Saruna ar Ievu Ilvesu – atvadas no Kalifornijas

– Pirms intervijas teicāt, ka, atgriežoties dzimtenē, notikumi jūs ievelk virpulī. Vai šos braucienus izdodas arī izbaudīt?
– Latvijā man ir sajūta, ka visu laiku esmu nenormālā skrējienā, bet reizē apzinos, ka šeit nebraucu atpūsties. Laiks te ir ļoti strukturēts, jau nedēļu iepriekš zinu, ko gribu paveikt. Privātiem notikumiem rezervētie brīži lēnām sarūk, jo arvien nāk klāt jauni darba plāni. Arī bērnus pārsvarā šajos braucienos neņemu līdzi, jo dzīvojam pilnīgi pretējā laika zonā. Viņiem tā būtu ļoti liela slodze. 

– Jūsu mājas joprojām ir Sanfrancisko?
– Dzīvojam stundas brauciena attālumā no Sanfrancisko – Paloalto, kur atrodas Stenforda Universitāte, mana vīra darbavieta. Jokoju, ka dzīvojam laukos, jo tur ir tikai privātmājas, nav kultūras centra un cita pilsētai raksturīgā. Viss ir ļoti zaļš, mierīgs un kluss. Lēmumu visiem doties uz ASV pieņēmām kopīgi, un joprojām uzskatu, ka tas bija pareizs. Tomasam bija svarīgi paiet malā no desmit intensīvajiem gadiem Valsts prezidenta amatā.

Ne tikai atpūsties savā dīvānā, bet arī ģeogrāfiski aizbraukt no Igaunijas. Viņam joprojām ir pietiekami daudz enerģijas, ideju un domu. Teicu, ka tādam cilvēkam kā viņš nevaru iedomāties labāku vietu par Stenfordu un Silīcija ieleju. Arī man tehnoloģiju tēma ir tuva, bija profesionāla ziņkāre padzīvot vietā, kas ir pasaules tehnoloģiju centrs. Stenforda Universitātē man ir iespēja piedalīties diskusijās, tikšanās un dažādās lekcijās. Tāpēc tā bija win win situācija abām pusēm.