Rīga +8°C 
Konsultē klīnikas Premium Medical neirologs, arodveselības un arodslimību ārsts, elektromiogrāfijas metodes speciālists Ojārs Rubens.
Mūsdienīga pieeja nervu un muskuļu diagnostikā
Neirogrāfija (NG) un elektromiogrāfija (EMG) ir nozīmīgi neirofizioloģiski izmeklējumi, kas ļauj izvērtēt perifēro nervu, mugurkaula saknīšu vai muskuļu darbību. Tie sniedz detalizētu informāciju par to, kā nervu impulsi tiek pārvadīti pa nervu šķiedrām un kā muskuļi uz šiem impulsiem reaģē.
Neirogrāfija galvenokārt analizē nervu vadīšanas spējas – tiek mērīts, cik ātri un efektīvi nervs spēj pārvadīt elektrisko impulsu. Tas ļauj noteikt, vai nervs ir bojāts, vai tā darbība ir traucēta. Savukārt elektromiogrāfija izvērtē muskuļu šķiedru darbību – gan miera stāvoklī, gan kustības laikā. Tā palīdz saprast, vai muskuļu darbības traucējumi ir saistīti ar paša muskuļa bojājumu vai tomēr ar perifērās nervu sistēmas problēmām. Šo izmeklējumu kombinācija ļauj ārstam iegūt pilnvērtīgu priekšstatu par nervu un muskuļu sistēmas darbību kopumā.
Skaidro neirologs Ojārs Rubens: «Lai gan neirogrāfija un elektromiogrāfijas metode medicīnā tiek izmantota jau sen (pirmais mūsdienīgais EMG aparāts tika uzbūvēts 1942. gadā) – tā pastāvīgi pilnveidojas un attīstās. Šobrīd klīnikā Premium Medical pieejams jaunākās paaudzes EMG aparāts. Mūsdienu iekārtas ļauj ļoti precīzi izmērīt nervu impulsu pārvades ātrumu, kā arī izvērtēt signāla kvalitāti un raksturu.»
Šie izmeklējumi ir arī nozīmīgi situācijās, kad simptomi nav izteikti vai pārklājas ar citām sūdzībām. Tie palīdz atbildēt uz vienu no svarīgākajiem jautājumiem izmeklēšanas laikā: kur tieši ir problēmas avots – nervā, muskulī, nervu saknītē vai nervu un muskuļu savienojumā?
Tieši šī precizitāte padara neirogrāfiju un elektromiogrāfiju par nozīmīgu instrumentu mūsdienu diagnostikā, ļaujot ārstam izvēlēties mērķtiecīgāko un efektīvāko ārstēšanas taktiku.
Kādos gadījumos šie izmeklējumi ir nepieciešami?
Ārsts parasti iesaka veikt NG un EMG, ja pacientam novērojamas šādas sūdzības:
- tirpšana, dedzināšana vai jušanas traucējumi rokās un/vai kājās;
- nejutīgums vai izmainīta jušana (piemēram, pastiprināta jutība vai tās pazeminājums);
- muskuļu vājums vai spēka samazināšanās;
- sāpes rokās un/vai kājās;
- muskuļu raustīšanās vai to apjoma samazinājums;
Šie simptomi var būt gan pārejoši, gan progresējoši, un to savlaicīga izvērtēšana ir būtiska, lai novērstu ilgtermiņa komplikācijas. Izmeklējumi ļauj diagnosticēt vai izslēgt dažādas neiroloģiskas un neiromuskulāras slimības. Kā stāsta neirologs, visbiežāk tiek konstatēti:
- perifēro nervu nospieduma sindromi, īpaši karpālā kanāla sindroms un elkoņa nerva bojājumi;
- polineiropātijas, kas bieži saistītas ar hroniskām slimībām, piemēram, cukura diabētu;
- nervu saknīšu bojājumi (radikulopātijas) kakla vai jostas daļas mugurkaula problēmu gadījumā;
- muskuļu slimības (miopātijas) un iekaisuma procesi muskuļos;
- nervu un muskuļu pārvades traucējumi, kas ietekmē signāla nodošanu no nerva uz muskuli;
- retāk – motoneironu slimības un citas nopietnas neiroloģiskas patoloģijas.
Kā uzsver neirologs Ojārs Rubens, visbiežāk izmeklējumos tiek diagnosticēts karpālā kanāla sindroms, kas var attīstīties gan slodzes rezultātā, gan arī bez acīmredzama iemesla: «Pacienti nereti ir pārsteigti, jo simptomi – tirpšana, jušanas traucējumi vai nakts laikā tirpstošas rokas – sākumā šķiet nenozīmīgi, taču izmeklējums parāda konkrētu nerva bojājumu,» skaidro ārsts. Speciālists uzsver, ka šis sindroms bieži ir saistīts ar roku ilgstošu pārslodzi, īpaši veicot vienveidīgas, atkārtotas kustības vai ilgstoši strādājot statiskā pozā, piemēram, pie datora, ar instrumentiem vai ražošanā. Tāpat riska grupā ir cilvēki ar noteiktām hroniskām slimībām, hormonālām izmaiņām vai vielmaiņas traucējumiem, kā arī rokas un plaukstas traumu sekām.
Papildus karpālā kanāla sindromam bieži tiek konstatēti arī citi perifēro nervu bojājumi, piemēram, elkoņa nerva nospiedums vai polineiropātijas: «Šādos gadījumos pacienti var sūdzēties par nejutīgumu, dedzināšanu vai pat muskuļu vājumu. Būtiski šos simptomus neignorēt, jo savlaicīga diagnostika ļauj novērst neatgriezeniskas izmaiņas nervos,» uzsver ārsts.
Viņš piebilst, ka mūsdienu dzīvesveids – mazkustīgums apvienojumā ar ilgstošu darbu vienā pozā – veicina šo problēmu izplatību, tāpēc arvien būtiskāk kļūst laikus atpazīt pirmos simptomus un vērsties pie speciālista.
Kā notiek izmeklējumi?
Neirogrāfiju un elektromiogrāfiju veic neirologs, un izmeklējuma apjoms vienmēr tiek pielāgots atbilstoši iespējamajai diagnozei un uzdotajam jautājumam. Tāpēc, ierodoties uz izmeklējumu, vēlams ārsta nosūtījums vai speciālista slēdziens ar norādītu iespējamo diagnozi. Pirms procedūras ārsts var uzdot precizējošus jautājumus un informēs par procedūras norisi.
Izmeklējums parasti sastāv no divām daļām, kas viena otru papildina. Neirogrāfija ir nervu vadītspējas pārbaude. Uz ādas tiek uzlikti nelieli elektrodi, un nervs tiek stimulēts ar dažādas intensitātes elektriskajiem impulsiem. Sajūtas drīzāk var raksturot kā nepatīkamas, un vairāk nekā 90 % pacientu atzīst, ka tās neizraisa liekas emocijas. Ja nepieciešams, izmeklējums tiek papildināts ar elektromiogrāfiju. Tās laikā muskulī ievada ļoti smalku adatas elektrodu, lai novērtētu tā darbību. Tiek skatīts, kā muskulis uzvedas gan miera stāvoklī, gan dažādu slodžu laikā.
Neirologs Ojārs Rubens skaidro, ka ne vienmēr nepieciešamas abas daļas, visbiežāk pietiek tikai ar nervu pārbaudi. Muskuļu izmeklēšana vajadzīga daudz retāk.
Izmeklējums parasti ilgst 20–40 minūtes. Procedūras laikā var būt neliels diskomforts, īpaši nervu stimulācijas vai adatas ievadīšanas brīdī, taču tas ir īslaicīgs un lielākoties labi panesams. Kopumā izmeklējums ir drošs un neprasa īpašu sagatavošanos.
Kāpēc šī diagnostikas metode ir īpaši pieprasīta?
Pēdējos gados arvien straujāk pieaug ar darba apstākļiem saistīto slimību skaits, un gandrīz vienmēr ir nepieciešama šī izmeklēšanas metode. Šo slimību skaita pieaugumu ietekmē dažādi faktori: mazkustīgs dzīvesveids, ilgstošs darbs pie datora, vienveidīgas kustības, garas darba stundas, piemirsti vai neievēroti ergonomikas pamatprincipi, hroniskas slimības.
«Šādās situācijās īpaši svarīga ir savlaicīga un precīza diagnostika, jo agrīni atklāti nervu vai muskuļu bojājumi daudzos gadījumos ir veiksmīgāk ārstējami vai vismaz kontrolējami, novēršot to progresēšanu un būtisku dzīves kvalitātes pasliktināšanos. Vienlaikus praksē būtisks izaicinājums ir pieejamība šiem izmeklējumiem. Neirogrāfija un elektromiogrāfija ir specifiskas un tehniski sarežģītas metodes, kuru veikšanai vajadzīga gan atbilstoša aparatūra, gan speciālista kompetence,» skaidro neirologs.
Kopumā neirogrāfija un elektromiogrāfija ir vērtīgas papildizmeklēšanas metodes, kas palīdz ārstiem nervu un muskuļu slimību diagnostikā, optimālas ārstēšanas izvēlē un tās rezultātu izvērtēšanai dinamikā.
13. janvāra iela 3, Rīga
Tālr.: +371 66011160, +371 27323940
instagram premium_medical
facebook premiummedical
