Rīga +19°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Konsultē Māra Skrīvele, agronomijas doktore, Dārzkopības institūta vadošā pētniece.
- Nematodes, savairojušās virsējos augsnes slāņos masveidā, var būt kaitīgas daudziem augiem, arī zemenēm, augļu kokiem, tauriņziežiem, tulpēm, narcisēm, citiem. Nematodes iespiežas augu saknēs un sabojā to miziņas audus, veicinot to augšanas depresiju. Turklāt nematodes pārnēsā augsnes patogēnās sēnes un arī augu vīrusus. Tās savairojas laukos un dobēs, kur netiek ievērota augu seka, kā arī ilgstoši un blīvi audzē vienas un tās pašas augu sugas.
- Tas, ka dažas samteņu sugas traucē attīstīties vai pat iznīcina vairākas sakņu nematožu sugas, konstatēts jau 1957. gadā Holandē. Turpmākie pētījumi liecina, ka efektīvas ir divas samteņu sugas, kuras iedarbojas uz Pratylenchus ģints nematodēm. Citu ģinšu nematodes tās neiznīcina.
- Uz nematodēm iedarbojas samteņu sakņu izdalītās vielas. Aktīvo vielu no samteņu saknēm esot izdevies iegūt, taču tas ir pārāk dārgs process.
- Pētījumi rāda, ka visiedarbīgākās ir Tagetes patula, tātad zemās samtenes, izdalītās vielas. Nedaudz vājāka iedarbība uz šīm nematodēm ir augstajām samtenēm Tagetes erecta.
- Tā kā samtenes aiziet bojā pat nelielās salnās, tās jāsēj ne agrāk kā maija beigās vai jūnija sākumā. Tomēr kavēties ar sēju arī nevajadzētu – samtenēm jāaug vismaz trīs mēnešus. Jo ilgāks būs augšanas laiks, jo lielāka būs iedarbība – nematodes iznīcina augoši augi, nevis, kā dažkārt uzskata, samteņu sakņu vai zaļās masas sadalīšanās produkti. Pirms samteņu sējas dobi vajag atbrīvot no daudzgadīgajām nezālēm, jo tās ir nematožu potenciālie saimniekaugi. Turklāt samtenes aug lēni – kamēr tās spēs pārklāt augsni, paies 8–10 nedēļas.
- Lai panāktu spēcīgāku augumu, tās augšanas sākumā jāmēslo ar slāpekļa papildmēslojumu. Samtenes sasmalcini un iestrādā augsnē aptuveni divas nedēļas pirms galvenās kultūras stādīšanas. Šādas zaļās masas iedarbība būs kā zaļmēslojums augiem.
Ilustrācijai vēl par vienu izmēģinājumu Vācijā. Tur kādā dārzā pēc vairākkārtējas atkārtotas ābeļu stādīšanas augsnē tika atrasts ļoti daudz Pratylenchus ģints nematožu. Pirms atkal šajā dārzā stādīja ābeles, pusotra metra platās apdobju slejās nākamajā pavasarī pēc veco koku izraušanas dziļi sastrādāja augsni un daļu sleju apstrādāja ar ķīmiskiem dezinfekcijas līdzekļiem, daļā iesēja sinepes un vēl daļā – samtenes.
Četru gadu periodā pēc jauno ābelīšu iestādīšanas starp variantiem parādījās ļoti krasas atšķirības. Ābeles, kuras tika iestādītas pēc augsnes ķīmiskās dezinfekcijas un arī pēc samtenēm, auga ievērojami labāk nekā pēc sinepēm. Raža šajā periodā bija pat divas reizes lielāka nekā variantā ar sinepēm. Veicot nematožu uzskaiti augsnē, izrādījās, ka tur, kur augsni dezinficēja ķīmiski, nematožu bija vismazāk, tomēr arī slejās ar samtenēm tās bija samazinājušas gandrīz tikpat daudz. Toties variantā ar sinepēm nematožu bija pat vairāk nekā pirms to sējas.
