Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pēc šampūna – ar savu pudeli
Rudīte Vesere, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore, dzīvo dzīvoklī Āgenskalnā:
Ikdienas ieradumi
"Ejot pirkt pārtiku, gatavoju sarakstu un zinu, ka nevar doties uz veikalu izsalkumā – tad gribas pirkt daudzas lietas.
Man parasti līdzi ir maisiņš iepirkumiem. Neticami, bet manam iepirkumu maisam ir jau vairāk nekā desmit gadu! Tāpat, dodoties iepirkties, līdz ņemu arī mazus šūtus maisiņus dārzeņiem un augļiem. Ja gadās, ka maisiņu līdzi nav, lieku tos grozā tāpat – plastmasas maisu neņemu, jo mājās visi augļi un dārzeņi tāpat ir jāmazgā.
Ūdeni pudelēs pērku reti, jo parasti dzeru krāna ūdeni. Ja kaut kur dodos, ņemu līdzi pudeli ar ūdeni un, kad tā ir tukša, skatos, kur tajā varu iepildīt ūdeni.
Ņemot līdzi savus traukus, labprāt iepērkos beziepakojuma veikalos Zaļais kalns un Zemes draugs Āgenskalnā. Tur pērku arī šampūnu, uz veikalu ņemot savu pudeli.
Iepērkoties tirgū, pajautāju, vai pārdevēji ņem atpakaļ ražojumu tukšos traukus, piemēram, mazās burciņas vai olu bretes. Tā atdodu atpakaļ, piemēram, paipalu olu iepakojumu.
Citas tukšās burkas, kārbas un trauciņus aiznesu uz beziepakojuma veikaliem, lai tās noder citiem pircējiem. Tur atdodu arī sakrājušos papīra un plastmasas maisiņus, lai tos var izmantot vēlreiz.
Apģērbs un apavi
Ja iepatīkas un gribu pirkt jaunu apģērbu, padomāju, vai man ir vismaz divi citi apģērbi, ar ko kopā varēšu vilkt jauno. Ja nav – nepērku, lai bezjēdzīgi nestāv skapī.
Kad apģērbam kaut kas ieplīst, cenšos salabot, defektu pārvēršot par efektu, piemēram, ieplīsušo vietu rotājot ar kādu aplikāciju. Sievietes zina, ka biksēm mēdz izdilt dažas daļas – bikses gluži labas, bet vilkt nevar. Jāsalabo! Ja attiecīgā vietā iešuj ielāpu, bikses var nēsāt ilgi.
Drēbes, kas ir labas, bet zinu, ka tās tiešām vairs nevilkšu, izmazgāju, iztīru un aiznesu uz tuvējo labdarības veikalu HOPEN Mazajā Nometņu ielā.
Ne tik labās drēbes ielieku tekstilam domātajos sarkanajos konteineros. Domāju, ka pielietojumu var atrast arī pavisam nederīgam apģērbam, ko var izmantot lupatām, piemēram, autoservisos.
Regulāri izmantoju kurpnieka pakalpojumus – uz remontu nesu gan somas, gan apavus, līdz nonēsāju tos tik ļoti, ka neder pat ziedošanai. Labas somas un apavus, kas kāda iemesla dēļ man tomēr neder, piedāvāju draugiem vai atdodu labdarības veikalā.
Atkritumu šķirošana
Cik vien varu, šķiroju atkritumus un nesu tos uz dalītās vākšanas atkritumu konteineriem. Papīru uzreiz lieku papīra maisiņā – kad tas pavisam nolietojies, izmetu kopā ar sakrātajiem papīriem. Man ir maza virtuvīte, tāpēc stikla, plastmasas un metāla iepakojumus krāju lielā plastmasas maisā. Aizeju līdz konteineriem, tur iepakojumus sašķiroju un izmetu atbilstošajos konteineros, bet maisu lieku kabatā un izmantoju atkārtoti, līdz tas pilnībā nolietojies.
Labprāt šķirotu arī bioloģiskos atkritumus, bet diemžēl tuvumā nav konteinera. Reizēs, kad pie manis ciemojas meita, kartupeļu un augļu mizas, dārzeņu galiņus un serdes salieku kastītē vai maisiņā un atdodu – viņai ir konteiners, kur tos izmest.
! Īpašais padoms
Pērkot elektrotehniku, izvēlos kvalitatīvāku, bet varbūt dārgāku, lai būtu droša, ka tā kalpos nevis pāris, bet vairākus gadus. Gan elektroprecēm, gan citām precēm izmantoju iespēju samaksāt par papildu garantiju – tā ir drošība, ka radušos bojājumus būs iespējams bez maksas novērst ne tikai divus gadus, bet ilgāk.
Tirdziņā man ir īsti trauki
Brigita Puriņa, viena no kustības «Slow Food Straupe» dibinātājām, saimnieko Slow Food Straupes tirdziņā, šova Īstās latvju saimnieces uzvarētāja, dzīvo privātmājā Straupē
Ikdienas ieradumi
Iepakojums rodas tikai tad, ja kaut ko pērk, – dārzā, mežā vai pļavā neizaug neviena plastmasas kastīte vai maisiņš. Viss, ko dari savām rokām, būtiski samazina atkritumu daudzumu. Ko vien varu, audzēju savā dārzā – garšaugus, salātus, tomātus. Pati vācu tējas un lasu sēnes. Vāru ievārījumus, gadu no gada izmantojot tās pašas burciņas un vāciņus, arī ābolu sulu spiežam un karsējam paši. Vest tos uz speciālajām sulu spiestuvēm ir dārgāk nekā ieguldot savu darbu, turklāt rodas lieks iepakojums – pakas, kurās rūpnieciski safasē sulu.
Man ir vairākas auduma iepirkumu somas, tādēļ plastmasas iepirkumu maisi man nav jāpērk. Ar prieku braucu iepirkties uz Straupes pienotavu, ņemot līdzi savus traukus piena produktiem – stikla burkas un plastmasas spainīšus. Arī pērkot pienu tieši no zemnieka, vienmēr ņemu līdzi savu burku.
Iepērkoties lielveikalā, dārzeņus lieku jau pasen iegādātajos Rimi zaļajos dārzeņu maisiņos vai līdzpaņemtos plastmasas maisiņos, bet mēdzu dārzeņus likt grozā arī bez maisiņa.
Produktus, ko var uzglabāt, labāk nopērku vairāk – lai glabājas, nevis katrreiz jābrauc pakaļ paciņai. Galvenokārt izvēlos Latvijas produktus, piemēram, Zutiņu pupas un zirņus papīra turzās. Arī kartupeļus pērku nevis bieži un pa druskai, bet uzreiz veselu maisu no Eicēniem, ko nolieku pagrabā. Kad maiss tukšs, to atdodu saimniekam, pērkot nākamo kartupeļu porciju.
Salīdzinoši bieži kādam ģimenē dodu līdzi ēdienu. Tos lieku vairākkārt lietojamos traukos, kas ceļo ģimenes lokā un ar laiku atgriežas mājās.
Dāvanu maisiņus, kas ir gluži kā jauni, neizmetu, bet izmantoju vēlreiz. Tāpat saglabāju arī visas dekoratīvās lentītes. Saiņojot dāvanas, mēdzu izmantot gan auduma gabalus, gan smukus papīrus.
Īstie trauki virtuvē
Divas reizes mēnesī saimniekoju "Slow Food Straupe" tirdziņā Straupes Zirgu pasta virtuvē. Kovida ierobežojumu dēļ kādu laiku izmantoju vienreiz lietojamos traukus, bet nespēju noskatīties, cik ātri tie piepilda atkritumu tvertnes. Tagad uz tirdziņu no mājām ņemu līdzi gan īstos šķīvjus, gan galda piederumus, tos visus pēc tam vedu uz mājām, mazgāju un nākamreiz vedu atkal. Jā, darba ir vairāk, bet tas ir sirdsapziņas jautājums, jo negribu vairot atkritumus. Turklāt pircēji to novērtē – ēst no īstiem traukiem ir daudz patīkamāk.
Darbam pērku salvetes, kas ražotas no pārstrādāta materiāla, – nav tik smukas, bet savu funkciju pilda tieši tikpat labi.
Atkritumu šķirošana
Papīru, metālu, stiklu un plastmasu nesu uz kopējiem atkritumu šķirošanas konteineriem, audumus vedu uz Cēsīm un lieku tiem paredzētā konteinerā, virtuves atkritumi nonāk kompostā, tādēļ piemājas kopējo atkritumu konteiners pildās pavisam lēni. Joprojām nevaru atrast atbildi, ko īsti darīt ar lielajām zivju asakām un buljona kauliem – kompostam neder, tāpēc jāmet nešķiroto atkritumu konteinerā.
Manu mazbērnu skolā Ķekavā regulāri notiek makulatūras vākšana – pat klašu sacensības. Visu, kas sakrājies, atdodu viņiem. Visgrūtāk ir šķirties no grāmatām – pat labi zinot, ka tās ir morāli novecojušas vai nevienai bibliotēkai tās nevajag, no grāmatām tomēr šķiros ar žēlumu.
Komposts
Virtuvē man ir trauks, kurā lieku mizas, serdes, dārzeņu atgriezumus, arī kafijas un tējas biezumus – tas viss nonāk kompostā. Patiešām nebeidzu brīnīties, kā no mizām, dārza augiem un kamīna pelniem var izveidoties tik irdens un smaržīgs komposts!
Neko īpašu nedaru – kaudzes nepārroku, kompostēšanas līdzekļus nelietoju un nekādu īpašo kompostēšanas sastāvdaļu proporciju neievēroju. Esmu secinājusi, ka viens no galvenajiem kompostēšanas stūrakmeņiem ir laiks – nekas nenotiek ātri.
Man ir, kā smejos, trīsistabu komposta kaudze – katrā istabā saliktie virtuves un dārza atkritumi kompostējas trīs gadus. To istabu, kuras saturs kompostējies visilgāk, pavasarī iztukšoju – mēsloju dārzu un siltumnīcu. Tukšo kasti sāku piepildīt no jauna un atkal iztukšoju pēc trim gadiem.
! Īpašais padoms
Pērkot augus dārzam, stādu plastmasas podiņus nekad nemetu atkritumos, bet saglabāju un aizvedu atpakaļ uz dārzniecību. Visi stādu audzētāji par to ļoti priecājas.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
