Sirds glābējs – stents. Kā ar to sadzīvot

Glābjam savu sirdi, iekams nav par vēlu – sašaurinātajā artērijā ielikta protēzīte, asins plūsma atjaunota, sirds atkal pietiekami saņem skābekli, un tai vairs nebūs jāžņaudzas sāpēs vai jāgaida savs infarkts. Bet – ko tālāk? Konsultē invazīvā kardioloģe P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā IEVA BRIEDE.
Sirds veselība
Anija Pelūde
11. februāris

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Šī operācija ir no tām, kad pacients jau nākamajā dienā var doties mājās. Stentu liek ar mērķi paplašināt asinsvadu, kurā izgulsnējies holesterīns un izveidojušās aterosklerotiskas pangas. Citādi sašaurinājuma dēļ kādam sirds rajonam var pēkšņi pietrūkt skābekļa un tad būs infarkts...

"Jā, parasti šī procedūra ir salīdzinoši maz traumējoša, cilvēks pāris stundu laikā pilnībā attopas, un dažreiz kāds pat piemirst, ka tikko veikta punkcija. Tiem, kam stents ir ievadīts nevis caur rokas, bet caur cirkšņa jeb kājas artēriju, noteikti pēc tam jāguļ četras līdz sešas stundas uz muguras – nedrīkst celties, lai nesāktu asiņot punkcijas vieta. Vienkārši cirkšņa artērijas diametrs ir lielāks nekā rokas artērijas," žurnālam IEVAS Veselība stāsta kardioloģe. "Ja viss ir kārtībā, jā, mēs pacientu laižam mājās nākamajā dienā. Ārstējošais ārsts raksta izrakstu, protams, ņemot vērā operatora piezīmes – tā sauc invazīvo kardiologu, kurš implantē stentu. Tātad – viņš nosaka, cik ilgi lietot asinis šķidrinošos medikamentus tieši stentam, un arī rekomendē, kad viņš gribētu šo pacientu redzēt atkārtoti. Varbūt ir paredzēts otrs ārstēšanas etaps, jāliek vēl kāds stents... To visu ņem vērā ārstējošais ārsts un fiksē slimnīcas izrakstā."

Ārstam noteikti ir daudz patīkamāk konsultēt pacientus, kuri paši ir ieinteresēti savā veselībā, nevis atnākuši tāpēc, ka «sieva atdzina» vai «meita lika».

Pēc trim mēnešiem, kas skaitās zelta standart, iesaka veikt veloergometriju, bet pirms tās iepriekš jābūt veiktām šādām analīzēm:

  • Jānosaka holesterīna līmenis asinīs. Visas lipīdu frakcijas: zema blīvuma holesterīns (ZBL), augsta blīvuma holesterīns (ABH) un triglicerīdi. Šie dati rāda, vai ir sasniegts ārstēšanas mērķis.
  • Jānosaka aknu rādītāji ALAT un ASAT, jo pacients lieto holesterīnu mazinošos medikamentus statīnus, un analīzes parāda, kā aknas šo faktu uztver.
  • Vēl mēs kontrolējam kreatīnfosfokināzi (KFK), kas ir muskuļu bojājumu rādītājs. Pēc tā arī var konstatēt statīnu ietekmi uz organismu. Šīs visas trīs analīzes – KFK, ASAT, ALAT – paņem vienā asins stobriņā.
  • Jānosaka arī nieru radītāji – kreatinīns, kālijs. Tos mēs kontrolējam pacientiem, kuriem ir kāda hroniska nieru slimība. Kāpēc? Jo kontrastviela, kura tiek izmantota gan sirds asinsvadu izmeklējuma, gan stenta implantācijas laikā, var samazināt nieru funkciju. Tāpēc vismaz pēc mēneša vajadzētu šo lietu nokontrolēt. Bet tas parasti ir ģimenes ārsta kompetencē.

Svarīgi, lai uz kontroles slodzes testu – uz veloergometriju – pacients, kam sirds vainagartērijā ielikts stents, atnāktu sagatavojies, jau ar analīžu rezultātiem, jo tad kardiologs, kurš veic veloergometriju, uzreiz var arī konkrētajai situācijai pieskaņot ārstēšanu. Tas ir izdevīgi, pirmkārt, jau pašam cilvēkam, jo tad vienas izmeklēšanas laikā ir veikts gan slodzes tests, gan saņemta kardiologa konsultācija, kādas zāles kādās devās dzert turpmāk. Otrkārt, arī kardiologam vieglāk strādāt, ja viņam ir izejas materiāli – svaigākie dati, un viņš var spriest par līdzšinējās terapijas efektivitāti. 

Ir arī tādi pacienti, kas, jau guļoties uz operāciju galda, paziņo, ka medikamentus nelieto un nelietos! Ka viņi ārstējas ar zāļu tējām... Tad mēs ļoti skeptiski izvērtējam, kā varam šim cilvēkam palīdzēt. Protams, mēģinām arī izskaidrot, ka zāles tomēr ir vajadzīgas un tās jālieto.

Ja stresa tests uzrāda labus rezultātus – netiek atrastas nekādas išēmiskas izmaiņas jeb skābekļa trūkums sirds muskulī, kardiologs pie reizes pats arī koriģē medikamentu devas un pieraksta pacientu uz nākamo slodzes testu pēc sešiem mēnešiem. Un tā visu laiku – ik pēc sešiem mēnešiem. Norīkojumu uz veloergometriju izraksta ģimenes ārsts.

"Ja kardiologs slodzes testa laikā atklāj problēmas, ka pacienta sirds muskulim trūkst skābekļa, viņš uzreiz cilvēku nosūta pie invazīvā kardiologa. Vismaz Stradiņos ir šāda prakse,"norāda dr. Briede. "Tātad pacients nonāk atpakaļ pie mums, pie operējošiem ārstiem. Mēs vēlreiz apskatāmies veloergometrijas izmeklējuma rezultātu, bildes un pasakām datumu atkārtotai kontrolei vai arī stenta ievietošanai, ja kāds asinsvads vēl ir jālabo. Ir gadījumi, kad pacientu pat mājās nelaižam, jo izmaiņas artērijās ir ļoti izteiktas, mēs viņu uzreiz stacionējam slimnīcā, un nākamajā dienā tiek veikta stenta ievietošanas procedūra."

"Ir pacienti ar ļoti izteiktu koronāro sirds slimību – kā mēs, mediķi, sakām: augsta riska pacienti. Piemēram, ar ļoti augstu holesterīna līmeni, ar trīs artēriju slimību, tādi, kam ģimenē vairākiem asinsradiniekiem bijis infarkts. Šādus pacientus pēc stenta ievietošanas asinsvadā mēs kontrolējam biežāk," norād akardioloģe. "Viņiem veloergometrija, iespējams, vajadzīga jau pēc mēneša. Tādi ir arī pacienti, kuriem bijusi sarežģīta stentu implantācija – vai nu asinsvada sašaurinājums atradies ļoti svarīgā vietā, vai arī vienlaikus implantēti vairāki stenti. Tās ir atkāpes, ko invazīvais kardiologs jeb operators pēc procedūras pats izvērtē, un viņš arī nosaka, cik ātri grib redzēt pacienta kontroles izmeklējumus. Jebkurā gadījumā katram ir individuāla pieeja."

"Cilvēki ir ļoti dažādi, un katram jāatrod sava pieeja, bet ārstam noteikti ir daudz patīkamāk konsultēt tos pacientus, kuri paši ir ieinteresēti savā veselībā, nevis atnākuši tāpēc, ka «sieva atdzina» vai «meita lika». Nē, cilvēks pats nāk uz kontrolēm, pats saprot un saka: «Dakter man ir tik un tik stenti, un es gribu pārbaudīties.» Tas ir daudz patīkamāk, tu kā ārsts jūti atbildes reakciju tam, ko dari," stāsta ārste. "Bet ir arī pacienti, kuri pilnīgi neko par sevi nezina. Ar viņiem ārstam ir mazliet grūtāk strādāt. Bet mēs arī nevaram ar varu piespiest cilvēku interesēties par savu veselību. Es parasti uzskatu tā: ja cilvēks atnācis pie tevis, tas JAU ir liels solis uz priekšu."

Stenti ar laiku var aizaugt, taču nereati ārstu praksē ir bijuši gadījumi, gad teicami darbojas arī pirms vairāk nekā 10 un pat 15 gadiem likti stenti. Kardioloģe norāda – tas atkarīgs gan no pacienta ģenētikas, gan no dzīvesveida. "Praksē tiešām redzēts, ka stents aizaug jau pēc mēneša, un ir pacienti, kuriem stents implantēts pirms gadiem piecpadsmit, septiņpadsmit, un tas izskatās, kā vakar likts.  Iedomājieties, pat paši pirmie, ļoti primitīvie stenti, kurus operatori vēl ar rokām montēja uz baloniņa un kuriem ātri vien tika atklāta liela aizaugšanas spēja, vēl lieliski pilda savu darbu! Pacients atnāk pie mums uz kontroli, un asinsvadi ir ideāli!" viņa saka. "Augstāks risks, ka stents kaut kad aizaugs, ir tad, ja cilvēks nelieto holesterīnu mazinošās zāles, ja turpina smēķēt, ja ir mazkustīgs. Tas viss veicina aterosklerozes progresiju, un, ja arī implantētā stenta vietiņa neaizaugs, var rasties sašaurinājums citā asinsvada vietā – tas ir tikai laika jautājums, kad. Tāpēc mēs katru reizi saviem pacientiem atkārtojam un atkārtojam vienu un to pašu: regulāri jālieto medikamenti un jākustas! Stents ir akūts glābšanas riņķis, ar to mēs uzreiz varam uzlabot pacienta dzīves kvalitāti, paplašinot sašaurināto asinsvadu, faktiski mēs mazinām infarkta risku. Savā ziņā stents kalpo tikai kā asins plūsmas uzlabotājs, mehāniska protēze. Bet visu pārējo – svarīgāko darbu – dara medikamenti un dzīvesveids."

Novērtē rakstu

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Ievas Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

Auto Bild

Ievas Māja

Ievas Receptes

Ievas Dārzs