Svētku dienas programma ir saplānota pa minūtēm – dievkalpojums, ziedu nolikšana, Saeimas svinīgā sēde, apbalvojumu pasniegšana, svinīgais koncerts un noslēgumā pieņemšana Rīgas pilī diplomātiskajam korpusam, amatpersonām un sabiedrības pārstāvjiem.
«Kādreiz puspajokam smejos, ka man šajā dienā ir piecas runas un astoņas himnas,» stāsta Rinkēvičs. Viņš neslēpj, ka pusnaktī, kad obligātā programma beigusies, viņš «knapi līdz gultai tiek», tomēr nogurumu atsver ļoti laba svētku sajūta.
Kā vispacilājošāko dienas mirkli Valsts prezidents izceļ uzrunu pie Brīvības pieminekļa. Viņš parasti ierodas aptuveni desmit minūtes pirms astoņiem vakarā, kad laukumā jau pulcējušies daudzi cilvēki, dzied kori un mākslinieki un gaisotne ir īpaši sirsnīga.
Visas svētku uzrunas top ciešā sadarbībā ar prezidenta komandu, taču katrai ir sava specifika. Visīsākā un vienkāršākā ir uzruna pieņemšanā Rīgas pilī, savukārt visgrūtāk top runa pie Brīvības pieminekļa. Tajā allaž jārisina dilemma – vai ieskatīties piezīmēs, lai domu noformulētu maksimāli precīzi, vai tomēr skatīties cilvēkiem acīs un uzrunāt viņus tieši.
Savukārt īpašu intrigu prezidents iezīmē saistībā ar uzrunu svētku koncertā Nacionālajā teātrī, solot, ka šoreiz tai būs «sava odziņa», jo nākamgad Latviju gaida vēl kāds ļoti būtisks notikums, kas tiks īpaši izcelts.
Pilnajā intervijā lasi arī par to, kā Edgars Rinkēvičs svinēja 18. novembri jaunībā Jūrmalā, kāpēc viņš neļauj padomniekiem cenzēt savus ierakstus sociālajos tīklos, kādas skarbās mācības valstij devusi nesenā vētra un ko prezidents atbild uz jautājumu par kandidēšanu uz otro pilnvaru termiņu.
Plašāku sarunu ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču lasi ŠEIT.















































































































































































