Rīga +3°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
2
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas izraisa locītavu sāpes?
Diemžēl sievietes pēc 40 bieži sūdzas par locītavu sāpēm. Locītavu sāpes mēdz izraisīt dažādas fiziskās aktivitātes, kas rada locītavām pārāk lielu slodzi vai ilgstošu pārslodzi, piemēram, pārmērīga vai nepareiza sportošana, ilgstoša sēdēšana, strādāšana vienā pozā, rosīšanās dārzā, arī liekais svars u. c.
Sāpes var liecināt, ka slodze ir lielāka, nekā organisms spēj izturēt.
Tāpēc svarīgi pašai saprast, kad un kā sāp. Ja sāpes parādās slodzes laikā vai pēc tās un izmeklējumos neatklāj nekādus locītavu mehāniskus bojājumus, iespējams, vienkārši ir jāpamaina ikdienas vai sportiskās aktivitātes un uztura izvēle, kas uzlabotu pašsajūtu un dzīves kvalitāti.
- Ar ko jārēķinās, ja sāp, piemēram, viena locītava?
Ja sāp viena locītava, sevišķi, ja sāpes ir saistītas ar noteiktu slodzi vai kustībām, biežākais iemesls ir kāda ortopēdiska problēma – locītavas vai tās daļas mehānisks bojājums. To var būt izraisījusi svaiga vai senāka trauma, kā arī locītavas skrimšļa nodilums un deformācija.
Nereti sāpes mēdz būt arī abpusējas, piemēram, abās ceļa locītavās, abās potītēs. Jebkurā gadījumā ir nepieciešama ārsta apskate, kā arī radioloģiskā diagnostika, piemēram, rentgena un magnētiskās rezonanses izmeklējums, lai noskaidrotu iespējamā bojājuma raksturu.
-
Kāds ir rīcības plāns, ja sāp vairākas locītavas?
Sievietēm, kuras sūdzas par daudzu locītavu sāpēm, it sevišķi bez skaidri redzama iemesla, vispirms jāpārbauda, vai nav kādas sistēmiskās slimības, piemēram, reimatoīdais artrīts, podagra, Laimas slimība jeb borelioze un citas infekciju slimības.
Tāpēc pacientēm vienmēr tiek jautāts, vai nav bijis kāds ērces kodiens, vai ģimenē nav reimatiskas saslimšanas utt.
Lai paātrinātu diagnozes noteikšanu, vajadzētu sākt ar vizīti pie ģimenes ārsta, kurš izvērtē, ar kādām analīzēm un izmeklējumiem būtu jāsāk. Ja analīzes signalizē par kādu no minētajām slimībām, iespējams, tālāk būs jākonsultējas ar attiecīgās jomas speciālistu, lai veiktu papildu testus un uzsāktu piemērotu ārstēšanu. Ļoti būtiska nozīme ir arī hormonālajām izmaiņām.
Pētījumi rāda, ka arī ar menopauzes vecumu saistītā estrogēna līmeņa samazināšanās var būt saistīta ar locītavu sāpēm.
Ar gadiem palielinās arī osteoporozes risks, tāpēc regulārajās ginekologa apskatēs ir jāpiemin arī par locītavu sāpēm.
-
Kādas ir citas visvairāk izplatītās locītavu problēmas sievietēm pēc četrdesmit?
Sievietēm vecuma grupā 40+ viena no biežākajām problēmām ir greizais kājas īkšķis. Locītava deformējas, sāp, traucē uzvilkt apavus un bojā izskatu. Mēdz būt fāzes, kad tas traucē vairāk, piemēram, pēc garākas staigāšanas, ilgas augstpapēžu kurpju valkāšanas. Ja deformācija pieņemas spēkā, kļūst arvien grūtāk piemeklēt apavus, problēma parasti turpina progresēt un ir jāveic operācija.
Nevajadzētu pārlieku vilcināties ar vizīti pie speciālista, jo kādā brīdī deformācija kļūst tik izteikta, ka laba korekcija ir daudz sarežģītāka.
Sievietēm bieži mēdz būt problēmas ar pēdas locītavām, ko rada agrāk iegūtie, it kā vienkāršie potītes pamežģījumi ar saišu bojājumiem, kas var izraisīt locītavas nestabilitāti un skrimšļa nodilumu.
Plecu locītavas visbiežāk cieš, piemēram, no tā, ka ilgstoši sēž pie datora. Ilgstoša roku turēšana uz klaviatūras nospriego plecu muskulatūru, pleci gandrīz nepārtraukti ir uzrauti augšup, saspiežot cīpslas, tāpēc plecā veidojas tā sauktais atdures sindroms – kustību ierobežojums vienā vai vairākos virzienos, ir sāpes un traucēta kustību amplitūda.
Bieži vien plecu problēmas saistītas ar dažiem sporta veidiem, piemēram, tenisu, kad tiek veikts ļoti daudz vienveidīgu kustību.
Sāp ceļi gan slodzes laikā, gan pēc slodzes un mēdz arī satūkt, tad biežāk tā ir locītavas nolietošanās jeb artroze, kuras varbūtība pieaug reizē ar gadu skaitu. Tādas artrozes var būt gan vienā celī, gan vienlaikus attīstīties abos ceļos. Bieži vien tas saistīts ar kāju deformāciju. Piemēram, ja ir O veida kājas, celis nereti pastiprināti nolietojas iekšējā pusē.
To var ļoti vienkārši precizēt rentgena izmeklējumā – tas ilgst tikai vienu minūti.
Dažām sievietēm biežs sāpju iemesls ir meniska bojājumi, ko var būt radījušas vecas traumas vai pārslodze.
Gadu gaitā mazie bojājumi krājas un rada problēmas. Ja izmeklējumā atklāj ļoti izteiktu meniska bojājumu, ir jādomā par operāciju.
Sāp rokas, plaukstu un pirkstu locītavas. Ja ir sāpes pirkstu locītavās, noteikti vajadzētu noskaidrot iemeslu, lai nezaudētu pirkstu funkcijas. Sāpes daudzu pirkstu locītavās var radīt gan reimatoīdais artrīts, gan podagra, ir jāizvērtē, vai nav deformācijas vai pirkstu funkciju traucējumu. Itin bieži mēdz būt arī karpālā kanāla sindroms, kad ir nospiests viens no plaukstas nerviem, un tas rada nakts sāpes ar tirpšanu pirkstos.
Plaukstas locītavas var sāpēt arī no pārslodzes, ko izraisa smagumu cilāšana, arī statiska slodze plaukstu locītavām, ko rada fiziska pārslodze dārza darbos un ilgstoša sēdēšana pie datora.
Nevajadzētu aizrauties ar pašārstēšanos, piemēram, sākt masēt pēkšņi satūkušu pirksta locītavu.
Noteikti jānoskaidro, kāpēc ir tūska, jo tā signalizē par iekaisumu, kam bieži ir atrodams kāds iemesls. Ja veselam cilvēkam bez jebkādas traumas pēkšņi satūkst locītava, tas vienmēr ir aizdomīgs simptoms, tāpēc noteikti jākonsultējas ar ārstu.
-
Ko darīt akūtu sāpju gadījumā?
Ja ir akūtas sāpes locītavā, noteikti vajadzētu meklēt traumatologu ortopēdu, lai veiktu apskati, svarīgākos pamatizmeklējumus un uzsāktu piemērotu ārstēšanu. Bieži vien pieredzējis ārsts, tikai paskatoties un aptaustot sāpīgo locītavu, var izteikt aizdomas par sāpju iemeslu pat bez specifiskiem izmeklējumiem. Protams, pirmo palīdzību akūtā situācijā, sevišķi traumas gadījumā, var saņemt arī slimnīcā, tomēr lieku stresu un nevajadzīgu gaidīšanu uzņemšanas nodaļā palīdzēs aiztaupīt tūlītēja vizīte pie speciālista ambulatori.
Akūtas problēmas ceļa locītavā visbiežāk rada meniska un skrimšļa bojājumi.
Pleca locītavā – cīpslu bojājumi, pēkšņu, akūtu sāpju biežs iemesls ir iekaisums, ko radījušas cīpslās izveidojušās kaļķa nogulsnes.
Veicot rentgenu vai sonogrāfiju, būtībā dažu minūšu laikā var noteikt diagnozi un uzsākt tūlītēju ārstēšanu.
Nevajag censties sadzīvot ar locītavu sāpēm, jo tās bojā dzīves kvalitāti. Tāpēc, ja ir akūtas, pēkšņas sāpes, noteikti jāvēršas pie traumatologa ortopēda un jāveic bāzes izmeklējumi. Tālāk var skatīties, varbūt vajag ko injicēt, panēsāt ortozi, veikt kādas procedūras. Akūtās lietas nekad nevajag atstāt bez ievērības.
-
Kā ārsts var palīdzēt tūlīt?
Ja ir akūtas sāpes vienā locītavā, var veikt blokādi, lokāli injicējot pretsāpju un pretiekaisuma preparātus. Injekciju iedarbība ir ātra, un sāpes ievērojami mazinās. Turklāt blaknes ir mazākas, nekā ilgstoši lietojot pretiekaisuma un pretsāpju zāles. Injekcijas nespēj izārstēt locītavas nodilumu vai atjaunot saplīsušu menisku, bet tās var ievērojami atvieglot sāpīgo stāvokli un uzlabot pašsajūtu. Locītavās var veikt dažādas injekcijas.
Hormonālu steroīdu (kortikosteroīdu) injekcija. Efektīvi mazina sāpes un tūsku, tāpēc bieži tiek lietota akūtās situācijās, kā arī tad, ja nesteroīdās pretiekaisuma zāles nepalīdz vai arī pret tām ir nepanesība.
Locītavā ievada pretsāpju un pretiekaisuma medikamentu kokteili.
Tas nogulsnējas locītavā, lēnām uzsūcas, radot ilgstošu pretiekaisuma efektu.
Šo metodi izmanto, piemēram, akūtu pleca sāpju mazināšanai, ja sāpes rada kaļķa nogulsnes cīpslā. Ultraskaņas izmeklējuma kontrolē injekciju veic tieši locītavā, lai mazinātu sāpes izraisošo iekaisumu. Pēc tam papildus noder triecienviļņu terapijas procedūras, kas efektīvi veicina sakaļķojumu un iekaisumu uzsūkšanos un aktivizē audu atjaunošanos.
Pēc injekcijas ir jāuzsāk arī fizioterapija, lai uzlabotu locītavas funkciju.
Ātrākais veids, par ko pacientes gan bieži vien negrib pat dzirdēt, ir endoskopiska operācija, kuras laikā ar nelielas kameras palīdzību sakaļķojums vienkārši tiek izvākts no cīpslas.
Hialuronskābes injekcija, ko dēvē arī par mākslīgo smērvielu. To var izmantot, ja ir kādi sākotnēji locītavas bojājumi. Hialuronskābe kalpo kā smērviela locītavai, pārklājot bojāto skrimsli ar sargājošu plēvīti, mazinot tālāko nodilumu un sāpes. Turklāt hialuronskābe baro locītavas skrimšļus, atjauno tos un aizsargā.
PRP – augšanas faktoru jeb ar trombocītiem bagātinātas plazmas ievadīšana bojātajā locītavā vai audos, tajā skaitā cīpslās.
Šo metodi bieži izmanto, ja ir nelieli skrimšļa bojājumi vai cīpslu un to piestiprināšanās vietu iekaisumi un sāpes.
PRP var uzlabot arī skrimšļa kvalitāti. To var izmantot gan kā iekaisumu mazinošu metodi akūtās situācijās, gan hronisku cīpslu iekaisumu, saišu un muskuļu traumu gadījumā un locītavu artrozes ārstēšanā. Smagas artrozes gadījumā īpašu uzlabojumu ilgtermiņā nebūs, bet sākotnējā stadijā PRP injekcijas var sniegt jūtamu uzlabojumu.
-
Vai locītavu sāpes var mazināt uztura bagātinātāji?
Ja izmeklējumos netiek atklāti izteikti locītavu bojājumi, bet ir vērojamas vieglas to nolietošanās pazīmes, var palietot uztura bagātinātājus ar glikozamīnu, hondroitīnu un kolagēnu. Nekad savām pacientēm nesaku: jums tie preparāti noteikti ir jādzer, bet, ja ir sākotnējas locītavu izmaiņas, par sliktu nenāks. Ja vien var atļauties, šos preparātus iesaku palietot 3–4 mēnešus un tad novērtēt, vai ir jūtams uzlabojums.
Pasaulē ir veikti daudzi lieli pētījumi par šiem uztura bagātinātājiem, un secinājumi ir ļoti pretrunīgi.
Vieni apgalvo, ka tie nepalīdz, bet jaunākie pētījumi ziņo, ka tomēr palīdz, ka tiem piemīt arī pretiekaisuma iedarbība.
No savas pieredzes zinu, ka daži pacienti ir izdevuši vairākus simtus eiro, un nekāda efekta nav. Bet ir arī tādi, kas reizi gadā iziet 3–4 mēnešu kursu un ir pilnīgi laimīgi, sakot, ka vajadzējis agrāk sākt.
Šādi piemēri ir arī manu paziņu un draugu lokā. Tāpēc arī neesmu skeptisks pret uztura bagātinātāju lietošanu, bet vienmēr saku, ka locītavas vispirms vajag izmeklēt, pārliecināties, vai nav bojājumu, un tad var papildus lietot šos preparātus, taču noteikti tos nevar izvēlēties kā pirmo un vienīgo risinājumu.
Ja sāk sāpēt locītavas, vispirms vajadzētu sākt ar fizioterapiju, varbūt pamainīt dzīvesveidu un tikai tad apsvērt uztura bagātinātāju lietošanu.
Bieži vien sievietes domā, ka šie preparāti spēs pilnībā izārstēt sāpošās locītavas, bet tā jau īsti nav. Tas ir tikai papildu atbalsts, jo šo speciāli veidoto kompleksu sastāvā ir dažādi vitamīni, minerālvielas un citas organismam un locītavām noderīgas vielas.
Ieteikt vienu konkrētu preparātu nevaru. To sastāvs ir diezgan līdzīgs, atšķiras tikai to kombinācijas un devas, atšķiras arī pēc garšas un formas, tāpēc tas ir gaumes jautājums.
Ideālā variantā par uztura bagātinātāja izvēli vajadzētu konsultēties ar ārstu, īpaši tad, ja ir kādas hroniskas slimības.
Piemēram, ja tiek lietoti antikoagulanti jeb asinsreces medikamenti, ir jābūt uzmanīgām, jo ir pētījumi, kas pierāda, ka hondroitīns var veicināt asiņošanu, proti, negatīvi ietekmēt asinsreci. Tāpēc ar nepārdomātu vai ilgstošu pārtikas piedevu lietošanu aizrauties nevajadzētu. Var lietot, bet tikai ievērojot ražotāja norādītās devas un lietošanas shēmu.
-
Vai pret locītavu sāpēm ieteicams lietot aptiekā nopērkamos pretsāpju līdzekļus?
Ja kaut kas ir iesāpējies un īsti nav skaidrs iemesls, aptiekā nopērkamos pretsāpju līdzekļus rekomendējamās devās var palietot pāris dienu, bet ne ilgāk kā nedēļu. Ja vien nav kādas blakus slimības, teiksim, kuņģa čūlas, sirds un asinsvadu, nieru problēmas vai asinsreces traucējumu, tad nekas slikts visdrīzāk nenotiks.
-
Un plaši reklamētās pretsāpju ziedes?
Domāju, ka efekts ir vairāk psiholoģisks. Ja veselu mēnesi katru dienu smērējam, piemēram, sāpošu celi ar kādu pretsāpju gelu, tad domas vien, ka rūpējamies par sevi un pievēršam celim īpašu uzmanību, jau uzlabo pašsajūtu.
Protams, iemasējot gelu, tiek veikta masāža, kas uzlabo audos mikrocirkulāciju.
Vieglām, virspusējām sāpēm gels varētu palīdzēt, bet artrozes radītās sāpes tas likvidēt nespēj.
Savām pacientēm vienmēr saku: ir ļoti daudz mazu skrūvīšu, ko varam pievilkt, piemēram, sāpīgās locītavas sasmērēt ar gelu, palietot locītavām domātos uztura bagātinātājus, locītavā var kaut ko injicēt, mērķtiecīgi nodarboties ar fizioterapiju, apmeklēt fizikālās terapijas procedūras, uzsākt mērenas sportiskās aktivitātes utt. Kompleksas rūpes bieži vien spēj dot daudz vairāk nekā kaut kas viens atsevišķi.
-
Kādas sportiskās aktivitātes var palīdzēt?
Apakšējo ekstremitāšu locītavām vissaudzīgākā ir riteņbraukšana un peldēšana. Braucot ar riteni mērenā tempā, locītavas netiek pārslogotas, bet gan iesmērētas – apgādātas ar nepieciešamo mitrumu un barības vielām.
Locītavām noteikti labas ir pastaigas vai tagad modernā nūjošana pa mežu svaigā gaisā mērenā tempā.
Savukārt ļoti ātra iešana pa asfaltu locītavām var radīt pārāk lielu slodzi. Sievietēm jābūt uzmanīgām, uzsākot skriešanu. Nevajadzētu sākt intensīvi skriet, ja nav iepriekšējas treniņu pieredzes, tas locītavām nenāks par labu.
Manā praksē ir gadījumi, kad dāmas, par spīti gadu skaitam, vēlas kļūt aktīvākas, piemēram, nolemj piedalīties maratonā, un tad sasportojas līdz pat lūzumiem. Ja ir vēlme, teiksim, nomest svaru, uzlabot locītavu stāvokli kopumā, skriešana kā tāda ir ļoti laba, bet ieteicams skriet lēnā tempā, maziem solīšiem, tipinot, tad var skriet arī ilgi un sev nekaitējot.
Lai mazinātu pleca sāpes, kas ir saistītas ar sēdēšanu pie datora vai kādu citu vienveidīgu slodzi, labi palīdz speciāli vingrinājumu kompleksi, kas stabilizē plecus, un plecu sāpes nomierinās. Sievietēm pēc 40+ noteikti nevajadzētu pārmēru cilāt smagumus virzienā uz augšu.
Sievietēm jebkurā vecumā kā fiziska aktivitāte ļoti ieteicama ir joga.
Jogas vingrinājumi ir ļoti noderīgi mugurai un ķermeņa vispārējam vingrumam. Protams, visu ar mēru, jo pārspīlējot, piemēram, ilgstoši sēžot uz pievilktiem ceļiem, tie mēdz sākt sāpēt, bet dažas jogas pozas pārslogo plecus. Noteikti ieteicama arī vispārēja vingrošana un peldēšana. Ja sāpes ceļos vai gūžās rada artroze, ieteicama vingrošana ūdenī un pastaigas. Labs papildu risinājums locītavas nodiluma procesa palēnināšanai ir ārstnieciskā fizkultūra – specifiski vingrojumi bojātās locītavas regulārai darbināšanai.
