• Šobrīd

    weather img

    Rīga +14°C Daļēji apmācies, ZR vējš, 2.57 m/s

    UZVARI CĪŅĀ AR BLAUGZNĀM

    Kāzas 20 gados – īsta mīlestība vai jaunības neprāts? Robinas un Oskara Dravnieku stāsts

    Kāzas
    Lelde Grabe
    19. jūnijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Robina un Oskars Dravnieki
    Foto: No personiskā arhīva
    Robina un Oskars Dravnieki
    Robinas un Oskara Dravnieku stāsts apliecina, ka īsta mīlestība un pārliecība par to, ka būs arī kāzas, var būt jau no 13 gadu vecuma.

    Šis pāris satikās, kad abi mācījās 6. klasē – laikā, kad aktuālas kļūst pirmās simpātijas, skūpsti skolas stūrīšos un bezgalīgi ilgas sarakstes –, un tā arī viens otru nav palaiduši vaļā. Paši gan tagad smejas, ka nekas nopietns tādā vecumā nevar būt, tomēr tieši kopš tā laika abiem ir neizsīkstošas jūtas.

    «Es atceros, ka jau tad mēdzām sapņot par to, kā precēsimies, par bērniem un mūsu kopdzīvi. Draudzenes vienmēr teica, lai beidzu fantazēt, jo tas taču nav iespējams – apprecēties ar pamatskolas mīlestību,» stāsta Robina.

    Vai tiešām no 13 gadiem nešķirami?

    Protams, kā visiem pāriem, arī Robinai un Oskaram bijuši kašķi, asaras – šķiršanās periodi.

    Pirmo reizi – 14 gadu vecumā. «Sagaidījām mūsu pirmo draudzēšanās gadadienu un tad arī izšķīrāmies,» smejas Robina. Taču, lai kā arī būtu gribējies pēc šķiršanās noslēpties kādā stūrī un būt pēc iespējas tālāk no sava bijušā, satikties nācies katru dienu, jo abi mācījās vienā skolā. Šķirti bijuši līdz pat 11. klasei.

    Lai gan pēc pamatskolas katrs aizgājis mācīties uz savu vidusskolu, ceļi tāpat krustojušies, jo abi spēlēja basketbolu un nācās tikties skolu superlīgas sacensībās. Tagad abi apstiprina, ka, tiekoties sacensībās, vienmēr bijusi dīvaina sajūta – it kā vēders piepildītos ar lidojošiem tauriņiem. Vidusskolas laikā gan vienam, gan otram bijušas attiecības ar citiem, bet jūtas nekad nav bijušas tik spēcīgas kā toreiz, trīspadsmit gadu vecumā. Oskars uzskata – pateicoties citām attiecībām, abi sapratuši, ka pirmā mīlestība ir īstā un visspēcīgākā un ka patiesībā viņi viens otru nekad tā īsti nav palaiduši vaļā.

    Neilgi pēc attiecību atjaunošanas Robina un Oskars uzsāka kopdzīvi. Iegādājās sunīti – Lolu. Abu vecāki bija ļoti atbalstoši, palīdzēja arī finansiāli. Pirmā nopietnā saruna par kāzām notika laikā, kad Oskars bija aizbraucis uz Angliju ciemos pie māsas. Abi runājušies «Facetime», un Oskars vienkārši pajautājis, vai Robina vēlas ar viņu precēties. Atbilde bija – jā, bet pēc tam par kāzām nekādu sarunu vairs nav bijis.  Līdz dienai, kad Oskars Robinu aizveda vakariņās un bildināja, pasniedzot gredzenu. Robina teica jāvārdu, un sākās kāzu plānošana.

    «Bildinājums notika maijā, un precēties mēs gribējām 27. septembrī, mūsu attiecību septītajā gadadienā,» stāsta Robina. Kāzas bija nelielas, sirsnīgas, ar pašu gatavotu ēdienu. Arī naktī pirms kāzām abi bija kopā, savās mājās. Kopā gatavojās, palīdzēja viens otram pucēties un pašķīrās tikai pirms ceremonijas. «Biju dzirdējusi stāstus, ka kāzu diena ir kas neaizmirstami skaists, bet pati vienmēr domāju – kas gan tur var būt tik īpašs,» atceras Robina. «Tagad zinu, cik neaprakstāmas izjūtas rada kāzas. To nevar izstāstīt, to var tikai piedzīvot. Kad nodevām zvērestus, laimes asaras bira abiem.» «Viss bija tik sirsnīgi, tik īsti! It kā jau tu redzi to cilvēku katru dienu, bet tajā dienā ieraugi viņu pavisam citādi. Tas ir gluži kā iemīlēties vēlreiz,» piebilst Oskars.

    Vai attiecības pēc kāzām ir kaut kā mainījušās? «Trīs nedēļas pēc kāzām dzīvojām laimes ekstāzē, bija forša sajūta, ka mums tagad ir viens uzvārds, esam vīrs un sieva, esam ģimene,» stāsta Robina. Bet Oskars uzskata, ka kāzas ir mīlestības svētki, kas attiecībām piešķir otro elpu – nokārtojot formalitātes, tu paud savu pārliecību, ka vēlies ar šo cilvēku pavadīt visu savu dzīvi, veidot ģimeni un augt kopā.

    Protams, sadzīviski strīdi ir neizbēgami. «Robina, piemēram, dusmojas, ka mašīnu tīru biežāk nekā māju. Bet tādi strīdiņi iedod attiecībām asumiņu,» smejas Oskars.

    Tagad abiem ir stipra mīlestība, laulība, māja, divi skaisti suņi, finansiāla neatkarība un dēliņš Kristiāns. Bērniņa gaidīšana un ienākšana par rutīnu lika aizmirst.

    «Mēs laikam esam pāris, kam kovida laiks nav dzīvē ieviesis izmaiņas,» min Robina. «Oskaram visu laiku ir darbs, es nemainīgi esmu mājās.

    Bērns piedzima mājdzemdībās, un mums viss notiek tieši tā, kā plānots.

    Un tagad ir pat daudz vieglāk būt jaunajiem vecākiem, jo kovida dēļ apkārt vairs nekas nenotiek, tāpēc nav arī sajūtas, ka mēs kaut ko palaistu garām ģimenes dzīves dēļ.» Dravnieki ir sajūsmā par šo savu jauno un interesanto dzīves posmu. «Dzīvojam laimīgu ģimenes dzīvi. Bez problēmām.»

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+