Rīga +26°C 
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) nozares žurnāla Bioloģiski jaunākajā numurā apkopojusi apjomīgu administratīvo teritoriju sarakstu «BIO TOP 500». Balstoties uz Lauku atbalsta dienesta (LAD) datiem par 2026. gada atbalsta pieteikumiem, noskaidroti Latvijas zaļākie novadi, pagasti un pilsētas.
Dati rāda, ka zaļā domāšana Latvijas laukos vēršas plašumā, un divi novadi sasnieguši zīmīgu slieksni, kurā bioloģiskā saimniekošana kļuvusi gandrīz par ikdienas normu.
Kur Latvijā saimnieko viszaļāk?
Saraksta pirmajās vietās pārliecinoši izvirzījusies Vidzeme un Latgale. Pirmo reizi vēsturē divos novados bioloģiski apstrādātās zemes īpatsvars pārkāpis 40 % atzīmi:
Madonas novads (43 %) — absolūtais Latvijas rekordists. Šeit ir ne tikai vislielākais bioloģiskās zemes īpatsvars, bet arī visvairāk zaļo saimniecību valstī (kopā 285).
Alūksnes novads (40 %) — otrajā vietā, kur bioloģiski tiek apstrādāta jau gandrīz puse lauku.
Topa pieciniekā iekļuvis arī Balvu novads (39 %), kā arī Cēsu un Ludzas novadi (katrā pa 37 %).
Pavisam citāda aina ir Zemgalē un Pierīgā, kur tradicionāli vairāk attīstīta intensīvā lauksaimniecība un pilsētu tuvums. Piemēram, Jelgavas, Dobeles un Olaines pusē bioloģiski tiek apsaimniekoti vien 2–3 % no visas lauksaimniecības zemes.
Daži rekordi
Zaļākā pagasta atzinība pēc bio platību īpatsvara pienākas Tukuma
novada Lapmežciema pagastam ar 88 %. Savukārt pēc platības – Balvu
novada Šķilbēnu pagastam ar 3471 ha, un šajā pagastā atrodas saimniecība
Kotiņi, kas šogad uzsākusi pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību un kopā ar
saistīto saimniecību Sābri apsaimnieko vairāk nekā 5000 ha zemes vairākos
pagastos. Zaļākā pilsēta pēc bioloģiski apsaimniekotās zemes īpatsvara un arī
platības ir Salacgrīva (82 % un 235 ha), kam seko Kuldīga (78 % un 86 ha) un
Ilūkste (56 % un 91 ha).
Kāpēc saimnieki maina pieeju?
Kā norāda LBLA vadītājs Mārtiņš Gaiķēns, tas nav tikai stāsts par mīlestību pret dabu. Pēdējos gados minerālmēsli un sintētiskie augu aizsardzības līdzekļi kļuvuši krietni dārgāki, tāpēc saimniekot pa vecam daudziem vienkārši vairs nav izdevīgi.
Tāpat nostrādā kaimiņu efekts. Pagastos, kur liela daļa zemes jau ir bioloģiska, arī pārējiem saimniekot kļūst vieglāk un drošāk — nav jāuztraucas, ka kaimiņa lauka smidzināšana nejauši skars pašu audzēto ražu.
*Avots: Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pētījums «BIO TOP 500» (žurnāls «Bioloģiski» / Lauku atbalsta dienesta dati)
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
