Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
15
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
3
-
Mikroinsults (jeb medicīniski – tranzitorā išēmiskā lēkme) ir asinsrites traucējumi galvas smadzenēs, kam ir tādi paši simptomi kā īstajam insultam, taču traucējumi ir īslaicīgi un pārejoši, līdz ar to neveidojas paliekošs bojājums smadzenēs.
Šī tranzitorā išēmiskā lēkme var ilgt sekundi, dažas minūtes, maksimums – stundu, un tā izpaužas, piemēram, kā viegls nespēks vai notirpums vienā ķermeņa pusē. Top vāja roka un kāja. Mēdz būt valodas traucējumi, kādu brīdi cilvēks nespēj parunāt. Var pārņemt slikta dūša, sākt dubultoties redze, rasties reibonis, uznākt apjukums, kad cilvēks uz mirkli it kā nesaprot, kas apkārt notiek. Ja lēkme ir ilgāka, tad runa visdrīzāk jau ir par insultu.
Mikroinsults ir bīstams galvenokārt tāpēc, ka tas liecina par nopietnu asinsvadu problēmu, kas var novest pie insulta tuvāko stundu vai dienu laikā. Tāpēc, ja ir kāda vai vairākas insulta pazīmes – nespēks, vienpusējs notirpums vai paralīze, asimetriska seja, runas traucējumi, neskaidra runa, grūtības saprast un atbildēt, tu jau zini – nevajadzētu gaidīt, kad tas viss pāries, bet noteikti izsaukt ātro palīdzību, jo tikai mediķi varēs objektīvi novērtēt tavu stāvokli.
Mikroinsults ir bīstams galvenokārt tāpēc, ka tas liecina par nopietnu asinsvadu problēmu, kas var novest pie insulta tuvāko stundu vai dienu laikā.
Pēc tam tevi ātrie veda uz slimnīcu…
Tad, kad nonāci slimnīcā, tu taču atceries, – neirologs izvērtēja situāciju, mērīja asinsspiedienu, jautāja… Neatliekamā kārtā tika veiktas asins analīzes – pilna asinsaina, noteikti asins bioķīmiskie rādītāji, cukura līmenis asinīs, pierakstīja kardiogrammu, kā arī tev veica datortomogrāfiju galvas smadzenēm. Lai noteiktu tavu risku tuvākajā laikā saslimt ar īsto insultu, ārsts izmantoja īpašu ABCD2 skalu.
Konstatēts, ka 30 procentiem pacientu pēc pārciesta tā dēvēta mikroinsulta ar ABCD2 skalas punktu skaitu virs trīs jau turpmāko septiņu dienu laikā attīstās smadzeņu infarkts. Ārsti zina: jo lielāks punktu skaits sasniegts pēc šīs skalas, jo lielāka iespēja, ka pacientam tiešām ir tranzitorā išēmiskā lēkme, nevis kāda cita vaina.
Visbiežākais mikroinsulta iemesls ir augsts asinsspiediens jeb – kā mediķi saka – arteriālā hipertensija.
Ja ir liels risks attīstīties insultam, tad šāds cilvēks tiek paturēts slimnīcā un veic detalizētu izmeklēšanu – nosaka holesterīna līmeni, veic galvas smadzeņu asinsvadu izmeklēšanu ar ultraskaņu (dupleksdoplerogrāfiju), nepieciešamības gadījumā arī datortomogrāfijas angiogrāfiju (ar kontrastvielas pielietošanu), ehokardiogrāfiju, Holtera monitoringu, kad veselu diennakti tiek pārbaudīts sirds ritms…
Kāpēc? Vēl viens ļoti būtisks mikroinsulta vai insulta riska faktors ir mirdzaritmija jeb ātriju fibrilācija. Viss notiek pa ķēdīti: sirds priekškambaru nevienmērīga un haotiska saraušanās, tālāk asins plūsma sirdī kļūst nevienmērīga un vietās, kur tā ir lēnāka, veidojas asins recekļi jeb trombi. Rezultātā kāds trombs atdalās no kreisā priekškambara un pārvietojas pa artērijām. Tā nelielas trombu daļiņas var nokļūt galvas asinsvados un tos aizsprostot, radot šos īslaicīgos asinsrites traucējumus.
Ja trombs ir liels, tas var nonākt lielajos galvas asinsvados, un tādā gadījumā jau būs insults un krietni nopietnākas sekas. Tāpēc šiem pacientiem lielākoties noteikti jālieto asinis šķidrinošie medikamenti jeb antikoagulanti.
Meklēja iemeslus un atrada…
Kad tu biji slimnīcā, pats svarīgākais ārstu uzdevums bija noteikt riska faktorus, kuri tev radījuši mikroinsultu un, ja tos nelikvidē, var kļūt par iemeslu arī lielajam insultam. Visbiežākais mikroinsulta iemesls ir augsts asinsspiediens jeb – kā mediķi saka – arteriālā hipertensija. Augsts holesterīna un cukura līmenis asinīs, smēķēšana – tie veicina aterosklerozes attīstību un rezultātā asinsvads daļēji vai pilnībā aizsprostojas. Ja ārsti tev konstatēja augstu asinsspiedienu, viņi nekavējoties deva zāles asinsspiediena mazināšanai, un arī nākotnē pēc izrakstīšanās no slimnīcas – tagad! – tev tās jālieto, lai nepieļautu šādu notikumu atkārtošanos.
Magnētiskajā rezonansē, pārbaudot galvas asinsvadu stāvokli, reizēm var redzēt, ka ir pat pilna galva ar maziem mikroinsultiņiem, un tas mēdz ietekmēt kognitīvo funkciju – grūti koncentrēties, grūti veikt savus ikdienas pienākumus, cilvēks ātri nogurst.
Mikroinsults faktiski ir skaļš brīdinājums, ka cilvēks bija ļoti tuvu lielajam insultam, tāpēc šo signālu nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bez ievērības.
Ja tev asinsvados jau izveidojusies ateroskleroze… To mēs pierādām, veicot ultraskaņas izmeklējumu miega artērijām, un nosakām arī, cik ļoti asinsvads ir aizsprostots ar pangām jeb aterosklerotiskām plātnītēm. Ja tas aizaudzis vairāk par piecdesmit procentiem un ir nestabilas pangas (veidojumi, kuros uzkrājies holesterīns), tad vajag lietot agresīvāku terapiju, lai nepieļautu, ka tās pārplīst un kādas daļiņas iekļūst asinsritē. Nepieciešamības gadījumā lemj par īpašu operāciju (endarterektomiju), kad aterosklerotisko plātnīti izoperē, vai arī par stenta ievietošanu asinsvadā.
Mācība nākotnei
Kas tev būtu jāsaprot uz visiem laikiem? Mikroinsults, kuru piedzīvoji, faktiski ir skaļš brīdinājums, ka tu biji ļoti tuvu lielajam insultam, tāpēc šo signālu nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bez ievērības. Kad noticis mikroinsults, pirmais un svarīgākais tagad ir – klausīt dakteri. Slimnīcas vai ārstējošais ārsts (sadarbībā ar neirologu un citiem speciālistiem), veicot dažādus izmeklējumus, ir noteicis tavus insulta riska faktorus un rūpīgi strādājis pie tā, lai tev atrastu atbilstošu ārstēšanu – medikamentus, kas jālieto, un izmeklējumus, kas ik pa laikam jāveic. Tālākais jau ir tavās rokās, vai un kā šie norādījumi tiek ņemti vērā.
Īsais rīcības plāns
- Ja paaugstināts asinsspiediens, tev jālieto pretspiediena zāles.
- Ja tev ir augsts holesterīna līmenis – jāievēro diēta, ja paaugstināts cukurs – arī diēta; jākontrolē cukura līmenis asinīs un nepieciešamības gadījumā jālieto medikamenti.
- Ja ir mirdzaritmija, jālieto zāles pret to.
- Atgriežoties mājās pēc ārstēšanās slimnīcā, svarīgas ir dzīvesveida korekcijas – jāsamazina svars, jāatmet smēķēšana, katru dienu aktīvi jākustas vismaz 30 minūtes.
- Būtu vēlams doties pie neirologa pēc pusgada – ja nav nekādu jaunu traucējumu, ja nav spiediena svārstību. Pirms tam jāveic izmeklējumi: pilna holesterīna analīze, cukura līmenis asinīs, kardiogramma, asinsvadu dupleksdoplerogrāfija (ja bija konstatētas nestabilas aterosklerotiskas plātnītes), asinsspiediena mērījumu dienasgrāmata. Labi ārstēšanās rezultāti vienmēr ir tad, ja notiek sadarbība starp ārstu un pacientu.
