Rīga +20°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kāpēc vegānisms?
Kristīne veģetārismam un vēlāk vegānismam pievērsās pēc bērnu piedzimšanas. Veģetārismu aktualizēja meitas jautājums restorānā pēc tam, kad tur pasniedza pīli ogu mērcē. «Viņa ar asarām acīs jautāja – vai tā ir tā pati pīle, ko mēs nupat parkā barojām? Pieaugušie bērniem stāsta, ka vista ir ēšanai, bet gulbis parka dīķī – apskatei. Bet kā lai bērnam paskaidro atšķirību starp pīli un pīli?» Pēc šādām pārdomām Kristīne nespēja atrast argumentus, kādēļ vieni dzīvnieki ir definēti kā ēdami, bet citi – saudzējami.
Savukārt vegānisms aizsākās pēc tam, kad jaunākajai meitai neilgi pēc piedzimšanas parādījās piena produktu alerģija. «Tā kā biju veģetāriete, piena produkti bija normāla manas ēdienkartes sastāvdaļa. Es sāku domāt – ja man jāizslēdz tie, kas tad man paliks?» Papildinformācijas meklēšana aizveda līdz augu valsts uzturam un ļoti lielai interesei par to.
«Augu valsts uzturs mani ļoti fascinēja – izlasīju daudz pētījumu un grāmatu, pabeidzu kursus Kornela Universitātē. Tikai pēc 30 gadu vecuma sāku saprast to, kāda ietekme ir tam, ko mēs apēdam!»
Paralēli tam Kristīne uzzināja, ka augu valstī bāzēts uzturs atstāj arī vismazāko ietekmi uz vidi – tam ir vismazākā ekoloģiskā pēda. «Pat tie augu valsts produkti, kas ir vesti pāri okeānam, atstāj mazāku ietekmi uz vidi nekā vietējās gotiņas uzturēšana. Tas var likties pārsteidzoši, bet tas tā ir.» Kā juriste Kristīne strādāja projektos, kas pētīja, kā Latvijā tiek ieviestas ES direktīvas vides aizsardzības jomā – tika pētīts Vides aizsardzības likums, Atkritumu apsaimniekošanas likums un citi. Likumsakarīgi, ka Kristīne sāka pievērst uzmanību ikdienā arī dažādiem atkritumu samazināšanas veidiem, šķirošanai un atkārtotai resursu izmantošanai.
«Es sapratu, ka izvēle notiek katru dienu. Gribas bioloģisku ziedkāpostu, bet tas ir ietīts plastmasā. Ko darīt? Jāizvērtē, varbūt var iztikt. Bet, ja gribas, tad labāk ņemt to – plastmasu var sašķirot. Nav jau tādas ideālās nemainīgās shēmas, pēc kuras dzīvojot, viss būs vienmēr labi.»
Bez ģimenes atbalsta neiztikt
«Ļoti labi redzu atšķirības starp jaunāko meitu, kura ir pilnībā, gandrīz no pašas dzimšanas, uzaugusi ar vegānu uzturu, vecākajām, kuras ir sastapušās arī ar gaļēdāja dzīvi. Protams, situācija, kad uzturā ir bijuši viena veida produkti, tad to kļūst mazāk un tad ar laiku vairs nav vispār, rada jautājumus.» Kristīne meitām skaidro, kādu ietekmi uz vidi atstāj dzīvnieku izcelsmes produktu ražošana, kādu – augu valsts produkti. «Ja tu ēd dzīvnieku, tad, lai viņu izaudzētu, ir vajadzīgs daudz vairāk resursu. Es uzzīmēju uz papīra trīs kvadrātus: re, kur platība, kur lopiņam aug barība, re, kur platība, kur viņš pats dzīvojas, re, kur – radītais piesārņojums. Ja tu ēstu tikai augus, izmantojot to zemi, kur aug šā paša lopiņa labība, tad ietekme uz vidi būs par diviem kvadrātiņiem mazāka.» Un vecākās meitas, kam nu jau ir 11 un 8 gadi, pašas spēj to izvērtēt. «Savukārt jaunākā meita vispār nesaprot, kāpēc lai kāds ēstu dzīvnieku.»
Kristīnes vīrs arī ir vegāns un arī jurists, ļoti daudz iesaistījās tiesas procesā par veģetāro uzturu Ikšķiles Brīvajā skolā. «Mums laikam kā juristiem patīk visu apšaubīt un pārbaudīt. Arī uztura jomā tuva ir zinātniskā pieeja, nevis ezoteriskā.» Kristīne stāsta, ka 2019. gadā pasaulē lielākais zinātniskais medicīnas žurnāls The Lancet publicēja lielu apjomīgu pētījumu*, kur kopumā tika skatīts, kurš būtu ideālais uztura modelis pasaulē. Lai cilvēki būtu veseli un vide būtu pasargāta, vislabākais būtu augu valsts produktos bāzēts uzturs!
Kristīne iedrošina: «Viss īstenībā ir vienkārši. Mums var likties – jā, tās klimata pārmaiņas ir tik lielas un briesmīgas, ko es viens varu izdarīt?
Pietiek, ja uztaisīsi trīs veģetāras vai vegānas dienas nedēļā. Tas jau atstās mazāku ekoloģisko pēdu un būsi ietekmējis vidi uz labu daudz vairāk, nekā piedaloties protestos.
Es negribu nevienu tiesāt, jo nav jau tā, ka tie, kas neēd dzīvniekus, staigā ar zaļu nimbu, bet tie, kas ēd, tādēļ ir sliktāki. Bet var taču sevi mazliet izaicināt – varbūt vienu dienu es varu pamēģināt?»
Veids, kā dažādot uzturu
Kopš Kristīne sāka interesēties par veselīgo uzturu no uztura zinātnes aspekta, viņa atklāja, ka agrāk ģimenē ēda ne īpaši veselīgi. «Skatoties uz to augu valsts produktu daudzveidību, ar kādu dzīvojam pašreiz, es saprotu, ka mēs pirms tam ēdām ļoti vienveidīgi. Kartupelis, gaļa un varbūt kāds salāts. Tagad mums uzturā ir ļoti daudz dažādu dārzeņu. Tumšie lapu dārzeņi un dažādas citas zaļās lapas noteikti ir tās, kas ir ienākušas mūsu virtuvē. Gan svaigā veidā, gan termiski apstrādātas. Pākšaugi ir tas, ko nedrīkst izslēgt no uztura. Sojas produkti ir ļoti labi, tofu, piemēram. Pilngraudu produkti, rieksti un sēklas. Tie ir produkti, kas ir pamats augu valsts ēdienkartei.»
Kristīne atzīst, ka paiet laiciņš, līdz piešaujas un saprot, kuri augu valsts produkti spēj nodrošināt labu sajūtu. «Lielākā kļūda ir tā, ka iesākumā nostumj nost kotleti un paliek tikai rīsi ar salātiem. Un tad ļoti ātri – divu dienu laikā – saprot, ka tas nestrādā.» Bet šobrīd informācijas un iespēju iegādāties vegānisko pārtiku ir ļoti daudz. Atliek tikai mēģināt!
Augu uzturs – mazāk kaloriju, vairāk enerģijas
Ļoti daudzi, kas pāriet uz augu valsts uzturu, ziņo par to, ka viņu pašsajūta uzlabojas. Kristīne nav izņēmums. «Enerģijas līmenis paaugstinās. Tas ir skaidrojams diezgan vienkārši. Ar augu valsts uzturu lielākoties sanāk uzņemt mazāk kaloriju. Ļoti daudz atkrīt arī ēdieni, kas ir cukuroti, trekni, grūti pārstrādājami. Līdz ar to rodas tā vieglā sajūta.» Augos ir ļoti liela uzturvielu koncentrācija – daudz vitamīnu, daudz minerālvielu, daudz fitouzturvielu (tās ir uzturvielas, kas ir sastopamas tikai augos). «Daba ir brīnumaina! Augos ir tieši tas, kas dažādiem cilvēka orgāniem ir nepieciešams. To var arī sajust – to sajūtu, ka visi orgāni funkcionē, kā vajag.»
Kristīne atzīst, ka bieži nemaz nesaprotam, cik daudz patiesībā ēdam dzīvnieku izcelsmes produktus. «Līdz brīdim, kamēr tie kādu iemeslu dēļ no uztura ir jāizslēdz. Turklāt pārtikušajās valstīs ir vislielākā saslimstība ar hroniskām slimībām – sirds slimībām, diabētu un citām, kas ir dzīvesveida, tai skaitā, nepiemērota uztura sekas. Tāpēc arī skolās par to būtu daudz vairāk jāmāca.»
Kur meklēt receptes?
Tā kā Kristīnes ģimenē aug trīs bērni, viņa daudz eksperimentē savā virtuvē. «Jebkuru ēdienu var uztaisīt vegānu – zupas, mērces, pankūkas. Ja ir vēlme pēc kāda eksotiskāka ēdiena, arī tie nav sarežģīti – suši un Taizemes ēdienus var uztaisīt ar dārzeņiem un tofu, piemēram. Ar Indijas ēdieniem ir vienkārši – lielākoties tie ir bāzēti pākšaugos. Meksikāņu ēdieni arī nav sarežģīti – pagatavo gvakamoli, savāra melnās pupiņas, satin iekšā tortiljā un ēd.»
Var šķist, ka augu valsts uzturs ir sarežģīts. Kristīne skaidro: «Nevajag sākt uzreiz ar specifiskiem vegānu produktiem. Nē, jāsāk mierīgi! Tās pašas pankūkas, piemēram. Visiem liekas, ka bez olām pankūkas nesanāks. Bet, nē, krūze auzu pārslu, krūze augu piena, viens banāns, sablendē un cep. Kēksiņi, piemēram, – ir pilns internets ar dažādiem variantiem, kā tos izcept bez dzīvnieku izcelsmes produktiem. Ja tas iedrošina – man pašai nekad nav paticis gatavot. Nav tā, ka tikai profesionāļi spēj kaut ko pagatavot no augiem. Es gribu pēc iespējas īsāku laiku pavadīt virtuvē. Tāpēc meklēju vienkāršas receptes.» Te dažas Kristīnes iecienītas receptes un ieteikumi iesācējiem!
Bērnu labā jārunā skaļāk!
«Šobrīd parādās vairāk rakstu, ir vairāk informācijas. Cilvēki vairāk pievēršas uztura, klimata, vides aizsardzības tēmām. Kaut vai Ekoskolu programma, kas ir ļoti jauka lieta. Ja godīgi, man ir lielas cerības uz jauno paaudzi – vairāk nekā uz mums. Jo viņi ir atvērtāki, nav auguši šaurā, ierobežotas informācijas lokā. Viņi jau ceļo un ļoti ātri saprot tādas lietas kā, piemēram, – ko nozīmē nevajadzīgi patērēti resursi. Ja es varu ēst to, kas prasa mazāk resursu, kāpēc man to nedarīt? Bērni ātri uzsūc informāciju par to, ka ēdienā ir veselīgas vielas, kas dara organismam labu. Cita lieta ir, piemēram, veselīgu produktu un informācijas pieejamība. Bērni šajā ziņā ir atkarīgi no sabiedrības, kurā tie aug.»
Kristīne uzskata, ka nevajadzētu baidīties runāt skaļāk tām organizācijām un iestādēm, kas visu šo jau zina. «Gan Pasaules Dabas fonds, gan Vides izglītības fonds, gan Ekoskolas kaut ko ik pa laikam runā par veģetārismu, bet tas ir jādara pārliecinošāk. Skola noteikti var skaļāk teikt – mēs pārejam uz augu valsts uzturu, jo esam ekoskola un mūs uztrauc dzīvnieku valsts produktu ražošanas radītā lielā slodze uz vidi. Jārunā skaļāk! Jo cik tad ilgi gaidīs – kamēr visi nodegs un applūdīs? Nu ko mēs gaidām? Kurš gan cits, ja ne jomas eksperti par to runās? Mums nav laika auklēties, kamēr katrs pats visu sapratīs. Līdz brīdim, kamēr katrs patērētājs apjēgs, ka plastmasas maisiņš ir slikts, visi bruņrupuči sapīsies tai plastmasā un noies okeāna dibenā. Vienkārši jāaizliedz visus plastmasas maisiņus, un viss! Ja ir šajā jomā vadošie eksperti, kas ir pētījuši, kas ir labāk dabai, kas ir sliktāk, tad arī rīkojamies tā, kā ir labāk!»
*The Lancet. Food in the Anthropocene: the EAT–Lancet Commission on healthy diets from sustainable food systems. Published Online January 16, 2019
Izglītojies
- Zināšanas par katrā augā esošajiem vitamīniem, minerālvielām un fitouzturvielām paplašinās tavu apziņu un izpratni, kādēļ mēs vispār ēdam. Kā arī palīdzēs vieglāk izvēlēties produktus, ko iekļaut ēdienkartē.
- Pārejot pilnībā uz augu valsts uzturu, ir nianses, kas ir jāzina. Piemēram, ka papildus jāuzņem B12 vitamīns vai ka pākšaugos (īpaši lēcās) ir aminoskābe lizīns, kas citos augu valsts produktos ir mazāk atrodams. Vai nu pamazām uzzini to pats, vai pāreju veic zinoša speciālista uzraudzībā.
- Atrodi domubiedrus! Ja to nav tuvākajā apkaimē, meklē internetā. Sabiedrības atbalsts ir būtisks un nepieciešams.
Kur smelties iedvesmu receptēm, vai atrast kafejnīcas ar augu valsts uzturu
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
