• Ieva Ilvesa. Aizejošā gada atziņas

    Aktuāli
    Ieva Jātniece
    Ieva Jātniece
    Santa
    Santa
    30. decembris, 2019
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: LETA
    Ievai Ilvesai aizejošais bijis uzdrīkstēšanās gads iet politikā – Ieva piedalījās Eiropas Parlamenta vēlēšanās un guva pieredzi, kas norūda. Šogad viņa kļuva par Latvijas Valsts prezidenta padomnieci informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos.

    Politiskās spēles ir mainījušās

    Lēmums piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija mans šāgada lielākais solis. Mūsdienās būt politikā ir grūti. Politiskā kultūra, vide un informācijas telpa mainās ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Vēlēšanu cikls vairs nav tikai reizi trijos, četros, piecos gados, internetā tas ir katru dienu, divdesmit četras stundas diennaktī.

    Argumentēti viedokļi ir sajaukti kopā ar sagrozītiem faktiem vai puspatiesību, algoritmi izvēlas un izplata sensacionālus rakstus, kas izraisa vairāk emociju.

    Šajā troksnī, kur robežas starp privāto un publisko ir izdzēstas, kur anonīmi lietotāji var pazemot ikvienu, ir ļoti grūti izvirzīt savu kandidatūru publiskai apspriedei. Tāpēc man ir dziļa cieņa pret katru, kurš sper šo soli un piesaka sevi politikā. Vai es redzu savu nākotni tajā – man tas būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē.

    Bez plānošanas nav kārtības

    Bērni un ģimene ir pilnas slodzes darbs – tas ir patiess ikdienas novērojums, kuru ir svarīgi ieplānot savas dzīves kalendārā. Mūsu mājās ir trīs nepilngadīgi bērni, kuru vecums un intereses ir ļoti atšķirīgi. Bez īpašām prasībām viņi spēj patērēt manu ikdienu no agra rīta līdz vēlam vakaram, pat tad, ja mazākos pieskata arī auklīte.

    Vakara nogurumā eju gulēt un, pirms iemiegu, domāju, vai meitas baleta nodarbībās nākamnedēļ sāksies tērpu mērīšana vai esmu to nokavējusi jau šonedēļ, vai manam pusaudzim iestāšanās dokumentus universitātē ir jāsāk apkopot jau rīt vai par to es varu padomāt arī nākamnedēļ.

    Saraksts ir garš, un esmu nonākusi pie atziņas, ka bez plānošanas mierīgi gulēt neizdodas, vēl vairāk – bez tās es nevaru paspēt izdarīt to, kas ir svarīgi manā profesionālajā dzīvē.

    Mēs nedrīkstam kļūt par tehnoloģiju upuriem

    Esmu izvērtējusi sociālo tīklu nozīmi savā dzīvē, izmantoju tos pragmatiski un iesaku arī citiem neiet algoritmu pavadā. Atverot Facebook, zinu, ko vēlos izdarīt, – varbūt tikai pārskriet pēdējās dienas aktualitātēm draugu dzīvē vai ieskatīties, vai neesmu palaidusi garām kādu interesantu un vērtīgu ziņu.

    Mans FB draugu loks ir neliels – cilvēki, ar kuriem labprāt aprunātos arī dzīvē. Līdzīgi izvērtēju arī citus sociālos tīklus. Svarīgākais – arvien mazāk veltu tam laiku, vairāk izmantoju iespējas ar cilvēkiem satikties, sazvanīties, aprunāties. Arī mūsu mājās tehnoloģijām ir savi noteikumi, jo mūsu savstarpējās attiecības ir pats svarīgākais. Mazie, košie ekrāni neseko līdzi uz guļamistabu, bet nakšņo ārpus tās. Tie arī nepiedalās ēdienreizēs.

    Pat ēdienreižu gatavošanu es redzu kā socializācijas procesu, kurā nav jāpalasa jaunākās ziņas, kamēr gaļa izcepsies.

    Bērniem skārienjutīgie ekrāni ir pieejami vien reizi dienā no rītiem, nelielam laika posmam un tikai noteiktas lietotnes. Tā ir mana mazā pasaule, kur es cīnos pret tehnoloģiju atkarību, vienlaikus izmantojot dažādus modernos pakalpojumus ikdienas ērtībām.

    Ir jāatvēl laiks grāmatām

    Mans atklājums – lasīt grāmatas dienas pirmajā pusē. Grāmatas man ir tuvas kopš bērnības, diemžēl dzīvē tam atrast laiku ir ļoti grūti. Lai cik laikus bērni dotos gulēt, esmu nogurusi, lai iedziļinātos garākā lasījumā. Pie otrās trešās lapas pazaudēju domu pavedienu vai ieslīgstu miegā.

    Nesen izvēlējos eksperimentēt ar lasīšanu no rītiem – nevis agrāk ceļoties, bet mērķtiecīgi atvēlot stundu dienas pirmajā pusē tikai grāmatai. Svarīgs noteikums: mobilais telefons un dators nav rokas attālumā! Pavisam ātri pieķēru, ka ar stundu ir par maz. Tā nedēļas laikā izlasīju grāmatu, kas mani jau sen bija ieinteresējusi, bet nostāvējusi uz naktsgaldiņa pāris mēnešu.

    Kustība ir labākās zāles pret skumjām

    Kustība mani virza uz priekšu. Nenoliegšu, ka šajos gados man ir bijuši brīži, kad šķiet – nav iedvesmas celties un iet tālāk, nav vēlmes un intereses sākt jaunu dienu, gribas nolaist rokas, ieritināties segā, noslinkot dienu, divas, varbūt pat vairākas. Taču jebkura fiziska slodze ir mans glābējs. Eju pastaigā, braucu ar riteni, skrienu, peldu vai izvēlos profesionālu treniņu – der jebkura nodarbe. Pats svarīgākais ir būt kustībā. Tas dod jaunu enerģiju, vienlaikus izkustinot arī prātu un sirdi. Ja esmu nomākta, ja ir depresīva sajūta, dodos kaut nelielā pastaigā.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+