir ļoti noderīgs. Arī atsākot darba gaitas, ir jāieplāno laiks vienīgi sev, ne tikai darbam un bērnam, piemēram, viens brīvs vakars sev, viens arī vīram, kad katrs var darīt to, ko vēlas bez papildu atbildības sajūtas.»
Nepārslogo sevi ar pārāk augstām prasībām! Galu galā bērns dažreiz var ēst arī pelmeņus vai zivju pirkstiņus. «Nav sevi jāiztērē, pēdējiem spēkiem gādājot un gatavojot tikai ekoloģiski tīru pārtiku. Pietiek, ja ēdiens vienkārši ir jēdzīgs un tas vispār ir.»
Ja kļūst sliktāk, meklē cilvēku, ar ko izrunāties, kas tevi uzklausa un saprot, nevis kritizē vai nosoda. «Pasaulē ir izplatītas pašpalīdzības grupas, kas Latvijā nav iecienītas. Šādās grupās var dalīties ar sajūtu man šķiet, ka es nemīlu savu bērnu… un saņemt apliecinājumu, ka cita mamma tāpat ir jutusies pirms mēneša un tas ir pārgājis.»
Ja sliktās sajūtas ir noturīgas un ilgstošas, labāk jau laikus meklēt psihologa palīdzību vai vērsies pie ģimenes ārsta. «Ģimenes ārsts pārbaudīs, vai fiziskā izsīkuma iemesls nav fizioloģisks – vitamīnu, minerālvielu trūkums, vairogdziedzera problēmas. Savukārt psihologs var palīdzēt atjaunot pašvērtējumu, palīdzēt nonākt kontaktā ar realitāti, normalizēt izjūtas, ka būt par vecākiem nav viegli, bet tāpēc nav jājūtas katastrofāli.»
Uzmanību! Izdegšana tētim
Jā, arī tētis var piedzīvot izdegšanu. «Tētim izdegšana var iestāties tad, ja viņš ir ļoti atbildīgs vīrietis – grib gan izcili apgādāt ģimeni, gan būt ļoti labs tētis. Viņš visas saistības uztver ļoti saasināti, rezultātā arī viņš var pagurt. Sevišķi, ja ir ģimenes vienīgais apgādnieks.
Nozīme ir arī emocionālajām attiecībām pārī un tam, vai vecāki atbalsta viens otru. Ne tikai tētis atbalsta mammu, bet arī mamma saprot tēti. Atbalstu vajag abiem!
Sievietes nereti gaida, ka tētis būs otra mamma, bet vīrietis, kas iet uz darbu, tomēr nevar pildīt tieši tās pašas funkcijas kā mamma, kas paliek mājās ar mazuli. Savukārt, ja vīrietis tēva lomā nejūtas labi, viņam ir sociāli pieņemams bēgšanas veids – viņš slēpjas darbā. Sievietēm šādas iespējas pieejamas retāk,» skaidro psiholoģe.
