Abonē SANTA+ un saņem astrologa prognozi savam nākamajam gadam!
ABONĒT!
  • Paaugstināta temperatūra bērnam – tas ir labi!

    Veselība
    Dace Rudzīte
    Dace Rudzīte
    24. septembris, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Visbiežāk slimības izraisa dažādi vīrusi, kas normālā ķermeņa temperatūrā jūtas labi un vairojas. Tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc paaugstināta ķermeņa temperatūra vienmēr nav jāsamazina un kāpēc tā ir pat vēlama. Skaidro pediatre un homeopāte Inga Grundmane.

    Temperatūra ir palīgs, nevis kaitnieks

    Kad mazais saslimst, viena no slimības izplatītākajām pavadonēm ir paaugstināta ķermeņa temperatūra. Inga Grundmane uzsver, ka paaugstināta ķermeņa temperatūra nav slimība, bet normāla organisma atbildes reakcija uz kādu agresoru – vīrusu, baktēriju, arī alergēnu, piemēram, pēc bites kodiena.

    Reizēm bērnam nav ne iesnu, ne klepus, ne ausu sāpju, tikai paaugstināta temperatūra. Tā ir veģetatīvās nervu sistēmas nepareizība – disbalanss, kas liek organismam reaģēt. Nereti arī pēc slimošanas daļai bērnu ilgstoši saglabājas 37–37,2 grādu temperatūra. Ja pediatrs, veicot izmeklējumus un analīzes, ir pārliecinājies, ka organismā nav slēptā iekaisuma, vecākiem nevajadzētu visu laiku bērnam mērīt temperatūru, bet vienkārši ļaut veģetatīvajai sistēmai norimties un sakārtoties.

     Jo augstāka temperatūra, jo vairāk tas nozīmē, ka organisms kārtīgi cīnās.

    Ja slimības ierosinātājs – vīruss vai baktērija – nav ļoti nikns, parasti temperatūra paaugstinās, taču ne pārmēru. Turpretī, ja agresors ir ļoti izteikts un nikns un ķermenis saprot, ka būs nepieciešama liela cīņa, ieslēdzas citi aizsargmehānismi, un tad bieži ir ļoti augsta temperatūra.

    Tāpēc arī uzskata: lai bērns varētu normāli cīnīties ar slimību un aktivizēt visus imūnās sistēmas spēkus, vajadzīga diezgan augsta temperatūra, parasti vairāk nekā 37,2 grādi. Jo augstāka temperatūra, jo vairāk tas nozīmē, ka organisms kārtīgi cīnās.

    Daļai bērnu katrā slimošanas reizē ir augsta temperatūra – 39–40 grādu. Lai gan vecākiem tas ir biedējoši, arī tad vairumā gadījumu bērna organismam nekas slikts nenotiek. Vērts arī atcerēties, ka bērni paaugstinātu temperatūru panes daudz labāk nekā pieaugušie. Katrā ziņā, ja bērns ir saslimis, pie mediķiem noteikti jāvēršas tad, ja bērnam izmainās apziņa, ja ir krampji, ja viņam kaut kas sāp – ausis, vēders vai kas cits –, ja viņš nečurā, ja ir neskaidri izmainīta vēdera izeja, ja zīdainis neēd. Šīs ir situācijas, kad bērnam ir ne tikai temperatūra, bet arī citi simptomi, kas liecina, ka organisms nejūtas labi, un tad jāsauc ārsts.

    Cipariem nav nozīmes!

    Lielākā daļa vecāku uzskata, ka temperatūra ir slimība un, tiklīdz ir vairāk par 38,5 grādiem, tā jāpazemina, un bērns būs vesels. Taču temperatūra ir normāla atbildes reakcija uz uzbrucēju. Un otrādi: ja temperatūru visu laiku pazemina, tas tikai palīdz vīrusam vairoties, nevis bērnam atlabt!

    «Un kas tad bērnam notiek, ja temperatūra ir 38,6 grādi? Parasti nekas! Vislielākās nepatikšanas var būt paaugstinātas temperatūras izraisīti krampji (hipertermijas krampji). Lielāka varbūtība, ka krampji var attīstīties, ja temperatūra ir tuvu 40 grādiem, taču arī tad vairākumam bērnu to nav.

    Visbiežāk krampji mēdz būt noteiktam tipam – ļoti uzvilktiem, emocionāliem bērniem ar tendenci uz augstu temperatūru jebkuras slimības gadījumā.

    Krampji viņiem var parādīties arī tad, ja ir daudz mazāka temperatūra, tāpēc parasti saku: ja krampji, kas ir ārkārtīgi nepatīkami un biedējoši, kaut reizi ir bijuši, bērns jāuzmana, un tad noteikti nevajag gaidīt, kamēr temperatūra paaugstināsies līdz nez cik grādiem, tā jāpazemina. Ja krampju nav bijis – kad bērns slimo un ir paaugstināta temperatūra, viņš jāvēro. Bieži vien zāles bērnam tiek iedotas nevis viņa sliktās pašsajūtas, bet mammas dēļ, jo viņa baidās, kā būs, varbūt nevēlas pavadīt negulētu un grūtu nakti, tāpēc iedod zāles. Kaut gan bērnu vienkārši visu laiku vajadzētu vērot,» uzskata pediatre.

    Nenoliedzami, ka arī bērnam slimojot ir slikta pašsajūta, bet tā jau ir slimošanas būtība – tas nekad nav viegli. Tāpēc vērts atcerēties slimošanas un paaugstinātas temperatūras pamatjēgu. Proti, ja bērnā sāk attīstīties, piemēram, bronhīts un viņa ķermenis, imūnā sistēma ir saorganizējuši visus savus spēkus, paaugstinājuši temperatūru, lai cīnītos pret slimību, taču pēkšņi temperatūru pazemina, – kā lai organisms cīnās? Ko slimība darīs tālāk? Tāpēc bieži vien jāļauj bērnam vienkārši paslimot ar temperatūru, līdz slimība beidzas. Parasti tā ilgst līdz trim dienām.

    Ja temperatūra turas ilgāk par trim dienām, jāsauc ārsts un jāmeklē tās cēlonis. It sevišķi, ja temperatūra bijusi, tad it kā samazinājusies un pēc tam sācies slimības otrais vilnis.

    To nedrīkst atstāt bez ievērības, jo tas nozīmē, ka kaite kaut kur ir iesēdusies. Inga Grundmane arī uzsver, ka neiebilst pret temperatūru pazeminošiem līdzekļiem. Tie jādod, ja bērnam arī kaut kas sāp, piemēram, ausis, kā arī tad, ja kādas dienas ir slimots un mamma tiešām jūtas pārgurusi un vēlas izgulēties: «Nav jāmokās, un var iedot zāles, taču vērts padomāt, vai tā jādara vienmēr, sevišķi, ja bērnam nekad nav bijuši krampji vai kas cits, piemēram, atūdeņošanās.

    Ja ir 39 grādi, nav jātēlo varoņi – ja mammai ir nepatīkama sajūta vai bailes, var dot arī zāles. Tomēr, ja bērnam ir 38,5 grādi, viņš apmierināts sēž un spēlējas, kāpēc būtu jāpazemina temperatūra? Jāpieņem, ka tā ir normāla un, no vienas puses, arī laba lieta, jo stāsta par to, kas notiek ar bērnu. Ja temperatūra ir ilgstoša, bērns jārāda ārstam.

    Arī homeopātijā dodu medikamentus, taču atkarībā no tā, kā bērns izskatās, vai ir bāls, slābans, miegains, cik siltas vai aukstas ir viņa rokas, kājas. Taču homeopātiskie preparāti, ko nereti iesaku, arī ja ir 37,2 grādi, nav domāti temperatūras pazemināšanai, bet organisma ārstēšanai, lai slimībai nebūtu vajadzības attīstīties tālāk, bet aptiekas līdzekļi lielākoties domāti temperatūras samazināšanai.»

    No aptiekas medikamentiem temperatūru pazemina ibuprofēnu un paracetamolu saturoši preparāti, kas atbilst bērna vecumam un ir jālieto tādās devās, kā teikts instrukcijā. Ja bērns ir mazs, neprot vai nevēlas dzert zāles (reizēm arī tās izvemj), labāk ieteicamas svecītes.

    Nekādā gadījumā un nekādā vecumā temperatūras pazemināšanai nedrīkst dot aspirīnu!

    Sasildīt vai atvēsināt?

    Ja temperatūra ceļas strauji – nesen bija 37 grādi un dažu stundu laikā jau ir 40 grādu –, ja bērna ķermenis un galva ir karsti, bet rokas un kājas ledainas, organismam var būt grūti un var rasties krampji. Šādā situācijā, lai gan bērnam ir augsta temperatūra, kas vēl ceļas, pirmais, ko vajadzētu darīt, – sildīt rokas un kājas, liekot siltu termoforu vai kustinot, rīvējot plaukstas un pēdas.

    Tas nozīmē, ka bērnu vispirms sasilda un, kad viņš viss ir karsts, tad atsedz. Savukārt, ja bērns viss ir vienmērīgi karsts, viņu ieteicams atvēsināt. Piemēram, atsegt segas, norīvēt ar frotē dvielīti, kas samitrināts vēsā ūdenī, var uzlikt vēsu kompresi, kas, tiklīdz bērns kļūst vēss, jāņem nost.

    Taču, kā uzsver pediatre, nevienu darbību nevajadzētu veikt automātiski, jo daļai bērnu, kad ir paaugstināta temperatūra, atvēsināšana nepatīk, jo ir ļoti auksti. Viss jādara, ņemot vērā konkrēto bērnu. Vienam patiks būt satītam siltās segās ar krūzi tējas un viņš izsvīdīs, citu nepieciešams atvēsināt, jo, apsegts ar segām, viņš tiešām var iedzīvoties krampjos.

    Kompreses un mammas mīlestība

    Ja bērnam viss ķermenis ir vienmērīgi karsts, viņu var atvēsināt, liekot vēsas kompreses. Apmēram pusstundas laikā tās var pazemināt temperatūru par vienu grādu. Kompreses liek uz pieres, kakla krokām, padusēs, cirkšņos, aknu rajonā. Kompresēm var lietot atšķaidītu degvīnu, etiķi, taču var izmantot vienkārši vēsu ūdeni.

    Aptiekās var iegādāties un ledusskapī saldētavā glabāt aukstuma ķieģelīšus vai aukstuma gelu, ko uzsmērēt, lai bērnu atvēsinātu.

    Kompreses nevajadzētu turēt ilgstoši, ne ilgāk kā 15 minūtes. Vislabāk, ja mamma bērnu maigi paslauka ar mitru drāniņu vai palaista ar ūdeni, apmēram 20–30 minūtes, un, kad temperatūra nokrītas, bērnu apsedz. Lai gan daļa speciālistu to neatbalsta, lielāku bērnu var arī norīvēt ar degvīnu, taču tikai tad, ja viņš viss ir karsts!

    Dod bērnam daudz dzert, vislabāk tīru ūdeni. Lielākam bērnam var piedāvāt saldinātu dzērienu, piemēram, vāju upeņu ievārījuma padzērienu, taču vajadzētu izvairīties no citronskābajiem sīvajiem dzērieniem. Krūtsbērnam biežāk piedāvā krūti. Ja vēlas, lai bērns izsvīst, viņam var iedot vāju zāļu tēju, piemēram, liepziedu, – tā ir viena no populārākajām temperatūru pazeminošajām tējām. Palīdz arī pret iesnām un klepu, samazina galvassāpes un nomierina. Bērniem līdz gada vecumam tējas gan nav ieteicamas.

    Lai stimulētu organismu, var lietot arī C vitamīnu vai ogas, kas to satur, piemēram, upenes, zemenes.

    Inga Grundmane uzskata: viss, ko mamma darīs ar mīlestību pret bērnu, viņu ietekmēs labvēlīgi un palīdzēs izveseļoties. Bieži vien slimošana norāda, ka nepieciešams paņemt pauzīti, mazliet pabūt mierīgi mājās ar bērnu, un, ja to izdodas ievērot, arī slimošana ātrāk beidzas un galu galā neatkārtosies tik bieži.

    Ja temperatūra nepaaugstinās

    Daļai bērnu slimošanas reizēs temperatūra nepaaugstinās vai paaugstinās ļoti reti. Tas ir slikts rādītājs, kas ārstiem nepatīk, jo nozīmē, ka imūnā sistēma neatbild pietiekami adekvāti, tas ir imūnās sistēmas traucējums. «Ja bērnam ir vīruss, kas pāriet plaušu karsonī, tad ir jautājums, ko ir darījusi imūnā sistēma.

    Tāpēc atkārtošu vēlreiz: paaugstināta temperatūra nav slimība, bet tā parāda organisma spēju reaģēt.

    Nav arī gluži tā, ka, jo augstāka temperatūra, jo labāka imūnā sistēma – jābūt saprāta robežai. Ja katrā slimošanas reizē uzreiz ir 40 grādu temperatūra, tā ir organisma īpatnība, bet tas arī nav labākais un veselīgākais variants. Ja tā gadās reizi gadā – nekas, bet, ja piecas sešas reizes gadā, kas tiek uzskatīts par normālu slimošanas biežumu bērnu vecumā, tas arī nav nekas labs.

    Ja bērns ilgstoši slimo un netiek ar to galā, dodu homeopātiskos preparātus, kas palīdz paaugstināties arī temperatūrai. Arī daudziem pieaugušajiem nav paaugstinātas temperatūras, un tad gripa ir teju vienīgais vīruss, kas dod grūdienu ķermenim un paaugstina temperatūru. Pastāv teorija, ka jebkurā ķermenī nepārtraukti rodas vēža šūnas, kas paaugstinātas temperatūras reizēs iet bojā. Tāpēc reizēm ir veselīgi paslimot ar augstu temperatūru, un bērniem tas ir vajadzīgs jo īpaši,» pārliecināta Inga Grundmane.

    Reizēm bērnam ir pazemināta temperatūra, mazāk nekā 36 grādi. Biežāk gan tā notiek skolas vecuma bērniem un pieaugušajiem, kas daudz slimojuši un daudz iztērējuši spēkus. Ja ir pazemināta temperatūra, neko īsti darīt nevar – vienkārši veselīgi jāēd, labi jāizguļas, jāatpūšas un jāgaida, kad temperatūra normalizēsies.  

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē