• Šobrīd

    weather img

    Rīga +23°C

    Vidusjūras diēta kapsulās
    Cardioace logo

    Sāp mugurpusē! Vai tiešām nieres?

    Atbild speciālists
    Indra Ozoliņa
    30. decembris, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Nieres ir pacietīgas un izturīgas, taču tām ir savs pacietības mērs, un tās var arī sadumpoties… Skaidro MĀRIS PĻAVIŅŠ, nefrologs Medicīnas sabiedrības Gaiļezers Centra filiālē un medicīnas centrā ARS.

    Lasītājas vēstule: Man ir 64 gadi. Nekad nav bijušas izteiktas problēmas ar šo lietu, bet tagad sāp kaut kur mugurpusē, apmēram nieru rajonā. Domāju, ka tās ir nieres. Jaunībā bija pielonefrīts. Kas tas varētu būt? Pie kura daktera man iet, ko pārbaudīt? Olga

    Pacienti man diezgan bieži stāsta, ka viņiem sāp tieši nieres, taču es vienmēr stāvu nieru sardzē, jo negribu, ka tās nepamatoti apvaino. Domāju, arī Olgai diskomforts nieru apvidū visdrīzāk nav saistīts ar jaunībā pārslimoto pielonefrītu.  

    Nieres nemaz tik bieži nesāp, jo tām nav inervācijas jeb – vienkārši sakot – tajās nav nervu. Visbiežāk sāpes nieru apvidū ir saistītas ar mugurkaulu – tā taču ir tik sarežģīta arhitektoniska būve! Grūti iedomāties cilvēku mūža otrajā pusē, kuram nekad nebūtu sāpējusi mugura, kas var radīt maldīgu sajūtu, ka sāp nieres.

    Līdzīgas sāpes mēdz izraisīt arī vēdera dobuma orgāni, piemēram, žultspūšļa un zarnu kolikas, aizkuņģa dziedzera iekaisums pankreatīts. Arī žultsakmeņu radītās un aklās zarnas piedēkļa iekaisuma sāpes var reflektori izstarot jostas apvidū. Nedrīkst aizmirst par olnīcu cistām un plīsumiem, dzemdes piedēkļu iekaisumu, gados jaunas sievietes – par ārpusdzemdes grūtniecību. Visos šajos gadījumos simptomi būs ļoti līdzīgi lasītājas minētajiem, un tos varēs atšķirt tikai ārsts.

    Baciļi nieres bļodiņā

    Pastāstīšu, kādos gadījumos nieres tomēr sāp. Visbiežākais iemesls ir akūts iekaisums, kad tās pietūkst un iespriego nieres kapsulu. Līdz ar to uz receptoriem, nerviem un apkārtējiem audiem rodas spiediens, kas arī izraisa sāpes. Pacienti tās raksturo dažādi – trulas, smeldzošas, īdošas, dažreiz arī pulsējošas, tās var it kā atstaroties, piemēram, kāpjot pa kāpnēm augšup vai lejup.

    Katrai otrajai sievietei līdz 50 gadu vecumam vismaz reizi ir bijis urīnpūšļa iekaisums jeb cistīts, ko 80 procentiem gadījumu ierosina visvienkāršākā zarnu nūjiņa E. coli.

    Sievietes pret urīnceļu infekcijām ir uzņēmīgas ne tikai jaunībā, kad ir aktīva dzimumdzīve, bet arī menopauzē, kad urīnceļu gļotāda estrogēnu deficīta dēļ kļūst sausāka, atrofiska un plānāka.  

    Par cistītu liecina sāpes un diskomforts vēdera lejasdaļā un starpenē (nevis sāpes mugurā!), biežāka, sāpīga vai dedzinoša čurāšana. Saraujoties urīnpūšļa sieniņām, urīnā, sevišķi beigu porcijā, var parādīties asinis. Iespējams, urīnpūšļa iekaisums pāries, arī lietojot tikai dzērvenes, miltenāju tēju vai citus augu produktus, kā nereti dara, taču uz to nevajadzētu paļauties. Pamatārstēšanai neiesaku tikai augu izcelsmes preparātus Uromax, Urosept tabletes, Canephron, cistonu vai fitolizīna pastu. Tie var noderēt tikai kā palīglīdzekļi un urīnceļu iekaisumu un nierakmeņu profilaksei.  

    Ja cistīts netiek kārtīgi izārstēts ar antibakteriālām zālēm, pēc 5–10 dienām pēkšņi var rasties īdošas, velkošas vai trulas sāpes, spiediena sajūta sānos jostas apvidū blakus mugurkaulam, var uzkāpt augsta temperatūra, sākties drebuļi, nelaba dūša un smagā gadījumā arī vemšana. Tas nozīmē, ka infekcija pa urīnceļiem nokļuvusi nieres bļodiņā un sācies akūts pielonefrīts. Šādas situācijas visbiežāk beidzas ar neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu. Tiesa, visbiežāk, slimnīcā konstatējot pielonefrītu, tiek izrakstītas zāles, un paciente var atgriezties veseļoties mājās.

    Vienkāršu cistītu var izārstēt pavisam viegli. Latvijā kopš pagājušās vasaras ir pieejams preparāts fosfomicīns, kuru pietiek lietot vienreizējā devā. Taču, ja cistīts atkārtojas vairāk nekā trīs reizes gadā vai divreiz pusgadā, tad gan nepieciešama ilgstoša profilaktiska terapija, atsevišķos gadījumos – pat vairākus mēnešus.

    Ja cistīts tomēr pārvērties par pielonefrītu, tas nevar atstāt sekas un kļūt hronisks.

    Ārsti par hronisku pielonefrītu runā tikai kā par radioloģisku diagnozi, kad ultrasonoskopijā redzama viļņaina nieres kontūra, sarētojumi, paplašināti nieres kausiņi un vēl citas izmaiņas.

    Akmeņi, cistas un iekaisums…

    Viens no biežākajiem nieru sāpju iemesliem ir nierakmeņi un asins recekļi, kas pārvietojas pa urīnceļiem. Tad būs stipras lēkmjveida, pulsējošas, ritmiskas sāpes, līdzīgi kā dzemdībās. Bieži vien dāma saka: vīram ir nierakmeņu sāpes, un tagad viņš beidzot saprot, ko nozīmē dzemdēt. Atkarībā no tā kur akmens atrodas, sāpes var izstarot uz vēderu, muguru, kaunuma lūpām un cirksni.    

    Nereti cilvēki sāpes nieru apvidū skaidro ar cistām, taču nelielas cistas noteikti nevar būt pie vainas.

    Mana pieredze liecina, ka sāpes izraisa tikai tās, kas lielākas par pašu nieri, tilpumā – vairāk par litru, un iestiepj nieres kapsulu. Tādas cistas var izraisīt arī velkošas sāpes vēderā, kur reizēm var sataustīt veidojumu.

    Nieres mēdz sāpēt, ja iekaisuši arī audi, kas atrodas tām blakus, to sauc par paranefrītu. Un vēl velkošas sāpes var būt urīnvadu nosprostojuma dēļ, jo nieres bļodiņas un kausiņi ir ievērojami paplašinājušies, un to dēvē par hidronefrozi jeb ūdensnieri.

    Nieres noveco

    Jāatceras arī, ka pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas mēdz būt paaugstināts asinsspiediens, ateroskleroze, cukura diabēts un liekais svars, kas arī pasliktina nieru funkciju. Tad jādomā, kā labāk kontrolēt asinsspiedienu, holesterīna līmeni un diabētu, kas negatīvi ietekmē nieres. Diemžēl nav tādu tabletīšu, kas spētu uzlabot nieru darbību.

    Taču pat tad, ja nieru funkcija ir ļoti slikta un jau nepieciešama nieru aizstājterapija, parasti nieres neliek par sevi manīt ne ar sāpēm, ne citiem simptomiem.

    Tad par slikto stāvokli signalizē mazasinība un augsts asinsspiediens. Analīzes liecina par augstu kreatinīna līmeni un zemu glomerulu filtrācijas ātrumu. Var parādīties tā sauktie urēmiskie simptomi: nelaba dūša, slikta apetīte, ādas nieze. Sākumā tie nepavisam neliks domāt par jau ielaistu nieru slimību.

    Uz izmeklējumiem!

    Lai noskaidrotu šķietamo nieru sāpju iemeslu, vajadzētu veikt ultrasonoskopiju. Tā sniegs atbildi, vai nierēs ir kādas izmaiņas, kas liecina par pielonefrītu, piemēram, viļņaina kontūra, nieru parenhīmas ievilkumi, neviendabība, kas nozīmē, ka daļu nieru audu aizvietojuši saistaudi. Svarīgs ir arī nieres lielums un blīvums. Ultrasonoskopijā varēs redzēt, vai nieru bļodiņas nav paplašinātas, vai tajās nav sakaļķojumu, kas liecina par seniem procesiem. Hroniska iekaisuma gadījumā nieres kausiņi paplašinās, ir nelīdzena kontūra, rētas. Vajadzētu arī pārbaudīt nieru funkciju, noteikt kreatinīnu, glomerulu filtrācijas ātrumu. Šī urīna analīze parādīs, vai varētu būt kādas iekaisīgas izmaiņas. Lūk, tas ir izmeklējumu minimums, lai spriestu par nieru veselību.

    Atgādināšu, ka pēc 45 gadu vecuma ikvienam vismaz reizi 2–3 gados vajadzētu veikt vēdera dobuma un nieru ultrasonoskopiju, arī tādēļ, lai laikus atklātu audzēju, ja tāds parādījies, un būtu iespējams to saudzīgi izoperēt.

    Kad veiktas arī asins un urīna analīzes, būtu jākonsultējas ar ģimenes ārstu un nepieciešamības gadījumā jādodas pie nefrologa vai urologa. Pie kura labāk? Šajā gadījumā lielas starpības tam nav. Nefrologs ir iekšķīgo slimību ārsts, kas specializējas nieru slimību ārstēšanā. Urologi nieru un urīna izvadsistēmas slimības ārstē arī ķirurģiski. Mēs, nefrologi, organismā invazīvi iejaucamies tikai tāpēc, lai veiktu nieru biopsiju.

    Kas PATĪK nierēm

    1. Šķidrums. Bagātīgs urīna daudzums aizskalos baktērijas un kalpos urīnceļu infekciju profilaksei. Hroniskas nieru slimības gadījumā ārsts pateiks, cik šķidruma drīkst lietot atbilstoši ķermeņa svaram un izdalītajam urīna daudzumam. Šķidruma daudzuma uzņemšana būtiski jāierobežo vienīgi tad, ja nieru funkcija ir ievērojami pasliktinājusies un izdalās maz urīna, taču tad jau būs nepieciešama nieru aizstājterapija.
    2. Miltenāju, paegļu ogu un citas urīnceļus dezinficējošas tējas, kā arī dzērvenes, jo tajās ir benzoskābe un citas organiskas skābes, kas skābina urīnu. Dzērveņu tabletēs vērtīgās vielas ir koncentrētākā daudzumā. Baktērijām nepatīk skābs urīns!

    Kas NEPATĪK nierēm

    1. Olbaltumvielām pārbagāts uzturs, it īpaši, ja pasliktinājusies nieru funkcija. Pietiek ar 0,8–1 gramu uz kilogramu ķermeņa svara olbaltumu diennaktī, bet parasti tiek uzņemts vairāk, un tad veidojas daudz šlakvielu. Ja nieru funkcija ir traucēta, tā būs papildu slodze, kas atsauksies uz to bioķīmiskajiem rādītājiem. 
    2. Liels sāls daudzums. Sāli nevajadzētu uzņemt vairāk par 3–5 gramiem diennaktī. Tas veicina šķidruma aizturi organismā un slāpes, it īpaši, ja ir augsts asinsspiediens un sirds slimības. Tā kā sāls ir sierā, maizē un citos produktos, pie ēdiena to labāk nelikt klāt vai arī pievienot pavisam minimāli.

     

    Īpašais jautājums

    Vai arī sejas pietūkums liecina par nieru slimību?

    Nereti cilvēki jebkuru tūsku saista ar nieru slimību, taču tā raksturīga tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, ja ir glomerulonefrīts ar nefrotisko sindromu, kad urīnā izdalās ļoti daudz olbaltumu. Biežāk sejas tūska ir saistīta ar sliktu limfātisko un venozo atteci, smēķēšanu, alkohola lietošanu, antidiurētiskā hormona jeb vazopresīna sintēzes traucējumiem, vāju vairogdziedzera vai sirds darbību.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+