Svarīgākais, kas jāzina, ja vajadzīga aprūpe mājās

3 soļi, lai atrastu palīdzību

1. Pēc slimības vai traumas rūpīgi jāapkopo visa informācija, ko sniedz ārstējošais ārsts, lai saprastu, cik garš un smags cilvēkam paredzams atkopšanās periods, kādas ir rekomendācijas medikamentiem, fizioterapijai. Tas ļaus izvērtēt, cik naudas līdzekļu būs nepieciešams atveseļošanās periodam, – iespējams, vajadzēs noorganizēt papildu līdzekļus un palīdzību no radiem, draugiem vai labdarības organizācijām.
   
   Ja naudas maciņa biezums ļauj, aprūpes palīdzību vislabāk uzreiz meklēt organizācijās, kas to sniedz un zinās visas aprūpes nianses, kas nepieciešamas ar konkrēto diagnozi, kā arī varēs piedāvāt rehabilitācijas rīkus un palīgierīces, kas ļaus ātrāk atveseļoties. Palīdzību var meklēt arī pie aprūpētājiem, kas strādā individuāli un par kuriem dzirdētas labas atsauksmes.
   
   Var vērsties arī pie slimnīcas sociālā darbinieka, kas sāks nepieciešamo dokumentu sagatavošanu cilvēka vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu saņemšanai, tai skaitā – aprūpei mājās.
2. Svarīgi zināt, ka ir radīts sociālais pakalpojums Aprūpe mājās. Lai to iegūtu, ir divi varianti.
   
   Pirmais – uzreiz zvanīt organizācijai, kas aprūpi dzīvesvietā reāli var nodrošināt, izstāstīt visas vajadzības un noskaidrot apmaksas kārtību. Šajā gadījumā summu, kas jāpiemaksā pakalpojuma sniedzējam, vēlāk – ja tam būs objektīvs iemesls – varēs samazināt, vēršoties sociālajā dienestā, kas izvērtēs un nepieciešamības gadījumā noorganizēs iespējamo atbalstu sociālo pakalpojumu vai materiālā atbalsta veidā. Protams, ja cilvēks vai ģimene ir finansiāli nodrošināti un spēj paši pilnā apmērā segt izdevumus par aprūpes pakalpojumiem, pašvaldība tos neapmaksās. Izvēloties šo soli kā pirmo, visdrīzāk aprūpi izdosies noorganizēt, tiklīdz šāda vajadzība radīsies. Ar cilvēku vai viņa likumisko pārstāvi, kurš būs vērsies pēc šī pakalpojuma, tiks slēgts līgums.
   
   Otrais variants – sākt ar vizīti dzīvesvietai tuvākajā sociālajā dienestā, lai iesniegtu tur rakstisku pieteikumu (iesniegumu), norādot, kādas ir problēmas un vajadzības un kāda veida pakalpojumu nepieciešams saņemt.
3. Labi, ja tuviniekam izdodas izbrīvēt vismaz pirmo dienu (vai pāris) no savas ikdienas dzīves, lai labāk apjaustu, ko slimais cilvēks spēj un nespēj pats un kas vajadzīgs no aprūpētāja un citiem tuviniekiem. Protams, jāapzinās, ka, iegūstot pakalpojumu Aprūpe mājās, ar to vien tuvinieks veselību atgūt nevarēs, tāpēc būs vajadzīga gan viņa paša iespējamā līdzdalība varēšanas robežās, gan tuvinieku iesaiste.

Ja cilvēkam ir vajadzība pēc palīdzības aprūpē, var rēķināties, ka ar minēto aprūpes pakalpojumu viņam tiks sniegta palīdzība mājas darbu veikšanā un sevis aprūpēšanā – piemēram, viņam palīdzot nomazgāties, apmeklēt tualeti, apģērbties, noģērbties, pagatavot ēdienu un paēst.

Papildus var saņemt atbalstu arī sadzīvē un ikdienas mājas darbos – piemēram, nevarīgajam cilvēkam mājās piegādā pārtikas produktus, medikamentus un citas pirmās nepieciešamības preces, uzkopj dzīvojamās telpas, palīdz izmazgāt veļu, veic īres un komunālos maksājumus; ja nav ūdensvada, arī ienes mājoklī ūdeni; ja ir krāsns apkure – sanes telpās kurināmo, iekur krāsni.

Citi lasa

Lauma Lapsa

Slavenības

Brazīlietis Felipe Rīgā izprecina māsu un sadusmo dzimtsarakstu nodaļas darbiniekus

Gita Vīksne

Skandāls

«Attapos uz grīdas asins jūrā.» Horens atklāj jaunas detaļas par baiso uzbrukumu Dobelē

Marta Kalniņa

Slavenības

Kivičs atvainojas Saldus senioriem par bijušās sievas «cūcīgo gājienu». Kas noticis?

Tie var būt arī starpnieka pakalpojumi, lai noformētu citus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību vai vajadzības gadījumā veiktu vēl citus pakalpojumus. Piemēram, guļošam cilvēkam aprūpētājs atnesīs produktus, medikamentus un ikdienā nepieciešamās preces, pagatavos ēdienu un paēdinās, izmazgās veļu, palīdzēs apģērbties, pagriezties gultā uz otriem sāniem, nepieciešamības gadījumā izsauks ārstu uz mājām utt.

Tā kā aprūpētāji ir dažādi un atšķirīgs ir viņu atbildības līmenis, kā arī cilvēkmīlestība, tuviniekiem jārēķinās ar iespējami lielāku līdzdalību un rūpi atveseļošanās periodā.

Aprūpēt var arī radinieks

Var būt dažādi veidi, kā tiek sniegts aprūpes mājās pakalpojums: aprūpi nodrošina pakalpojuma sniedzēja norīkots darbinieks – aprūpētājs vai arī kāds no ģimenes locekļiem vai citi cilvēka tuvinieki. Ja aprūpi nodrošinās nevarīgā cilvēka ģimenes loceklis vai cits tuvs cilvēks, tad sociālais dienests ar viņu noslēgs vienošanos par tuvinieka aprūpi mājās, samaksu par pakalpojumu veicot materiālā atbalsta veidā.

Ja cilvēks vēlas saņemt materiālo atbalstu par aprūpi, iesniegumā sociālajam dienestam jānorāda aprūpes mājās veicējs (personas dati), kā arī jābūt minētam norēķinu kontam, uz kuru sociālais dienests pārskaitīs piešķirtā materiālā atbalsta summu.

Šo iesniegumu var rakstīt pats slimnieks, bet, ja viņš nespēj iesniegumu patstāvīgi uzrakstīt, to atbilstoši viņa teiktajam rakstiski var noformēt kāds no tuviniekam, tomēr jāparaksta pašam cilvēkam, kuram vajadzīgs pakalpojums, vai viņa likumiskajam pārstāvim, piemēram, pilnvarotai personai.

Sociālajā dienestā papildus jāiesniedz cilvēka un ar viņu kopā dzīvojošo ģimenes locekļu ienākumus apliecinoši dokumenti (iztikas līdzekļu deklarācija) – tā vajadzīga, lai sociālais dienests varētu izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā maksa par sociālās aprūpes pakalpojumiem pilnībā vai daļēji tiks segta no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Aprūpes pakalpojumiem tiek vērtēti tikai cilvēka vai ģimenes ienākumi no algota darba, atlīdzības un pensijas, sociālie pabalsti, stipendijas, kompensācijas, ienākumi no nekustamā un kustamā īpašuma pārdošanas, bet netiek vērtēts cilvēka vai ģimenes materiālais stāvoklis, piemēram, esošo īpašumu vērtība, tostarp finanšu līdzekļu uzkrājumi.

Der atcerēties, ka aprūpe mājās var tikt sniegta gan kā minimāli nepieciešamās aprūpes pakalpojums (tiek nodrošināts noteikts veicamo aprūpes darbu klāsts un apjoms ar pašvaldības noteiktu laika limitu un regularitāti), gan kā paplašinātās aprūpes pakalpojums mājās, piemēram, parketa kopšana, logu mazgāšana, klienta mājdzīvnieku aprūpe, pagalma kopšana, sniega tīrīšana, par kuru nodrošināšanu cilvēks pats vienojas ar pakalpojuma sniedzēju un pats sedz šo pakalpojumu izmaksas.

Kādi noteikumi ir Rīgā?

Rīgas pašvaldība (katrā pašvaldībā ir citi kritēriji) pilnībā apmaksās pakalpojumu tad, ja aprūpējamā un katra ar viņu kopā dzīvojošā ģimenes locekļa ienākumi nepārsniedz Latvijas Republikā noteiktās minimālās algas apmēru katram ģimenes loceklim – tas ir 430 eiro mēnesī katram. Ja ienākumi ir nedaudz lielāki, par to daļu, kas pārsniedz 430 eiro, jāmaksā pašiem – izņemot materiālo atbalstu aprūpes mājās nodrošināšanu. Materiālo atbalstu cilvēks var saņemt tikai tad, ja ienākumi nepārsniedz 430 eiro uz vienu ģimenes locekli.

Rakstot iesniegumu sociālajam dienestam, tam jāpievieno ģimenes ārsta izsniegta izziņa, kurā norādīts funkcionālo spēju traucējumu veids un akūtas infekcijas, piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas pazīmes, ja tādas ir, rekomendācijas aprūpei un profilaksei. Vēl vajadzīgs psihiatra atzinums par cilvēka psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, ja to vajag cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem.

Pēc visu dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas Rīgas Sociālais dienestam iespējami īsā laikā jāpieņem lēmumu par cilvēkam nepieciešamā pakalpojuma veida piešķiršanu. Jārēķinās, ka dienesta darbinieki izvērtēs saņemtos dokumentus, apmeklēs cilvēku viņa dzīvesvietā, izvērtēs viņa pašaprūpes spējas un individuālās vajadzības, kā arī ģimenes locekļu līdzdarbības iespējas. Svarīgi, lai šajā tikšanās reizē klāt būtu arī kāds no ģimenes locekļiem vai apgādniekiem, tad sociālais darbinieks uzreiz varēs konkrētāk noskaidrot, kurus aprūpes pienākumus uzņemsies tuvinieki un kāda palīdzība nepieciešama no pašvaldības puses.

Ja, piemēram, tikšanās laikā ģimenes locekļi izstāstīs, ka pa dienu nespēs nevarīgo tuvinieku aprūpēt, jo ir jāstrādā vai veselība neļauj, vai ir vēl kāds cits iemesls, tad nepieciešamo palīdzību pa dienu var sniegt pašvaldība.

Rīgas pilsētas pašvaldībā, ja cilvēks nonācis ārkārtas situācijā (stihiskas nelaimes un situācijas ārpus Rīgas Sociālā dienesta darba laika), cilvēkam ir iespēja saņemt steidzamu īslaicīgu aprūpi dzīvesvietā.

Rīgas pilsētas pašvaldībā pieejams arī aprūpētās dzīvesvietas pakalpojums, kas nodrošina papildu aprūpi veicamajiem aprūpes darbiem, ja aprūpes pasākumu apjoms pārsniedz aprūpes mājās pakalpojumam pašvaldībā noteikto apjomu, bet cilvēks vēlas turpināt dzīvot savā dzīvesvietā, ieskaitot uzraudzību – periodisku vai pastāvīgu (attālināti vai klātienē), vakara vizītes, mājokļa tehnisko aprīkojumu, mobilās brigādes izsaukumus krīzes situācijās.  (ceru, ka kāds sapratīs!!)

Pakalpojums Aprūpe mājās tiek iedalīts četros aprūpes līmeņos: sākot ar pirmo līmeni, kad aprūpe mājās nepieciešama līdz 4 stundām nedēļā, un beidzot ar ceturto līmeni, kad tā nepieciešama līdz 35 stundām nedēļā.

Atceries!

Meklējot aprūpes palīdzību, jāzina, ka tā iespējama, ja mājās jāpārved jebkura vecuma tuvinieks atveseļošanās periodā, piemēram, pēc infarkta, insulta, kaulu lūzumiem u. c. Šādu palīdzību var saņemt arī cilvēks, kurš vecuma vai garīgu un fizisku traucējumu dēļ nespēj veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi un kuram nav likumīgu apgādnieku vai arī tie objektīvu apstākļu dēļ nevar sniegt nevarīgajam cilvēkam nepieciešamo palīdzību aprūpē.

Aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā var saņemt gan pastāvīgi, gan uz noteiktu laiku, piemēram, kamēr cilvēks atveseļojas, kamēr ģimenes locekļi ir atvaļinājumā u. c.