Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kuras ir STS?
Kāda paziņa reiz atzinās – no spontāna un gribēta mīlas sakara viņu atturējusi tieši doma par seksuāli transmisīvajām slimībām jeb STS, kas varētu nākt komplektā. Tā teikt: jo vairāk par to zina, jo mazāka vēlme ļauties romānu vērtām kaislībām.
Ginekoloģe Ilze Vidnere bilst: «Dzīve ir dzīve, ja uzvirmo jūtas, ar prātu jau visu izsvērt nevar.
Protams, vislabāk būtu, ja pirms tuvības abi partneri pārbaudītos, atzītu viens otram, ka ir veseli, un tikai tad ļautos attiecībām.
Tā būtu cieņa gan pret otra ķermeni, gan personību. Starp citu, ir sievietes, kas vienreiz apdedzinājušās, otrreiz seksam ar nesen iepazītu vīrieti ir gatavas tikai tad, ja viņš spēj uzrādīt gandrīz vai ārsta zīmi par savu seksuālo veselību.»
Tomēr lielai moralizēšanai un baidīšanai arī nav pamata – ja laikus vēršas pie daktera, pārsvarā visas seksuāli transmisīvās infekcijas labi padodas ārstēšanai.
Pie seksuāli transmisīvām infekcijām pieder hlamīdijas un dzimumorgānu herpesvīruss, trihomonas, sifiliss un gonoreja.
Seksuālo kontaktu ceļā tiek pārnēsāts arī cilvēka papilomas vīruss jeb HPV, kas spēj izraisīt dzemdes kakla vēzi, un HIV infekcija.
Atsevišķs stāsts ir par ureaplazmu – mūsdienās to neuzskata par STS, jo ureaplazma ir normāla sievietes maksts mikrofloras sastāvdaļa, ko ārstē tikai tad, ja ureaplazma kaut kādu iemeslu dēļ pārlieku savairojas. Tomēr tā neliecina par partneru sānsoļiem.
«Mēs tikai dzērām no vienas glāzes»
Dažkārt dakteriem, nosaucot diagnozi, kas saistīta ar STS, jāuzklausa visvisādi attaisnojumi, kā infekcija iegūta: ejot pirtī, uzvelkot svešu peldkostīmu, izmantojot koplietošanas dvieli, dzerot no vienas glāzes, tikai guļot vienā gultā. Viņi tad, protams, dziļdomīgi klusē. Kā saka Ilona Hartmane: «Dzelžaina taisnība – gandrīz visas šīs slimības var iegūt tikai un vienīgi dzimumkontaktu ceļā! Un par tādiem uzskata ne tikai klasisku, bet arī orālu seksu, skūpstīšanos, intīmus pieskārienus.»
Lietojot vienu dvieli, dušas sūkli vai ko citu, varētu pieļaut vienīgi inficēšanos ar trihomonām vai gonokokiem.
Taču, piemēram, sifilisa izraisītājs ārējā vidē bojā iet ļoti ātri, tāpēc, dzerot no vienas glāzes, ēdot ar vienu karoti, ar šo slimību inficēties nevar.
Ne velti saka: stāsts par seksuāli transmisīvajām slimībām būtībā ir stāsts par attiecībām. Dakteri, iepazīstinot ar analīžu rezultātiem, ir pieredzējuši dažnedažādu reakciju. No karstasinīga: «Es no viņa šķiršos!» – līdz ledaini racionālam vai noslēpumainam: «Man, dakter, lūdzu, trīs receptes…»
Piezvani bijušajai
Ja par partnera veselību īstas drošības nav, labāk nevilcinoties doties pie ārsta un pārbaudīties. Gluži nākamajā dienā to darīt nav vērts, jo analīzes var nebūt precīzas, tomēr trešajā ceturtajā dienā pēc nedroša seksa ginekologa vai dermatologa venerologa konsultācija noderēs.
Daktere Ilze Vidnere saka: «Protams, var nākt arī nākamajā dienā, ja būs nepieciešams, nozīmēsim jau profilaktisku ārstēšanu.» Cik lielas ir iespējas kaut ko saņemt dāvanā no partnera?
«Tā ir loterija – kā paveicas,» bilst ginekoloģe, «taču, ja STS ir pastāvīgajam partnerim, gandrīz simtprocentīgi var teikt – dāvana ir pienākusi.»
Turklāt, lai STS pilnībā izārstētu, medikamenti jālieto abiem (vai visiem, atvainojiet) partneriem. «Tāpēc vislabāk būt godīgam un informēt par infekciju arī savu otru pusi,» piebilst dermatoloģe Ilona Hartmane.
Gadās arī šādi: puisis beidz skolu, sāk studēt Rīgā, veido jaunas attiecības un iepriekšējo meiteni laukos pamet, taču viņa tagadējai draudzenei, kas atnākusi pie ārsta, konstatē hlamīdijas. «Manuprāt, būtu tikai pašsaprotami, ja puisis, uzzinājis šo faktu, piezvanītu vai kaut aizsūtītu īsziņu arī savai bijušajai draudzenei laukos, jo pastāv liela iespēja, ka arī viņai ir šāda infekcija. Jauniem cilvēkiem tas būtu īpaši svarīgi, jo, piemēram, ilgstoši neārstētas hlamīdijas var veicināt neauglību,» saka daktere.
Uz prezervatīvu neceri
STS ārstēšanā izmanto antibiotikas, ja vainīgs ir herpesvīruss, – pretvīrusu tabletes un ziedes. Pašu spēkiem izārstēt STS infekciju nevar – ja arī tā pieklusīs, slimība attīstīsies tālāk, pēc tam radot lielākas komplikācijas. Ārstēšanas laikā par mīlēšanos jāaizmirst (tās ir 7–14 dienas), pēc tam vēl ilgāku laiku ieteicams lietot prezervatīvu.
Jā, kā tad īsti ir ar prezervatīvu? Izmantojot to neplānota (arī plānota) seksa laikā, inficēšanās iespēja ar STS samazinās, taču pavisam no nevēlamās dāvanas prezervatīvs nepasargā, jo tas var nošļukt, var būt gļotādas traumas, kas paaugstina inficēšanās risku, prezervatīva varā nav arī kontrolēt intīmus saskārienus un pieskārienus.
Tāpat STS profilaksei nelīdzēs apmazgāšanās pēc dzimumakta, jo STS skartais spermatozoīds, iespējams, jau būs aizskrējis tālu prom.
STS riska grupā ir pusaudži un citi gados jauni cilvēki, kas nesen sākuši dzimumdzīvi, jo tad sekss biežās partneru maiņas dēļ nereti līdzinās sportam. Tāpat regulāri iesaka pārbaudīties tiem, kam mēneša laikā ir vairāk par trim dzimumpartneriem, arī tiem, kas lieto daudz alkohola, neatsakās no citām apreibinošām vielām un vienlaikus – arī no seksa ne.
Pazīsti dāvanu
- HLAMĪDIJAS. Hlamīdijas dēvē par kluso kaitnieku. Tās var neradīt nekādas sūdzības, īpaši vīriešiem. Diskomforts var būt neliels, to noraksta uz cita rēķina: neliels maksts iekaisums, mazliet sāp, mazliet niezoša sajūta. Vēl par hlamīdijām var liecināt pastiprināti gļotaini izdalījumi no maksts. Hlamīdijas bieži atrod, veicot urīna vai ginekoloģisko uzsējumu.
Tad nereti konstatē ne tikai hlamīdijas, bet veselu buķeti: hlamīdijas, ureaplazmu, gardnerellas.
Jo mainītā maksts mikroflora veicina arī citu nevēlamo baktēriju vairošanos, kas nomāc labās baktērijas. (Ureaplazma un gardnerellas gan nav seksuāli transmisīvās infekcijas!)
Pret hlamīdijām īpaši piesardzīgi vērts attiekties gados jaunām sievietēm, kuras vēl plāno bērnus. Ja hlamīdijas laikus neārstē, tās var radīt saaugumus olvados – tātad neauglību. Hroniskā formā tās raisa arī acs iekaisumu – konjunktivītu un locītavu sāpes. Tāpat ginekologi par precīzāko uzskata hlamīdiju noteikšanu ar ginekoloģiskām analīzēm, nevis hlamīdiju antivielu pārbaudīšanu asinsanalīzē.
- TRIHOMONAS. Sekas parādās diezgan ātri pēc inficēšanās – reizēm pat pēc pāris dienām. Visbiežāk tie ir nepatīkami, pelēki, dzeltenīgi ūdeņaini, putaini izdalījumi no dzimumorgāniem ar specifisku aromātu. Trihomonas ir tā infekcija, ko varētu iegūt, izmantojot vienu un to pašu dvieli, mazgāšanās līdzekli, jo tās izraisītājs spēj labāk izdzīvot vidē salīdzinājumā ar citām STS.
- DZIMUMORGĀNU HERPESVĪRUSS. Šo infekciju konstatē arvien biežāk. Tā sevi piesaka ar ļoti lielu nepatiku – niezi, dedzināšanu dzimumorgānu rajonā. Pēc tam parādās mazi, sāpīgi, ūdeņaini pūslīšveida izsitumi, kas plīst, to vietā veidojas jauni. Arī sifilisam raksturīgas čūlas, bet tās ir lielākas un izteiktākas, bet herpesvīrusa izsitumi pārsvarā redzami uz ārējiem dzimumorgāniem.
- SIFILISS. Sifiliss ir ļoti viltīga slimība, jo pazīmes var būt tādas, ka nemūžam neiedomāsies par šo prieka slimību. Sifilisu vieglāk atklāt ir pašā sākumā: tad sievietēm čūliņas var parādīties arī uz ārējiem dzimumorgāniem, var būt arī palielināti cirkšņa limfmezgli.
Par sifilisu, kas jau ilgāku laiku snauž organismā, liecina ādas slimībām līdzīgi simptomi: dažādās ķermeņa daļās ir izsitumi, nereti – ar sarkanbrūnu vai zilganu nokrāsu, piemēram, kakla daļā.
Atšķirībā no ādas slimībām šie plankumi neniez, nelobās un nesāp. Tāpat var būt čūlas mutes dobumā, galvas ādā. Dažkārt šo sūdzību dēļ pat meklē palīdzību pie ģimenes ārsta, jo šķiet, ka ir angīna. Var būt arī čūliņas taisnajā zarnā, blīvāki izsitumi plaukstu un pēdu iekšpusē, matu izkrišana perēklīšu veidā. Turklāt pazīmes bieži parādās un atkal pazūd – arī tas novilcina došanos pie ārsta.
- GONOREJA. Tās raksturīgākā pazīme ir gļotaini, strutaini, zaļgandzelteni izdalījumi no dzimumorgāniem. Var būt urinēšanas traucējumi – sāpīgāk, grūtāk, biežāk. Sievietēm reizēm novēro arī sāpes vēdera lejasdaļā. Taču bieži gonoreja norit bez īpašām pazīmēm.
