Rīga +24°C 
Peldēšana patiešām ir ļoti veselīga un ieteicama nodarbe, jo palīdz uzturēt sirds un asinsvadu sistēmu labā stāvoklī, kā arī stiprināt muskuļus. Taču labuma nav bez ļaunuma.
Pirmā bīstamība – peldoties var noslīkt. Ja gadās kāda veselības liksta uz zemes, tad var apsēsties vai apgulties, kā arī, ja tuvumā ir kāds cilvēks, viņš izsauks ātro palīdzību. Bet, ja ķibele piemeklē ūdenī, tad citi to var nepamanīt, vai arī, ja ieraudzīs, būs krietni grūtāk palīdzēt. Tāpēc kritiski jāizvērtē sava peldētprasme un jārēķinās, ka viļņi vai straume var peldētāju negaidīti ievilkt dziļumā.
Otra bīstamība – Latvijā pat vasarā ūdens peldvietās visbiežāk nav silts un saulē sakarsušam cilvēkam nenāk par labu. Ja nosalst kājas un rokas, pasliktinās peldētspēja, jo ķermenis cenšas maksimāli saglabāt siltumu dzīvībai svarīgajiem orgāniem. Organismam atdziestot, var rasties nespēks, apjukums un pat samaņas zudums, tāpēc neiesaku peldēties ūdenī, kas ir vēsāks par 15 grādiem.
Kad jāievēro piesardzība?
1. Sirds slimības
Ja ir sirds vainas ar labi kontrolētu slimības gaitu un labu pašsajūtu, peldēšana ir ieteicama kā veselīga fiziskā aktivitāte. Izņēmums ir augsts asinsspiediens, ko neizdodas kontrolēt ar lietotajām zālēm, un smaga sirds mazspēja. Tad tev jābūt ļoti piesardzīgai vai varbūt labāk tikai bradāt pa ūdeni.
Īpaši jāsargās no vēsa ūdens, jo, asinsvadiem sašaurinoties, var rasties spazmas, kas paaugstina asinsspiedienu. Tiklīdz parādās galvas reiboņi, elpas trūkums vai sirdsdarbības pārsitieni, tūlīt jāpārtrauc peldēt.
Ja ievietots sirds stimulators, no peldēšanās nevajag atteikties, ja vien operācijas brūce ir pilnībā sadzijusi. Tā kā stimulators implantēts zemādā, ūdens to neietekmē, taču būtisks ir tā ievietošanas cēlonis. Ja stimulators paredzēts dzīvību apdraudošas aritmijas novēršanai, tad labāk nepeldēties, it sevišķi tādās ūdenstilpēs, kur ir apgrūtināta iespēja nepieciešamības gadījumā saņemt palīdzību. Vajadzētu arī izvairīties no pārliekas plecu zonas noslodzes stimulatora pusē.
Der uzmanīties arī tad, ja ir iedzimtas sirds slimības un ģimenes locekļi slimo vai sirguši ar sirdskaitēm. Ja dažkārt kāds pēkšņi noslīkst mierīgos ūdeņos, tas var liecināt par pēkšņu sirdsdarbības apstāšanos. Taču negribu arī pārāk sabiedēt, jo mierīga un droša peldēšana, ja slimība tiek labi kontrolēta, kā jau teicu, nāk par labu sirds un asinsvadu veselībai.
Jāuzmanās no auksta ūdens karstā laikā, jo tā ietekmē var vājināties sirdsdarbība. Ja cilvēks pēkšņi iekrīt aukstā ūdenī, tad automātiski cenšas ļoti strauji ievilkt gaisu un sāk pastiprināti elpot, kas rada risku, ka plaušās nokļūs ūdens. Tas attiecas pat uz veseliem cilvēkiem un labiem peldētājiem. Turklāt tas palielina jebkādu sirds slimību saasināšanās risku.
2. Aptaukošanās
Atšķirībā, piemēram, no skriešanas peldēšana nesagādā lielu slodzi locītavām, tāpēc ieteicama arī cilvēkiem ar palielinātu svaru un pat palīdz samazināt liekos kilogramus. Tikai cilvēkam jābūt pārliecinātam par savu peldēšanas prasmi un jārēķinās, ka peldēt ar virssvaru ir fiziski grūtāk. Turklāt – bieži vien aptaukošanos pavada cukura diabēts, ateroskleroze un sirds mazspēja, kad jāievēro piesardzība, it sevišķi peldoties sakarsušai, jo asinsvadu sašaurināšanās var radīt lielu slodzi sirdij un beigties ar samaņas zudumu.
Cilvēkiem ar izteiktu aptaukošanos bieži ir miega apnoja, un līdz ar to viņi pa dienu ir saguruši un spēku izsīkums peldot iestāsies ātrāk. Peldes laikā varētu sākties elpas trūkums, līdz ar to iesaku izvairīties no vietām, kur ūdens ir pāri galvai, un nepeldēt ūdenstilpēs, kur nav pieejami glābēji.
3. Cukura diabēts ar insulīna terapiju
Nepieciešams pārbaudīt cukura līmeni pirms un pēc peldēšanās, jo peldēšana prasa diezgan lielu fizisku piepūli, un līdz ar to pastāv hipoglikēmijas – pazemināta cukura līmeņa asinīs – risks.
Vajadzētu paņemt līdzi kādu šokolādes tāfelīti vai citus našķus, kas satur ātros ogļhidrātus, ko lietot, ja peldoties strauji uznāk vājums.
4. Bronhiālā astma
Ja dodies peldēties, slimībai jābūt labi kontrolētai un noteikti jāņem līdzi inhalators, jo auksts vai arī hlorēts baseina ūdens var provocēt astmas simptomus.
5. Epilepsija
Atkarībā no tā, cik biežas ir lēkmes un kas tās provocē, vajadzētu nopietni apsvērt, vai vispār doties peldēties, un, ja to dara, noteikti jālieto ārsta nozīmētie medikamenti. Nevajadzētu peldēt vietās, kur ūdens ir pāri galvai un nav kur pieķerties. Pirms došanās ūdenī būtu svarīgi brīdināt pludmales personālu, ka tu slimo ar epilepsiju. Nekādā gadījumā nedrīkst doties peldēt vienatnē. Papildu drošībai par labu nāks peldēšanas palīglīdzekļi, piemēram, peldveste.
6. Cistīts
Akūtā cistīta jeb urīnpūšļa iekaisuma fāzē noteikti nav ieteicams peldēties. Jāpaciešas vismaz diennakti pēc tam, kad beidzi lietot antibiotikas un simptomi pārgājuši.
Vīriešiem tas ir mazāk aktuāli, jo urīnizvadkanāls ir garāks, bet sievietēm nevēlamā mikroflora no ūdens pa urīnizvadkanālu var viegli nokļūt urīnpūslī.
Savukārt baktēriju nokļūšanas risku urīnizvadkanālā palielina mitra peldkostīma berzēšanās starpenē, tāpēc būtu vēlams to novilkt, noslaucīties un pārģērbties.
7. Osteoartrīts un reimatoīdais artrīts
Peldēšana ir ieteicama, jo noslogo locītavas mazāk nekā citas fiziskās aktivitātes. Tomēr, peldot ilgi vai neatbilstošā peldēšanas tehnikā, var rasties spriedze kakla un plecu zonā, kā arī muguras lejasdaļā. Pārāk liela slodze mēdz pastiprināt sāpes nākamajā dienā. Stīvumu un sāpes palielinās arī auksts ūdens. Savukārt, ja locītava ir pietūkusi, apsārtusi vai karsta, vispirms būtu jākonsultējas ar ārstu, lai noskaidrotu, kas izraisījis slimības saasinājumu, un tas jānovērš.
8. Vēnu kaites
Piemēram, venoza nepietiekamība. Horizontāla poza un kāju kustības veicina venozo asiņu virzīšanos uz sirdi, tāpēc peldēšana ir ieteicama, taču auksts ūdens var veicināt krampjus. Tad galvenais ir mēģināt saglabāt mieru un turēt galvu virs ūdens, kas visvieglāk izdosies pozīcijā uz muguras – un ar rokām un brīvo kāju mierīgi airēties līdz malai vai seklumam, iespēju robežās pastiepjot vai pamasējot sāpošo muskuli. Ja krampji mēdz rasties bieži, ieteicams
9. Pēc vēdera operācijas
Cik drīz pēc tam drīkst peldēties, atkarīgs no tā, vai operācija veikta laparoskopiski vai atvērtā veidā ar lielāku brūci.
Jebkurā gadījumā ūdenī var doties tikai pēc tam, kad brūces pilnībā sadzijušas un šuves izņemtas.
Parasti jānogaida vismaz 4–6 nedēļas. Jāizvēlas vieglas intensitātes slodze un peldēšanas tehnika, kas nenoslogo vēdera presi.
Atceries!
- Nepeldies, ja tev ir akūta infekcija un virs 38 grādiem paaugstināta temperatūra, brūces ādā, caureja vai vemšana.
- Pat ja esi vesela, drošāk ir nepeldēt vienatnē, citādi, ja neparedzēti notiks kāds negadījums, būs grūti sev palīdzēt.
- Pārciests insults, pēc kura ir traucēts līdzsvars un reiboņi, var palielināt noslīkšanas risku.
- Ja ir aktīva piena sēnītes infekcija jeb kandidoze ar niezi, dedzināšanu, sāpēm un izdalījumiem no maksts, nepeldies, jo atrašanās ūdenī, īpaši karstā, var stāvokli pasliktināt un kavēt izārstēšanos.
- Peldoties centies nenorīt ūdeni, jo tas var izraisīt kuņģa un zarnu trakta infekciju risku.
- Ja dodies uz Āfrikas un Dienvidaustrumāzijas valstīm, peldies tikai tam speciāli paredzētās vietās. Dabas ūdenstilpēs var inficēties ar parazitārām infekcijām, kuru ierosinātāji var iekļūt ķermenī arī caur veselu ādu.
- Lai neiedzīvotos ārējās auss iekaisumā, pēc peldes ieteicams izsusināt ūdeni no ausīm, it sevišķi, ja peldies dīķī vai citviet, kur ūdens nav pietiekami tīrs. Pieejami arī speciāli ausu aizbāžņi, lai novērstu atkārtotus iekaisumus.
- Grūtniecības laikā ieteicams izvairīties no peldes ūdenī, kas siltāks par 38 grādiem.
Ko saka cita ārste?
Vislabāk peldēties jūrā
Dr. HELGA PAGA, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari: «Peldēšana un ūdens vingrošana ir vienas no vērtīgākajām aktivitātēm cilvēkiem ar hroniskām slimībām. Ūdenim piemīt unikāla īpašība – tas burtiski atslogo mūsu ķermeņa svaru, samazinot slodzi uz locītavām.
Vislielākie ieguvēji ir cilvēki ar ceļu un gūžu locītavu problēmām, hroniskām muguras sāpēm un virssvaru. Ūdens vide ļauj viņiem kustēties bez sāpēm (vai ar daudz mazāku diskomfortu) un minimizē traumu risku. Ūdens terapija uzlabo līdzsvaru, gaitu un palīdz uzlabot slodzes toleranci. Jāpiebilst, ka vēsāks ūdens (ap 28– 30 grādiem) ir īpaši piemērots pacientiem ar multiplo sklerozi, jo karstums var īslaicīgi pastiprināt neiroloģiskos simptomus. Gados vecākiem cilvēkiem regulāras ūdens aktivitātes ir lielisks veids kā pat par trešdaļu samazināt kritienu risku ikdienā.
Bērniem ar attīstības traucējumiem, piemēram, cerebrālo trieku, autiskā spektra traucējumiem, Dauna sindromu, ūdens palīdz attīstīt motorās jeb kustību prasmes un rosina vēlmi aktīvāk darboties līdzi.
Protams, peldēšana ir lieliska arī pilnīgi veseliem cilvēkiem. Pētījumi pierāda, ka regulāri peldētāji dzīvo ilgāk un daudz retāk slimo ar sirds un asinsvadu slimībām nekā tie, kuriem ir mazkustīgs dzīvesveids.
Veselam cilvēkam fizikālā ietekme – peldspēja, ūdens spiediens uz ķermeni un pretestība kustībām – jūrā, dīķī, ezerā vai upē ir līdzīga, tomēr būtiska ir bioloģiskā atšķirība.
Sāļais jūras ūdens ir viegli antiseptisks un var sniegt jūtamu atvieglojumu cilvēkiem ar psoriāzi un atopisko dermatītu.
Turpretī stāvošs, silts saldūdens – dīķi un seklāki ezeri karstā vasaras tveicē – ir visriskantākais. Šādā vidē pastiprināti vairojas baktērijas, parazīti un zilaļģes. Upē ūdens parasti ir bagātāks ar skābekli un tīrāks, taču slēpj mehāniskus riskus – neparedzamas straumes, pēkšņus aukstā ūdens slāņus (tā sauktos avotus) un neredzamus zemūdens priekšmetus. Kā fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste es iesaku kā drošākās un veselīgākās izvēlēties Baltijas jūras peldvietas. Savukārt no siltiem, stāvošiem ūdeņiem, kuros redzamas zaļganas putas vai blīvs aļģu paklājs, labāk turēties pa gabalu.
Vissvarīgākais drošības princips atklātā ūdenī, ko vienmēr uzsveru saviem pacientiem. Jautājums nav – vai es protu peldēt? –, bet gan – kas notiks, ja kļūšu nespējīgs kustēties 20–50 metrus no krasta?
Kad nepieciešama īpaša piesardzība?
- Epilepsija ar nepietiekami kontrolētām lēkmēm. Noslīkšanas risks ir 5–15 reizes augstāks nekā citiem. Šādi cilvēki drīkst peldēties tikai drošā pavadībā, un par saslimšanu vēlams informēt arī pludmales glābējus.
- Sirds mazspēja vai nekontrolētas sirds slimības. Iegremdēšanās ūdenī strauji palielina slodzi uz sirdi (ūdens spiediena dēļ asinis no kājām tiek straujāk novadītas uz sirds apvidu). Cilvēki ar smagu sirds mazspēju drīkst peldēties tikai ar sava ārstējošā ārsta atļauju siltā un seklā ūdenī.
- Atvērtas brūces un nesadzijušas šuves. Parasti jānogaida vismaz 2–4 nedēļas pēc šuvju noņemšanas, līdz āda ir pilnībā atjaunojusies. Atklātos dabas ūdeņos ar brūcēm iet nedrīkst, jo ir ļoti augsts infekciju risks.
- Hronisks ausu iekaisums vai bojāta bungādiņa. Ūdens iekļūšana ausī var izraisīt kārtējo uzliesmojumu, tāpēc obligāti jālieto speciāli ausu aizbāžņi.
- Smagi imūnsistēmas traucējumi. Cilvēkiem pēc orgānu transplantācijas, ķīmijterapijas laikā vai lietojot bioloģiskos medikamentus, no peldēm dabas ūdenstilpēs vajadzētu atteikties. Drošāka alternatīva būs labi dezinficēts baseins.
- Līdzsvara vai izziņas (kognitīvie) traucējumi. Atklātā ūdenī nepieciešama nepārtraukta uzraudzība aci pret aci.
- Astma vai HOPS jeb hroniska obstruktīva plaušu slimība. Baseina ūdenim pievienotais hlors var kairināt jutīgos elpceļus un izraisīt lēkmi, tāpēc labāk izvēlēties vai nu ļoti labi vēdināmus baseinus, vai tīras dabas ūdenstilpes.
- Pēkšņa ielēkšana aukstā ūdenī. Aukstuma šoks var izraisīt strauju sirdsdarbību, asinsspiediena lēcienu un bīstamus sirds ritma traucējumus. Tas ir biežākais iemesls, kāpēc pēkšņi noslīkst pat izcili peldētāji. Ja ūdens temperatūra ir zem 15–17 grādiem, tajā jāieiet un no tā jāizkāpj ļoti pakāpeniski.»
