Rīga +14°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Patiesībā visiem, sākot no 40 gadu vecuma, reizi piecos gados noteikti būtu jāveic augšējā un apakšējā endoskopija. Par to mēs, gastroenterologi, runājam jau gadus divdesmit!
Protams, situācija ļoti atkarīga no saiknes ar savu ārstējošo ārstu, ar ģimenes ārstu.
Ārsti uztraucas ne jau par kaut kādām sīkām lietām, bet – lai nepalaistu garām onkoloģiskus procesus.
Zarnās, piemēram, polipus, kas varētu pārtapt par sliktiem audzējiem. Izteiktu atrofisku gastrīta metaplāziju, kas ir papildu risks virzībai uz onkoloģisku procesu. Protams, jācenšas mazināt riska faktorus: helikobatērijas, smēķēšana, kūpinājumi uzturā un tamlīdzīgas lietas. Jāņem vērā arī fakts, ka, cilvēkam novecojot, visu orgānu funkcijas lēnām mazinās, attiecīgi kuņģī vairs nebūs tik skāba vide, parādās tendence uz lēnu gļotādas atrofiju, un ar gadiem tā pieaug. Tāpēc vēlams jau laikus veikt skrīningu jeb pārbaudi, lai cilvēks justos drošs.
Vecajās Eiropas valstīs un ASV profilaktiskās pārbaudes ir ļoti cieņā, jo ļauj laikus atklāt problēmas, tās ārstēt, izārstēt, un dzīves kvalitāte kopumā uzlabojas.
Protams, arī valstij ir ekonomiskais ieguvums, jo, ārstējot jau ielaistas onkoloģiskās un citas problēmas, kas pēc tam uzzied, izmaksā krietni vairāk nekā cilvēku pārbaudīt skrīninga ietvaros.
Tātad, sāp vai nesāp, lūdzu pēc 40 gadu vecuma izmeklē kuņģi un zarnas ar endoskopu. Šodien to visu var veikt narkozē, nav vairs mokoši kā agrāk. Šīs profilaktiskās pārbaudes nav arī steidzamas, tātad cilvēks var iestāties valsts apmaksāto izmeklējumu rindā un pagaidīt, cik nu gara rinda medicīnas iestādē ir – trīs mēneši, seši, ilgāk…
Sacīsi – bet parasti izmeklējumu vajag ātri! Nuja! Ja tu tagad neko sava gremošanas trakta veselības labā nedari, profilaktiski nepārbaudi, tad vēlāk, ja kas slikts notiks, tev šo izmeklējumu vajadzēs akūti. Un ja visiem vajag akūti?
Skaidrs, ka kvotu vietu visiem nepietiks.
Problēma tāda, ka atšķirībā no divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, kurai malignizācijas potenciāls ir stipri zems, kuņģa čūlai šis potenciāls ir. Tas nozīmē, ka tā varētu pēkšņi pārtapt par onkoloģisku procesu.
Tagad mēs diezgan bieži veicam augšējo endoskopiju citu sūdzību dēļ. Piemēram, ja ir gastroezofageāla refluksa slimība jeb atvilnis – kad kuņģa skābe nokļūst barības vadā un cilvēkam dedzina pakrūtē. Ja viņš ir vidējos gados vai vecāks un ar papildu simptomiem vai jebkurā vecumā, bet ārstēšana nedod nekādu uzlabojumu, visos šajos gadījumos pacients ir jāsūta uz kobru, un tad mēs, protams, skatāmies nevis tikai barības vadu, bet pārbaudām visu augšējo gremošanas traktu, arī divpadsmitpirkstu zarnu.
