Konjunktivīts var attīstīties arī tad, ja ir pavājināta acs imūnsistēma, piemēram, un mazulis ar netīrām rociņām saberzējis actiņas, acī iekļuvis svešķermenis vai bijusi trauma. Acu gļotādas iekaisums ir var būt arī alerģijas izpausme. Ar konjunktivītu var saslimt jebkurā vecumā, taču biežāk slimo jaundzimušie līdz četru mēnešu vecumam un bērnudārza vecuma mazuļi.
Acu gļotādas iekaisums nav bīstams. Vieglas formas konjunktivīts var pāriet pat bez zāļu lietošanas, ja vien rūpīgi tiek koptas actiņas un ievērota personīgā higiēna. Taču nereti slimība mēdz izvērsties arī smagākā formā, kad bez antibakteriāliem acu pilieniem neiztikt. Mazuli vajadzētu aizvest pie ģimenes vai acu ārsta, jo tikai speciālists var noteikt, cik nopietna ir slimība un izvēlēties vispareizāko ārstēšanu.
Ar konjunktivītu var saslimt jebkurā vecumā, taču biežāk slimo jaundzimušie līdz četru mēnešu vecumam un bērnudārza vecuma mazuļi.
Parasti konjunktivīts komplikācijas nerada, taču neārstēts var izraisīt daudz bīstamāku slimību – radzenes iekaisumu. Radzenei dzīstot, veidojas rētas, kas var izraisīt redzes pasliktināšanos.
Bakteriālais jeb strutainais konjunktivīts
Konjunktivītu bieži vien izraisa baktērijas. Vispirms iekaisums sākas vienā actiņā –plakstiņš piepampst, redzams košs apsārtums, actiņā parādās strutas. Dažkārt strutu būt tik daudz, ka actiņa aizlīp un to pat nevar atvērt. Dažās dienās iekaist arī otra acs.
Strutas bieži jānotīra, jo tās kairina acu gļotādu un ādu ap acīm, un rada niezi. No liela kairinājuma var izveidoties arī ādas iekaisums jeb dermatīts ap acīm. Dzīstot gļotādas sāk niezēt, bērniņam rodas nepārvarama vēlme paberzēt actiņas, tāpēc bieži jāmazgā rokas.
Bakteriālo konjunktivītu var izārstēt nedēļas laikā. Parasti komplikācijas nerodas, taču, ja slimība ielaista vai nepareizi ārstēta, baktērijas var radīt apkārtējo audu iekaisumu.
Bakteriālo konjunktivītu var izārstēt nedēļas laikā. Bakteriālais konjunktivīts parasti komplikācijas nerada, taču, ja slimība ielaista vai nepareizi ārstēta, baktērijas var radīt apkārtējo audu iekaisumu.
Lielāks risks saslimt ar bakteriālo konjunktivītu ir mazuļiem, kam ir «aizlikts» deguns, iesnas, jo tad nepietiekami tīrās acu kanāliņi, acī sakrājas baktērijas, radot iekaisumu.
Vīrusu izraisītais konjunktivīts
Visbiežāk konjunktivītu izraisa adenovīruss, kas var skart jebkuras organisma gļotādas. Adenovīrusu infekcijai var būt dažādas izpausmes – klepus, iesnas, caureja, paaugstināta temperatūra, palielināti limfmezgli.
Vīrusu izraisīts konjunktivīts sākas vienā actiņā, vēlāk pāriet uz otru. Nedaudz piepampst plakstiņš, parādās apsārtums, asarošana, no acs sāk izdalīties gļotainas strutas. Bērniņš var just nepatiku pret spilgtu gaismu, tāpēc telpā, kur uzturas mazulis, ieteicams radīt pustumsu.
Vecākiem var rasties maldīgs priekšstats, ka dažās dienās slimība izārstēta, taču vīruss var turpināt savu ļauno darbu – sākt bojāt radzeni.
Izdalījumi pēc iespējas biežāk jānotīra, acis jāmazgā. Slimības pirmajās 2–3 dienās nedrīkst lietot acu pilienus, kuru sastāvā ir kortikosterioīdi, jo tie neārstē, bet tikai mazina simptomus, tai skaitā arī acs asarošanu, kas palīdz acīm attīrīties. Vecākiem var rasties maldīgs priekšstats, ka dažās dienās slimība izārstēta, taču vīruss var turpināt savu ļauno darbu – sākt bojāt radzeni.
Vīrusu izraisītu konjunktivītu var izārstēt apmēram divās nedēļās.
Alerģiskais konjunktivīts
Acu gļotādas iekaisumu bieži vien rada alergēni. Ziemā visbiežāk tie ir mājas putekļi, bet pavasarī un vasarā – ziedputekšņi.
Alerģiskais konjunktivīts parādās abās acīs vienlaikus. Tam raksturīga spēcīga nieze, acu asarošana, apsārtums. Mazulim var būt iesnas, šķaudīšana. Alerģisko konjunktivītu ieteicams ārstēt konsultējoties ar alergologu, jo nepieciešams ne tikai izārstēt iekaisumu, bet arī atrast alergēnu, kas izraisa iekaisumu. Slimības ārstēšanai lieto gan acu pilienus, gan antihistamīna (pretalerģijas) līdzekļus. Acu pilienus lieto tik ilgi, kamēr izzūd slimības simptomi. Ir daudz pretalerģiskie pilieni, bet bez receptes var iegādāties Lecrolyni.