Rīga +14°C 
Kam lietus ūdens īpaši der?
- Tas ir ideāls dārza laistīšanai, jo šim ūdenim nekas nav jāpievieno.
- Dārzos, kur ierīkota automātiskā laistīšana, sausā laikā var novērot, ka kaļķainā ūdens dēļ augiem – īpaši rozēm un rododendriem – uz lapām parādās dzelteni plankumi, lapas dzeltē, kļūst (hloroze). Bet, sākoties lietainākām dienām, augi acīmredzami atkopjas.
- Ja jāmīglo, kaitēkļu apkarošanai izmantojot insekticīdus, apsmidzināmo šķidrumu var jaukt tieši lietus ūdenī.
- Lietus ūdens ļoti labi der augiem, kuriem ir nepieciešama skābāka augsne, piemēram, viršiem, acālijām, hortenzijām, rododendriem, mellenēm un krūmmellenēm.
Nekādu mucu pie mājas pakša?
Pagājušā gadsimta bērniem diezin vai radīsies jautājums, kāpēc zem lietus notekas caurules jāpaliek muca, kanna vai kāda modernāka tvertne. Dārzam – tas pats par sevi saprotams, vēl arī veļas (veļasmašīna neapkaļķojas, nav jālieto mīkstinātājs!) mazgāšanai. Dzijas, kā arī adīto un citādi cimperlīgo audumu, pašu matu un trīslitru gurķu burku skalošanai, loga rūšu un automašīnas spodrināšanai un vēl vismaz desmit saimniecības darbiem, kur lietus ūdens tīrība un mīkstums ir lielā vērtē.
Nemaz nerunājot par atsvaidzināšanos karstā vasaras dienā, kad vari aplaustīties turpat, nekāpjot ārā no vagas. Uzkrāto ūdeni var izmantot arī tualetes poda noskalošanai (ietaupījums aptuveni 30 litru ūdens uz cilvēku dienā). Un, nebūt ne mazsvarīgi, lietus ūdens uzkrājumi var izrādīties glābiņš nestundā, kad jādzēš ugunsgrēks.
Saimniecībā nevar būt nekā noderīgāka par lietus ūdeni!
Taču daudziem šādas tvertnes nešķiet fotogēniskas, bet to saturs tik vērtīgs, lai tā maitātu pagalma estētiku, jo viss un katrai dzīves situācijai ir nopērkams, – kāpēc gan veidot ūdens uzkrājumus? Protams, tas ir pārspīlējums! Mēs, kas dzīvojam platuma grādos, kuros nereti šķiet, ka no gaisa nākošā ūdens ir vairāk, nekā vajag, par valgmes trūkumu iedomājamies dažas reizes jūlijā vai augustā, jo sausums joprojām ir izņēmuma gadījums, nevis ikdiena.
Jaunie ļaudis, kuri ir apceļojuši pasauli, par ūdens vērtību, iespējams, pirmo reizi iedomājas, kad redz eksotisko zemju balto, saulē mirdzošo eļļu klātās izsušējušo upju gultnes, nepārtrauktos putekļus, vietējo iedzīvotāju rindas pie ciemata gausā ūdens pumpja un ļaudis, kuri, sākoties lietum, priecīgi skrien ārā no mājas, nevis, galvu plecos ierāvuši, cenšas pēc iespējas ātrāk nokļūt zem jumta.
Vai arī, kad, iekārtojoties uz dzīvi kādā no pasaules metropolēm, uzzina, cik ūdens ir dārgs resurss, ja par to ik nedēļu jāmaksā. Tad uz lietus ūdens tvertnēm sākam raudzīties ar pilnīgi citu skatu.
Piemēram, kā dārznieku nācija briti, kuri pat vismazākajā rindu mājas šaurā dārziņa šķūnīša jumta notecei piemontē nelielu kastīti, lai sakrāto ūdeni izmantotu istabas puķu laistīšanai vai podos sastādīto tomātu aprūpēšanai.
Čelsijas ziedu šovā, kas katru gadu maijā ar vērienu norisinās Londonā, lietus ūdens savākšanas ietaisēm – no vienkāršām vai dizainā efektīgām tvertnēm līdz sarežģītām un viltīgi ieslēptām sistēmām, kas transformējas meistarīgā pilienu laistīšanā mauriņam vai siltumnīcai, – tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Jo katru vērtīgo ūdens pili vajag saprātīgi izmantot!
Tāpēc jaunajos māju projektos pēdējā laikā arī Latvijā daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta sprātīgai un ekonomiskai lietus ūdeņu savākšanai un uzkrāšanai, piemēram, jau sākotnēji paredzot zemē ieraktu rezervuāru, kurā uzkrātais ūdens tiks izmantots, piemēram, labierīcības vai veļas mazgāšanai. Arī tad, ja saimniecība neatbilst gudrās mājas konceptam, tirgus piedāvā dažādus risinājumus lietus ūdeņu apsaimniekošanai, piemēram, dažādas tilpnes, kuru dizains nebojās būves eksterjeru, taču to saturs nonāks krāšņumdārzā, ieekonomējot uz ūdens patēriņa rēķinu.
Labākais dārza laistīšanai
Lietus ūdens ir mīkstāks nekā krāna arī tad, ja tas iegūts no dziļurbuma. Daudzviet Latvijā ūdens ir kaļķains, proti, tajā ir pavairāk kalcija un magnija sāļu. Regulāri laistot stādījumus, ar laiku tas var izmainīt augsnes sastāvu – puķu podos kaļķa nogulsņu veidā redzami uzskatāmi pierādījumi. Vēl vairāk – tad, ja dārza laistīšanai izmanto upes, ezera vai dīķa ūdeni, arī tas var būt kaļķains, īpaši mālainajās augsnēs. Tāpēc, lai izmantotu dārza laistīšanai, tam vajadzētu pievienot skābinātāju, kas regulētu pH līmeni, citādi mikroelementu uzņemšana kaļķainā augsnē vienmēr būs lēnāka un mazāk efektīva.
Tiesa, pirms tam dārza laistīšanai izmantojamajam ūdenim vajadzētu veikt ūdens analīzi – lai zinātu, cik īsti skābināšanas nepieciešams.
Cits jautājums – cik bieži un pamatīgi dārzs ir jālaista. Ir dārznieki, kuri uzskata, ka vairumam augu, īpaši mūsu platuma grādos, pārsvarā ir jāiztiek ar to, ko Dieviņš atvēlē. Smilšainā augsnē stādītajam ūdeni vajadzēs vairāk nekā mālainā un ar kūdru ielabotā, tomēr tik un tā – katru dienu dārzs nav jālaista. Lai augam veidotos spēcīga sakņu sistēma, tam ir jāprot augt arī bez ūdens. Jā, tā, kā tas notiek slavenajās vīna valstīs vīnogu dārzos – jo dziļāk un spītīgāk vīnogājs dzīs saknes pēc pazemes valguma, jo izturīgāks tas būs un jo koncentrētāku garšu iemantos auglis, kurš zinoša vindara rokās kļūs par vairāk vai mazāk lielisku dzērienu.
Tiesa, gurķis nav vīnoga, tam laistīšana karstā vasarā tomēr ir nepieciešama, citādi čiks vien sanāks, turklāt rūgts.
Pieredzējuši dārznieki gan iesaka gurķus, īpaši siltumnīcā, laistīt retāk un pamatīgāk, nevis ik dienu aprasināt. Turklāt to darīt no rīta, citādi uz nakti uz auga lapām būs sakrājies kondensāts, kas var veicināt dažādas slimības, kuras ierosina mitrums un ventilācijas trūkums. Visnepiemērotākais laiks laistīšanai ir dienas vidus.
Ja lietus ūdens krājumi ir beigušies un jāizmanto ūdens no akas vai ūdensvada, tas ir jānosēdina, proti, jāļauj, dienu tam pastāvēt, lai daļa hlora, ja tas ir pievienots ūdenim, izgarotu, kā arī ūdens sasiltu līdz atbilstošai temperatūrai, un tikai tad ar to jālaista dārzs.
Lietus ūdens parasti ir laistīšanai piemērotā temperatūrā; tas atšķirībā no ūdensvada ņemtā nav jāpatur saulītē, lai sasiltu. Citādi augi piedzīvo temperatūras šoku. Īpaši jutīgi pret strauju temperatūras maiņu ir tomāti, gurķi un daudzi istabas augi.
Lietus ūdens ergonomika
«Ir grūti ko jaunu ieteikt, jo lietus ūdens izmantošana saimniecībā šķiet tik pašsaprotama,» saka Elgars Felcis, Latvijas Universitātes pētnieks, mācībspēks un Smiltenes novada atvērtās saimniecības un ekociemata Zaļenieki vadītājs. Viņa sieva un meitas matus skalo lietus ūdenī, savām bitēm viņš sīrupu arī vāra lietus ūdenī, un, protams, viņa kopienā ar lietus ūdeni laista dārzu.
«Esmu atklājis, ka ūdens savākšanai visērtākās ir 200 litru ietilpības metāla mucas, kurās iepriekš bijuši pārtikas ražošanai paredzēti produkti, tātad materiāls atbilst pārtikas standartiem. Maksā pārdesmit eiro – reizi pa reizei sludinājumos var atrast, ka pārdod.
Esam ūdeni vākuši arī plastmasas tilpnēs, taču tās salā nav tik izturīgas.
Svarīgākais, ko vajadzētu paturēt prātā, – tvertnes ir jāmazgā, jo, piemēram, pavasarī jumti ir noputējuši ar ziedputekšņiem, notekās sakrājas lapas un gruži, kas palīdz samaitāties un ūdeni nomākt mucā. Lielāku uzmanību vajadzētu pievērst tā lietus ūdens uzglabāšanai, kurš satecējis no veca un sliktas kvalitātes seguma jumta, jo, iespējams, tajā ir vairāk organisko vai kādu citu piemaisījumu,» skaidro ekociemata vadītājs. «Un ir vēl viena lieta, kam vēlos pievērst uzmanību, – ergonomikai. Novietojiet lietus ūdens savākšanas tvertnes pie tām ēku notekcaurulēm, kuras ir tuvāk dobēm, lai nav tālu jānes!»
Tikai fakti
- Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, vidējais nokrišņu daudzums gadā ir 685,6 mm. Nokrišņiem bagātākie mēneši ir jūlijs un augusts, kuros nolīst vidēji 75,7 mm un 76,8 mm.
- Visvairāk nokrišņu ir Vidzemes un Kurzemes augstienēs, jo tās ir dabisks šķērslis valdošajiem rietumu vēju masām. Vismazāk nokrišņu ir Zemgales līdzenumā un piejūras zemienēs, piemēram, Liepājas pusē.
- Līdzšinējo klimata pārmaiņu ietekmē ir palielinājies arī nokrišņu daudzums. Gada nokrišņu klimatiskā standarta norma pēdējās desmitgadēs ir par 18,9 mm lielāka nekā laika posmā no 1961. līdz 1990. gadam.
- Apstrādāta (dzeramā) ūdens cenas visā pasaulē pieaug. Arī par lietus ūdens novadīšanu kopējā kanalizācijā nākotnē vajadzēs maksāt arvien dārgāk.
- Aptuveni 1% no visa Zemes ūdens krājuma ir piemērots dzeršanai.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments.
Par rakstu cikla «KOPĀ ZAĻĀK» saturu atbild Žurnāls Santa.
