Rīga +16°C 
Modes mākslinieces Natālijas Jansones In The Black – otrā dzīve kvalitatīvam materiālam
Zīmola nosaukums, kas tulkojams kā – melnajā, ir amerikāņu finansistu idioma, jo būt in the black jeb melnajā sektorā nozīmē, ka tev finansiāli klājas labi. Ja bizness ir pelnošs, rādītāju bultiņa kāpj plusos un ir melna, nevis sarkana – mīnusos. Lūk, arī modes mākslinieces Natālijas Jansones tērpu līnija In The Black nav stāsts par melnu apģērbu, bet izaugsmi un virzību uz augšu.
Zīmola In The Black apģērbi ir pārveidoti, nevis reciklēti jeb, kā saka, upcycled, nevis recycled.
«Šīs idejas sākums meklējams ļoti sen, kad veidoju skatuves tērpus grupai Instrumenti. Toreiz atradu veikalu ar amerikāņu outlet apģērbiem – no ļoti kvalitatīviem materiāliem, bet milzīgā, pat 58. izmērā. Nopirku vilnas žaketes un tās vārīju, lai materiāls sarautos. Rezultātā žaketes kļuva gandrīz par pusi mazākas un ieguva pavisam citu formu un faktūru, un, vēl pamainot detaļas, papildinot, tās kolosāli izskatījās māksliniekiem. Pirms kāda laika, domājot par materiāliem un to ilgmūžību, šo ideju atcerējos un nolēmu ļauties radošam procesam. Izbaudu brīvību, ko pārveidošana sniedz, – mani nekas neierobežo.
Nekad iepriekš nevar zināt, kāds būs rezultāts un ko konkrētajam apģērbam varēs pievienot, pārveidot vai noņemt.
Reizēm tas jau izskatās gandrīz gatavs, un es tikai piešuju kādu detaļu vai kaut ko uzzīmēju klāt. Citreiz apģērbu pilnībā dekonstruēju, un tad jau materiāls pats pasaka priekšā, ko ar to darīt tālāk.»
Jautāta, no kurienes nāk apģērbi, ko Natālija pārveido, modes māksliniece stāsta: «Savas labākās makšķerēšanas vietas, protams, nedrīkst atklāt, bet varu padalīties, ka šie atradumi ir gan no Rīgas un citām Latvijas pilsētām, gan, piemēram, Londonas un citām metropolēm. Man ir svarīgi labām un kvalitatīvām lietām dot otro dzīvi. Diemžēl šobrīd pat lietoto apģērbu veikalos dabiskus audumus atrast kļūst arvien grūtāk – arī tur, varētu teikt, treknie gadi ir beigušies. Tāpēc, kad izdodas izmakšķerēt kvalitatīvu dabīga materiāla apģērbu, man gribas tam dot vēl vienu iespēju. Nereti tie ir pat slavenu modes dizaineru radīti tērpi, kuros uzreiz iespējams pamanīt kvalitāti – ar roku iešūtu oderi, rūpīgi apstrādātas vīles un pārdomātas detaļas. Ir žēl, ja tik labi izgatavots apģērbs vairs nevienam nav vajadzīgs tikai tāpēc, ka tā sākotnējā forma kļuvusi neaktuāla.»
Katrs In The Black kolekcijas apģērbs ir vienā eksemplārā, tie apskatāmi Natālijas ateljē Vecrīgā. «Reizēm kādu apģērbu apzināti atstāju kā melnrakstā. Piemēram, atnāk klients, kurš vēlas žaketi. Tad mēs piemeklējam piemērotāko izmēru, un tad es to veidoju īpaši viņam.»
Eggbox.lv Valmierā – no makulatūras līdz olu kastītei
Iespējams, olu kastīte, ko šorīt izņēmi no ledusskapja, reiz bijusi avīze, žurnāls vai kartona kaste. Jau kopš 1998. gada Valmierā SIA V.L.T. makulatūru pārvērš jaunā produktā – olu kastītēs un transportēšanas paliktņos. Šis ir lielisks aprites ekonomikas piemērs, ko iespējams pavisam burtiski paņemt rokās.
Ik gadu SIA V.L.T. pārstrādā aptuveni 4500 tonnu izlietotā papīra, saražojot 35,6 miljonus olu transportēšanas paliktņu un kastīšu. Aptuveni 70 % no produkcijas paliek Latvijas tirgū, bet pārējās aizceļo uz Baltijas valstīm un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šis ir lielākais šāda iepakojuma ražotājs Baltijā.
Makulatūru uzņēmumam piegādā galvenokārt atkritumu apsaimniekotāji, taču vecas avīzes, žurnālus, grāmatas un kartona iepakojumu uz ražotni atved arī iedzīvotāji. «Kas vienam vairs nav vajadzīgs, mums kļūst par izejvielu jaunam produktam,» stāsta uzņēmuma valdes loceklis Arno Vaģelis.
Vispirms makulatūru īpašās dzirnavās samaļ un, pievienojot ūdeni, pārvērš viendabīgā papīra masā – pulpā. Tad tā nonāk presformās, kur iegūst olu kastītes vai transportēšanas paliktņa formu. Nākamais posms ir žāvēšana, un noslēgumā gatavajam iepakojumam veic pēcapstrādi – pēc klienta vēlmes uzdrukā marķējumu vai uzlīmē etiķeti.
Vēl pirms divdesmit gadiem papīra un plastmasas olu kastītes tirgū bija sastopamas gandrīz vienādā daudzumā. Tagad papīra iepakojums veido jau aptuveni 80–85 % tirgus, un daudzviet Eiropā plastmasas olu kastītes kļuvušas par retumu.
Papīra iepakojuma priekšrocība ir ne tikai iespēja to pārstrādāt atkal un atkal, bet, izmantojot makulatūru, samazinās arī nepieciešamība jauna papīra ražošanai izmantot koksni. Lai saražotu tonnu papīra, nepieciešami pat 14 vidēji lieli koki. Izmantojot makulatūru, SIA V.L.T. gadā pārstrādā aptuveni 4500 tonnu papīra, tādējādi palīdzot saglabāt apmēram 60 000 koku.
Turklāt, kad olu kastīte savu uzdevumu ir paveikusi, tā var atgriezties makulatūras konteinerā un atkal ražotnē, lai pārtaptu par jaunu iepakojumu. «Mūsu olu kastītes sastopamas gan ekotirdziņos, gan lielveikalu plauktos. Kastītes var pasūtīt arī tiešsaistē mūsu mājaslapā eggbox.lv, un tās ir iespējams piegādāt jebkurā vietā Latvijā,» iedrošina Arno Vaģelis.
Balticfloc Cēsīs – papīra nākamās dzīves
Latvijā viens iedzīvotājs gada laikā patērē vidēji 78 kilogramus papīra. Kopumā sanāk ap 170 000 tonnu gadā. Lai tas viss nenonāktu atkritumu poligonos, Cēsīs uzņēmums Balticfloc no makulatūras ražo celulozes šķiedru, siltumizolācijas materiālus, granulas, dzīvnieku pakaišus un pat piedevas asfaltam. Šis ir vēl viens izcils aprites ekonomikas piemērs, kurā nevajadzīgs papīrs kļūst par vērtīgu izejvielu jauniem produktiem.
Aptuveni 85 procenti makulatūras, kas nonāk Balticfloc ražotnē, savākta tepat Latvijā. Uzņēmums sadarbojas ar lielākajiem otrreizējo izejvielu savācējiem, taču pārstrādei pieņem arī grāmatas, žurnālus, bukletus, dokumentus, tipogrāfiju pārpalikumus un citus papīra izstrādājumus gan no uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem, ko var atvest uz ražotni Cēsīs vai uzņēmuma mājaslapā balticfloc.lv pieteikt izvešanu.
Ražotnē makulatūra tiek sašķirota, sasmalcināta un pārstrādāta celulozes šķiedrā. Atkarībā no paredzētā pielietojuma tā tālāk pārtop dažādos izstrādājumos: ekovatē ēku siltināšanai, celulozes granulās, materiālos ceļu būvei, zāliena hidrosējai paredzētā mulčā vai dzīvnieku pakaišos. Liela daļa saražotā tiek eksportēta, bet to visu var nopirkt arī ar piegādi Latvijā vai vienkārši atbraucot uz uzņēmumu Cēsīs.
Mēs katrs varam piedalīties, lai papīrs kā materiāls atgrieztos apritē, – vienkārši iemetot to pareizajā konteinerā.
Balticfloc ir arī vienīgais uzņēmums Latvijā, kas no pārstrādāta papīra ražo celulozes piedevu asfaltam un absorbcijas materiālu eļļas un citu videi kaitīgu šķidrumu savākšanai. Jaunu produktu izstrādē uzņēmums sadarbojas ar pētniecības institūtiem Latvijā un citviet Eiropā. Balticfloc ir ambīcijas kļūt ne tikai par lielāko makulatūras pārstrādātāju Baltijas valstīs, bet arī lielāko otrreizējo materiālu pārstrādātāju reģionā.
Pārstrādājot vienu tonnu makulatūras, iespējams ietaupīt gandrīz četrus kubikmetrus koksnes jeb saglabāt aptuveni 13 pieaugušu koku. Vienlaikus tiek taupīta enerģija un ūdens, samazināts izmešu un atkritumu poligonos noglabājamā materiāla daudzums.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
